Inese Vaidere
Foto: Publicitātes attēli

Latvijas ekonomika vīrusa krīzes ietekmē ir nonākusi pamatīgā turbulencē, gluži kā lidmašīna vētras laikā. Arī mūsu lidsabiedrībai "airBaltic", kura pieradusi kursu stabilizēt 10 000 metru augstumā, jāmeklē glābiņš no nelabvēlīgajām brāzmām – pagaidām vēl lielākoties atrodoties uz zemes. Šobrīd šķiet, ka "airBaltic" tas izdevies, jo Latvijas valdība nesen lēma uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīt līdz pat 286 miljoniem eiro. Tomēr šie lēmumi rada daudzus jautājumus, kuri jāizvērtē, lai Latvijas ceļojums ar "airBaltic" būtu drošs arī turpmāk.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas valsts "airBaltic" kopumā piešķīrusi teju pusmiljardu eiro. Bez šaubām, tas ir Latvijai nozīmīgs uzņēmums. Arī pati regulāri izmantoju lidsabiedrības pakalpojumus un varu tikai slavēt tās labos darbiniekus – pilotus, stjuartes un stjuartus. Tomēr runa ir par ļoti dāsnu valsts atbalstu, kas prasa uzmanīgu, padziļinātu izvērtējumu. Jau pirmajā dienā pēc tam, kad tika izziņots par jauno ieguldījumu, vēstulē lūdzu lēmumu skaidrot satiksmes ministram Tālim Linkaitam.

Jautājumu netrūkst – kādēļ šobrīd ir nepieciešamas investīcijas "airBaltic" tik milzīgā apjomā, ņemot vērā, ka finansiālas problēmas piedzīvo ļoti daudzi Latvijas uzņēmumi un nozares? Kādi aprēķini ir veikti, lai pamatotu šīs investīcijas? Kā šīs investīcijas tiks izlietotas, un vai esam pārliecināti, ka "airBaltic" biznesa plāns tiešām darbosies jaunajos apstākļos pēc pandēmijas ierobežošanas?

Sabiedrībai nav zināms, vai "airBaltic" ir izvirzīti skaidri noteikumi un prasības, kā rīkoties ar piešķirto naudu. Linkaits 24. maija raidījumā "Nekā personīga" pauda: "Uzņēmumam ir padome un valde, un mēs pilnībā paļaujamies, ka gan valde, gan padome ir profesionāla un izstrādātais biznesa plāns ir atbilstošs uzņēmuma stratēģijai."1 Iespējams, darbs tiešām notiek profesionāli. Tomēr sabiedrībai jābūt pārbaudītiem un uzticamiem pierādījumiem par to.

Tādēļ piesardzīgi vērtēju "airBaltic" valdei, padomei un tās izpilddirektoram Martinam Gausam piešķirto neierobežoto uzticības kredītu, paļaujoties tikai uz "airBaltic" pašu veiktajiem aprēķiniem. Uzskatu, ka nedrīkstam ignorēt bēdīgo pieredzi ar bijušo vadītāju Bertoltu Fliku, kurš uzņēmumu 2011. gadā atstāja bankrota priekšā. Atzīmēšu arī, ka pagājušogad, par spīti apgrozījuma un pasažieru pieaugumam, "airBaltic" strādāja ar gandrīz astoņu miljonu eiro zaudējumiem.2

Mācoties no pagātnes kļūdām, steidzami būtu nepieciešams veikt "airBaltic" neatkarīgu finanšu auditu, lai izvērtētu, cik taupīgi un racionāli finanšu līdzekļi ir izlietoti pagātnē un kāds ir patiesais uzņēmuma finansiālais stāvoklis šobrīd, kā arī to, cik reālistiska ir "airBaltic" nākotnes stratēģija. Pēc tā rezultātiem būtu jāizstrādā konkrēts, sabiedrībai pieejams plāns ar detalizētu aprakstu par darāmo, lai "airBaltic" varētu sekmīgi turpināt darbību un sabiedrībai nenāktos šaubīties par piešķirto līdzekļu pamatotību.

