Inese Vaidere
Foto: Publicitātes attēli

Gan Eiropa, gan pārējā pasaule virzās uz videi draudzīgu saimniekošanu. Eiropas Savienības (ES) apņemšanās līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti jeb stāvokli, kurā cilvēka darbība rada "nulles" neto ietekmi uz klimatu, jau ir juridiski nostiprināta Eiropas Klimata likumā. Līdzīgus soļus sper arī citur. Ņemot vērā šos faktus, Latvijai jāizvēlas sava loma. Tēlaini salīdzinot to ar ceļojumu – vai (veltīgi) centīsimies apturēt vilcienu, kas uzņem ātrumu? Mēģināsim izkāpt un palikt vienīgie ceļa malā? Vai arī aktīvi piedalīsimies turpmākā maršruta plānošanā? Jo ceļi uz galamērķi var būt dažādi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par galamērķi šaubu nav

Eiropas zaļais kurss ir izvēlēts gan draudu, gan iespēju dēļ. Mums ir jārīkojas, jo klimata pārmaiņu negatīvā ietekme kļūst arvien izteiktāka un arī Latvija nav pasargāta no ekstremāliem laikapstākļiem, kas cērt sāpīgus robus mūsu kabatās. Turklāt zaļais kurss sniegs dažādus ieguvumus, piemēram, tas mazinās piesārņojumu un uzlabos mūsu veselību. Samazinot fosilā kurināmā importu, ietaupīsim daudzus miljardus eiro. Un zaļais kurss rada jaunas iespējas nopelnīt – Latvija var kļūt par videi draudzīgu tehnoloģiju un preču eksportētāju, radot daudz jaunu darbavietu.

Taču, lai to panāktu, risinājumiem jābūt izsvērtiem un pamatotiem. Pretējā gadījumā var tikt apdraudēta Latvijas tautsaimniecība un iedzīvotāju dzīves līmenis. Klimata mērķu sasniegšana jāsalāgo ar mūsu cilvēku labklājības pieaugumu. Tādēļ esmu pārliecināta, ka Latvijas interesēs ir enerģiski iesaistīties Eiropas un pasaules diskusijās par klimata mērķu ieviešanu, lai panāktu pārdomātu, mums izdevīgu ceļu uz tiem. Kaut gan nav šaubu par galamērķi, ir daudz pamatoti kritisku jautājumu par pašreiz izziņoto maršrutu.

Izziņotais maršruts rada bažas

Šovasar Eiropas Komisija (EK) prezentēja 13 likumprojektu kopumu emisiju samazināšanai par 55% līdz 2030. gadam jeb tā saucamo "Fit for 55" ("Gatavi mērķrādītājam 55%"). Tieši EP Vides komiteja, kurā strādāju, ir vadošā šo un citu zaļā kursa likumu pieņemšanā, tādēļ iezīmēšu dažus būtiskākos uzdevumus nozarēs.

Enerģētikas jomā ļoti būtiski būs uzlabot energoefektivitāti. "Renovācijas viļņa" stratēģija izvirza uzdevumu līdz 2030. gadam vismaz divkāršot ēku atjaunošanas apjomu. Šis ir atbalstāms mērķis, jo renovētās ēkās siltumenerģijas patēriņš samazinās vismaz uz pusi, kas ļauj iedzīvotājiem krietni ietaupīt un arī samazināt emisijas. Turklāt ar renovācijām nauda paliek Latvijā, radot vietējās darbavietas. Taču cilvēkiem joprojām trūkst gan informācijas, gan piekļuves finansējumam – to daudz esmu dzirdējusi, kad kā Eiropas Renovāciju vēstniece Latvijā tiekos ar iedzīvotājiem un nozares speciālistiem. Tādēļ pie šī jautājuma jāturpina strādāt gan Latvijā, gan ES līmenī. EP šobrīd izstrādāju pilotprojektu, kas sniegs atbalstu iedzīvotāju virzītiem renovācijas projektiem. Tāpat gatavojam dažādas noteikumu izmaiņas, kas veicinās renovāciju.

