Kamēr nacistu simbolus nosoda un aizliedz popularizēt, bet cietušajiem tie nav jāuzlūko ikdienā, tikmēr totalitārā komunisma upuri joprojām spiesti redzēt represētāju simbolus gan publiski, gan reklāmās internetā. Tie ir dubulti standarti, kas liecina, ka totalitārisms nav pietiekami apzināts un represīvie režīmi nav līdznostatīti. Šajā kontekstā saskatu pielietojumu arī pamestajai Stūra mājai Rīgā.
14. jūnijā aprit 80 gadi kopš Padomju Savienība no Baltijas valstīm uz Sibīriju izsūtīja desmitiem tūkstošu nevainīgu cilvēku, no kuriem sestā daļa bija bērni. Tomēr šis bija tikai viens no daudzajiem totalitārā komunisma noziegumiem. Padomju Savienība bija arī nacistu sabiedrotā Otrā Pasaules kara sākšanā, kura gaitā notika okupācija un represijas arī Latvijā.
Vienotu izpratni Eiropā
Lai šādi totalitāri režīmi neatkārtotos, mums jāveicina vienota vēstures izpratne visā Eiropā, un tai būtu jābūt daļai no eiropiešu izglītības.
Eiropas Parlamenta rezolūcijā Par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu uzsvērām nepieciešamību dokumentēt Eiropas traģisko pagātni un vākt liecības, lai palielinātu informētību par totalitāro režīmu noziegumiem. Savukārt EP rezolūcija Par Eiropas atceres nozīmi Eiropas nākotnei uzdeva Eiropas Komisijai (EK) sniegt efektīvu atbalstu vēsturiskās atmiņas un piemiņas veicināšanas projektiem dalībvalstīs.
Tā kā piedalījos minēto rezolūciju tapšanā, uzskatu, ka pienācis laiks noskaidrot arī Eiropas institūciju sasniegto šajos uzdevumos. Esmu pieprasījusi EK izvērtēt līdz šim paveikto, lai novērstu dubultstandartus.
Tāpat esmu aicinājusi EK novērtēt, cik efektīvi bijuši līdz šim veiktie izglītības pasākumi. Gaidu apkopojumu, ar kādiem konkrētiem soļiem, ieskaitot arī finansējumu, EK plāno tuvākajos gados atbalstīt totalitārā komunisma noziegumu vēsturiskās atmiņas un piemiņas veicināšanas projektus.
Nākotne Stūra mājai
Izpratni veido izpēte un izzinātu faktu kopums, tāpēc jāmeklē jauni papildu veidi, ar kuriem to veicināt. Esmu nosūtījusi priekšlikumu Ministru prezidentam, kā arī finanšu un kultūras ministriem apspriest nepieciešamību izveidot plašu totalitāro režīmu noziegumu un okupācijas seku izpētes centru, vēlams, Baltijas valstu līmenī. Par šāda centra mītnes vietu aicinu izvērtēt ēku Rīgā, Brīvības ielā 61 jeb tā saukto Stūra māju.
Ēkas nākotne patlaban ir neskaidra. Centieni to izsolīt nav devuši rezultātu. Līdz ar to pareizs bija Nacionālās Kultūras Mantojuma pārvaldes lēmums Stūra mājai piešķirt valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietas pieminekļa statusu, kā arī loģiska bija valdības izvēle pārtraukt izsoli. Tomēr ar šiem soļiem nepietiek, lai atrisinātu problēmu.
Stūra māja būtu ideāla vieta starptautiska mēroga totalitāro režīmu noziegumu un okupācijas izpētes centram, saglabājot ēkas pirmajā stāvā un pagrabstāvā esošo Okupācijas muzeja ekspozīciju. Centrs būtu jāveido, piemēram, kopā ar Lietuvu un Igauniju vai vēl plašāk – arī ar Viduseiropas valstīm. Iespējams, to varētu attīstīt sadarbībā ar Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas jeb tā sauktās Prāgas platformas vairāk nekā 50 organizācijām.
Ieguldījums nākotnē
Piedot un panākt samierināšanos nav iespējams bez pagātnes notikumu izvērtēšanas un atzīšanas. It sevišķi tad, ja tie bijuši tik traģiski kā Latvijā. Ne velti Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ir vairakkārt publiski uzsvēris, ka vēstures izpētei ir jābūt pastāvīgai valsts pētījumu programmas daļai, kurai jānovirza pietiekams un noturīgs valsts finansējums.
Lai atjaunotu Stūra māju, esot vajadzīgi aptuveni 10 miljoni eiro (VNĪ informācija). Līdztekus tam arī totalitāro režīmu noziegumu izpētes centra izveidei un uzturēšanai būtu nepieciešami līdzekļi. To visu varētu nodrošināt, piesaistot Latvijas valsts un Eiropas Savienības resursus, kā arī starptautisko partneru finansējumu.
Šāds aptverošs risinājums mūsu vēstures izzināšanā būtu ļoti nozīmīgs ieguldījums mūsu nākotnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