Šobrīd tiek veikta masveidīga lidsabiedrības darbinieku atlaišana, kuru personīgi nevaru atbalstīt. Ir skaidrs, ka šajos apstākļos pilnībā bez tā iztikt nav iespējams, tomēr "airBaltic" jau vairākkārt ir lauzusi savus publiski izteiktos solījumus par atlaišanu apjomiem. Uzņēmums tagad plāno atlaist apmēram 700 darbiniekus3, kas ir trīsreiz vairāk, nekā sākotnēji solīts. Uzmanīgu dara arī "airBaltic" atkāpšanās no iepriekš paziņotā, ka netiks atlaisti "Airbus" piloti, kuru apmācības prasa ļoti lielus resursus.4 Savādi, ka paralēli šīm atlaišanām "airBaltic" apņemas turpināt jaunu lidmašīnu iepirkumus jau tuvākajā laikā.

Visi atlaistie cilvēki ir nozares profesionāļi, kuri ir pierādījuši savu lojalitāti "airBaltic". Arī aviokompānijai vajadzētu ievērot lojalitāti. Ar doto cerību vien – atgriezt darbvietas, kad "airBaltic" krīze būs pārvarēta, – nepietiek. Jau dzirdam, ka daļa darbinieku, paliekot bez iztikas līdzekļiem un cerības uz darbu drīzumā, ir spiesta meklēt iespējas ārpus Latvijas. Tādējādi līdz galam neskaidru lēmumu dēļ mēs varam zaudēt godīgus nodokļu maksātājus, kas savu nākotni bija saistījuši ar šo valsti.

Tikmēr Gausa vadītā uzņēmuma atmaksa par iegādātajām "airBaltic" biļetēm līdz šim bijusi... gausa, tā varot aizņemt līdz pat 90 dienām. Esmu aicinājusi sekmēt naudas atgriešanu pēc iespējas ātrāk, jo daudziem cilvēkiem šie līdzekļi ir ļoti nepieciešami krīzes apstākļos. Ņemot vērā Latvijas milzīgo atbalstu "airBaltic", finanšu problēmu risināšana uz mūsu iedzīvotāju rēķina ir nepieņemama.

Latvijas vēsturē bijis neviens vien gadījums, kad steidzīgi tiek ieguldīti desmitiem miljonu valsts naudas, kurus vēlāk neizdodas atgūt. Atbildīgs un saimniecisks finanšu izlietojums ir svarīgs vienmēr, taču jo īpaši brīdī, kad tūkstošiem Latvijas uzņēmumu un cilvēku neapskaužamās grūtībās savelk jostas, tomēr turpina maksāt nodokļus un tā finansēt valsts tēriņus. Tādēļ, kā minimums, jānodrošina stingra "airBaltic" tēriņu kontrole un žurnālistiem jāturpina rūpīgi sekot līdzi notikumu attīstībai, informējot sabiedrību.

Es ceru, ka "airBaltic" grūtības pārvarēs un atgriezīsies kā spēcīga lidsabiedrība. Tomēr, gluži kā pirms katra lidojuma darbinieki pārliecinās par tehnisko prasību ievērošanu, lai nodrošinātu drošu lidojumu, Latvijai jābūt pārliecinātai, ka ceļojums ar "airBaltic" būs finansiāli drošs.

1 https://skaties.lv/zinas/latvija/neka-personiga/preteji-ieprieks-solitajam-airbaltic-atlaiz-ari-ar-airbus-lidojosos-pilotus/

2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/airbaltic-2019gada-zaudejumi-77-miljonu-eiro-apmera.a352427/

3 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/airbaltic-plano-atlaist-apmeram-700-darbiniekusola-velak-nemt-atpakal.a353766/

4 Ibid 1.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form