Ar "Fit for 55" EK piedāvā arī palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Tas ir pareizs virziens, jo straujais elektrības un dabasgāzes cenu kāpums, ko tagad piedzīvojam, parāda, ka mums nopietnāk jārūpējas par savu energodrošību. To veicinātu enerģijas avotu un piegādātāju daudzveidība. Pašlaik ciešam no Krievijas šantāžas, nepalielinot gāzes piegādes par spīti izmaiņām tirgū. Latvijai jāturpina mazināt atkarība no Kremļa gāzes, jo nav pieļaujami, ka daži Putina vārdi liek "lēkāt" gāzes cenām visā Eiropā – taču tieši tā pašlaik notiek! Pārejot uz atjaunojamiem energoresursiem, atkarību varam mazināt. Personīgi īpaši atbalstu saules enerģiju, jo tai ir vismazākā ietekme uz vidi un apkārtni.

Te arī jāpiemin, ka ES līmenī šobrīd tiek izvērtēts, vai kodolenerģija uzskatāma par videi draudzīgu enerģijas veidu. Neoficiālā informācija liecina, ka lēmums būs pozitīvs. Tādēļ jāapsver atgriešanās pie Visaginas AES projekta, jo starptautiskajiem standartiem atbilstoša atomelektrostacija ES teritorijā varētu būt drošs un stabils lētas enerģijas avots. Visbeidzot, Latvijā ir nepieciešams nozīmīgs valsts atbalsts enerģijas rēķinu apmaksai, lai kompensētu straujo cenu kāpumu un nepieļautu energonabadzību.

Transporta nozarē piesārņojuma samazinājums nebūs vienkāršs. "Fit for 55" paredz, ka CO2 emisiju standarti auto kļūs vēl stingrāki un ar 2035. gadu visiem jaunajiem automobiļiem jābūt bezemisiju. Latvijā liela sabiedrības daļa lieto salīdzinoši vecus auto – tieši finansiālo iespēju dēļ. Tādēļ ir bažas par to, kā jaunie priekšlikumi ietekmēs mūs. Pāreja uz mazāk piesārņojošu transportu jāveic samērīgā ātrumā. Šobrīd esmu skeptiska par valsts subsīdijām elektroauto iegādei, jo no šī atbalsta iegūst turīgākie cilvēki. Tikmēr, kas ir skaidrs – jāattīsta sabiedriskā transporta tīkls.

EK arī piedāvā veidot jaunu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kurā iekļautu fosilo degvielu. Tā rezultātā cenas pieaugtu ne tikai degvielai, bet arī citam precēm un pakalpojumiem, kā arī apkurei. Šo priekšlikumu vērtēju ļoti kritiski, jo tam būtu smagas sekas uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Līdzīgi arī aviāciju plānots iekļaut ETS sistēmā. Tas varētu novest pie aviobiļešu sadārdzinājuma, tāpēc arī šeit rūpīgi jāvērtē detaļas.

Pozitīvi vērtējami plāni uzlabot aviācijas un kuģu degvielas kvalitāti, līdz 2050. gadam pakāpeniski pievienojot aizvien vairāk degvielas no atjaunojamajiem avotiem. EP Vides komitejā esmu savas politiskās frakcijas atbildīgā par šī likuma izstrādi un viena no manām prioritātēm būs censties nodrošināt, lai Eiropas aviokompānijām būtu godīgi konkurences apstākļi pasaules mērogā.

Zaļais kurss ietekmēs arī lauksaimniecību – vairāk nekā līdz šīm finansiāli atbalstīs tos, kas īsteno videi draudzīgu saimniekošanu. Latvijai ir liels potenciāls būt bioloģiskās lauksaimniecības līderei, jo jau šobrīd esam 5. vietā ES pēc šādu platību īpatsvara. Tomēr jāņem vērā, ka bioloģiskā lauksaimniecība prasa lielas investīcijas un darbaspēku, kā arī nedod straujus rezultātus. Šis virziens ir jāattīsta, bet atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai jāsalāgo ar pārējo zemnieku saimniecību attīstību, lai nodrošinātu, ka veikalu plaukti nekad nebūtu tukši vai pilni ar pārāk dārgiem produktiem. Turklāt nepieciešams nopietnāks atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem.

"Fit for 55" skars arī mežu un purvu izmantošanu, jo tie piesaista emisijas, bet konkrētā ietekme uz Latviju vēl nav skaidra. Tādēļ esmu vērsusies pie EK ar jautājumu, vai tā plāno aizliegt komerciālu kūdras ieguvi Latvijā patēriņam dārzkopības nozarē. Dārzkopībā pagaidām ir grūti iztikt bez šī mēslojuma, turklāt kūdras ieguve nodrošina arī darbavietas reģionos. Vienlaikus šis resurss jāizmanto pārdomāti, radot produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Tāpat kopā ar kolēģiem no Skandināvijas turpināšu skaidrot, ka pie mums mežu pietiek gan dabas baudīšanai un aizsardzībai, gan arī ekonomiskai izmantošanai. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem kopā ar Latvijas atbildīgajām ministrijām būs cīnīties, lai šķelda joprojām tiktu uzskatīta par atjaunojamo energoavotu.

