Inese Vaidere
Foto: Publicitātes attēli

Jau 15 gadus Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. 2003. gada 20. septembrī Latvijas iedzīvotāji teica ļoti pārliecinošu "jā", atbalstot Latvijas iestāšanos ES, un 2004. gada 1. maijā mēs tikām uzņemti. Ko dalība Eiropas Savienībā ir devusi Latvijai?

Atceros, kāda bija situācija Latvijā, kad iestājāmies Eiropas Savienībā. Toreiz bija pagājuši tikai 14 gadi kopš neatkarības atgūšanas un valsts joprojām izjuta ļoti smagas padomju okupācijas sekas. Dalība ES pavēra Latvijai unikālas iespējas, atgriežoties to valstu saimē, kurā mums pienācās būt - gan saņemot fondu līdzekļus, gan atrodoties vienotajā tirgū, ar brīvu iespēju ceļot un strādāt Eiropas Savienībā.

Būdama ekonomiste un Eiropas Parlamenta deputāte, varu uzsvērt, ka pēc smagās ekonomiskās krīzes, kas skāra visu pasauli, pateicoties ES fondu līdzekļiem, mums izdevās paglābties no vēl smagākām sekām un salīdzinoši ātri atgriezties uz izaugsmes takas.

Bieži aizdomājos par to, kur būtu Latvija, ja tā nebūtu Eiropas Savienībā? Lai valsts spētu uzturēt savu ekonomiku, nāktos pievienoties Eirāzijas ekonomiskajai savienībai un, ņemot vērā Krievijas agresīvo ārpolitiku, tad, ļoti iespējams, Latvijas suverenitāte būtu iznīcināta. Diezin vai mēs spētu izrādīt tik nopietnu pretestību agresoram, kā to spēj Ukraina. Lai ceļotu, strādātu vai studētu Eiropas Savienībā, būtu jākārto vīzas, kurām būtu derīguma termiņš. Mūsu uzņēmēji un lauksaimnieki nevarētu nedz piedalīties Eiropas Savienības vienotajā tirgū ar izdevīgiem noteikumiem, nedz arī saņemtu tiešmaksājumus. Kaut arī tie nav tik lieli, kā mēs vēlētos, tomēr bez dalības ES mūsu zemnieki nesaņemtu nekādu atbalstu vispār. Krievu valoda, tāpat kā okupācijas laikos, būtu noteicošā Latvijā.

Eiroskeptiķi norāda uz Eiropas Savienības birokrātiju un Briseles ietekmi, sakot: "Redz, briti to saprata un izstāsies". Allaž esmu uzsvērusi, ka birokrātijas slogs ir jāmazina. Uzskatu, ka būtu jāveic aptverošs Eiropas Savienības institūciju audits un, vadoties pēc tā, jālikvidē nevajadzīgais un neefektīvais. Jāturpina iestāties par vienu darba vietu Eiropas Parlamentam.

Tomēr Brexit gadījumā esmu pārliecināta, ka briti ir pieļāvuši lielu kļūdu. Kopš referenduma rezultātu paziņošanas brīža investīcijas no Apvienotās Karalistes aizplūst uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas, ka briti neapzinājās referenduma nopietnību, ir redzams pašas Apvienotās Karalistes politiskās elites apjukumā. Ja referendums notiktu atkārtoti, izskatās, ka rezultāts būtu – "palikt".

Protams, nekas šajā pasaulē nav ideāls. Arī Eiropas Savienība. Tomēr ir jāspēj saskatīt ieguvumu un trūkumu attiecība, kā arī to nozīmība. Vai 9 miljardi eiro, ko Latvija ir saņēmusi no Eiropas fondu līdzekļiem, ir mazāk svarīgi kā, piemēram, minētā birokrātija, ko ir iespējams samazināt? Pie tam Latvija par katru iemaksāto eiro Eiropas Savienības budžetā no dažādiem fondiem saņem 3 līdz 4 eiro atpakaļ. Vai postošo plūdu seku novēršanai mēs būtu saņēmuši 17,7 miljonus, ja nebūtu dalībvalsts?

Manā skatījumā sāpīgākais zaudējums vienotā tirgus dēļ ir simti tūkstoši Latvijas pilsoņu, kuri labākas dzīves meklējumos devušies uz turīgākajām ES valstīm. Dažos gadījumos, protams, var pārmest par to valdībai, taču atalgojumu un dzīves līmeņu atšķirības pēc 50 padomju okupācijas gados notikušās Latvijas izlaupīšanas nevar pārvarēt pārdesmit gados, jo arī citas valstis Eiropā nestāv uz vietas. Lai varētu paaugstināt algas, mums ir jāattīstās straujāk, bet aizbraukušie iedzīvotāji piedalās citu valstu ekonomikas attīstībā. Lai gan viņu darbs ir ļoti vajadzīgs Latvijas izaugsmei. Ir jāturpina darbs pie nevienlīdzības mazināšanas starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, arī starp reģioniem, jo, piemēram, dzīves līmenis Rīgā un Pierīgā ir krietni augstāks nekā citviet Latvijā, tāpēc ir svarīgi tuvināt dzīves līmeni arī valsts ietvaros.

Esam piederīgi Eiropai un jūtamies droši. Mums ir brīva ceļošanas iespēja Eiropā, varam doties pieredzes apmaiņas programmās, jaunieši - studēt citviet Eiropā, vecāka gadagājuma cilvēkiem paredzētas dažādas mūžizglītības formas. Ar fondu līdzekļiem ir atjaunota infrastruktūra, ēkas, skolas, ir atbalsts lauksaimniekiem, esam vienotajā tirgū, kas mūsu uzņēmējiem dod lielas iespējas. Ir nepārprotami ieguvumi ekonomikā, drošībā, ilgtspējīgā attīstībā, kā arī vides un klimata problēmu risinājumā. Kopā ar NATO esam spēcīgāki pret dažādiem draudiem no ārpuses.

Dalība Eiropas Savienībā ir labākais, kas ar Latviju pēdējā laikā ir noticis.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form