Labas lietas maksā jeb jāpalielina finansiālais "spilvens"

Kā redzams, priekšā ir daudz grūtu uzdevumu. Ilgtermiņā zaļā kursa ieguvumi atsvērs izmaksas, tomēr īstermiņā tas var radīt papildu slogu, īpaši cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Tādēļ ļoti svarīgi ir palīdzēt un nepieļaut nevienlīdzības pieaugumu!

EP jau esam izveidojuši Taisnīgas pārkārtošanās fondu, no kura Latvijai būs pieejami teju 200 miljoni eiro darbinieku pārkvalifikācijai un jauno uzņēmēju atbalstam. Tagad Vides komitejā strādāsim arī pie Sociālā klimata fonda izveides, kas iedzīvotājiem palīdzēs iegādāties efektīvākās apkures sistēmas, investēt energoefektivitātē un videi draudzīgākā transportā. Tomēr pašlaik EK piedāvātais finansējums – Latvijai tie varētu būt 515 miljoni eiro no 2025. līdz 2032. gadam – šķiet nepietiekams, lai pienācīgi palīdzētu visiem, kam tas būs vajadzīgs. Fonds ir jāpalielina.

Jau apstiprinātais finansējums ļaus Latvijai līdz 2027. gadam grantos saņemt vairāk nekā 10 miljardus eiro, no kuriem aptuveni trešdaļa paredzēta klimata mērķiem. Tomēr ar publiskā sektora finansējumu nepietiks, ļoti nepieciešamas būs privātās investīcijas. Interese par iespēju ieguldīt videi draudzīgos projektos jau ir liela un pastāvīgi pieaug. Lai investoriem palīdzētu saprast to, kādas saimnieciskās darbības visvairāk sekmē ES vides mērķu sasniegšanu, EP Ekonomikas komitejā izstrādājam tā saucamo taksonomiju jeb ES regulējumu, kā klasificēt investīcijas. Uzlabojot kvalitāti informācijai par "zaļiem" ieguldījumiem un iespējas to salīdzināt, investīcijas pieaugs.

Glāzgovas vilšanās un turpmākie soļi

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgs, ir zaļā kursa starptautiskais konteksts. Eiropa jau dara daudz, bet regulāri uzsveru, ka nedrīkstam skriet pārāk tālu pa priekšu bez pārējiem. ES ir atbildīga tikai par aptuveni 10% pasaules emisiju un bez lielāko piesārņotāju – Ķīnas, Indijas, Krievijas, Austrālijas – straujākas rīcības globālu rezultātu nepanāksim.

Nupat noslēgusies 26. ANO rīkotā Klimata konference. Panākts progress, lai samazinātu metāna emisijas un apturētu mežu izciršanu, tomēr kopumā tās rezultāti rada vilšanos, jo ne visu valstu paustajai apņēmībai sasniegt klimata mērķus izvirzīti atbilstoši darbi. Piemēram, pēdējā brīdī Indija noraidīja prasību izbeigt ogļu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā. Glāzgovā pieņemtā deklarācija mudina valstis palielināt klimata mērķus jau līdz 2022. gada beigām, nevis reizi piecos gados, kā prasīts iepriekš. Lai pārmaiņas paātrinātu, ES iestāžu un valstu vadītajiem daudz aktīvāk jāstrādā pie pārliecināšanas, izmantojot klimata diplomātiju.

Ceļi uz galamērķi var būt dažādi

Ir iespējams panākt gan ekonomikas izaugsmi, gan labāku vides aizsardzību – taču tikai sperot pārdomātus un gudrus soļus. EP Vides komitejā mums vēl priekšā daudz smagu diskusiju par "Fit for 55", jo ne visi priekšlikumi ir atbalstāmi, vismaz ne to pašreizējā formā. Latvijas interesēs būs atrast saprātīgu, samērīgu ceļu uz zaļo kursu starp skeptiskajiem tā mērķu noliedzējiem un utopiskajiem aktīvistiem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Inese Vaidere
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form