Foto: LETA
Kad esam atjaunojuši ekonomikas izaugsmi un saņēmuši Eiropas Komisijas uzslavu par gatavību iestāties eirozonā, nu jāizmanto visi politiskie un ekonomiskie līdzekļi, lai veicinātu Latvijas ilgtermiņa konkurētspēju. Diemžēl zemais atbalsts, ko atvēlam inovācijām jeb jauninājumiem, liek būt piesardzīgiem, izvērtējot Latvijas nākotnes attīstības scenārijus.

Vairākus gadus pēc kārtas Eiropas Komisijas veidotajā pārskatā par Inovāciju Savienības attīstību ierindojamies starp valstīm, kas visneefektīvāk apgūst inovācijas. Mums izdevies apsteigt tikai Rumāniju un Bulgāriju. Ja vēlamies būt starp veiksmīgākajām ES dalībvalstīm, inovāciju atbalstam ir jābūt valstiskai prioritātei.

Jāsaprot, ka inovācijas nav tikai augsto tehnoloģiju attīstība vai sarežģīti zinātniski atklājumi. Tikpat svarīgi ir arī jauninājumi jebkurā dzīves jomā, spēja efektīvāk un radošāk izmantot jau esošās zināšanas. Tādēļ īpašs atbalsts jāsniedz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas veido ekonomikas mugurkaulu. Tieši MVU ir tie, kas var ieviest dzīve praktiski pielietojamas idejas, jaunus produktus un pakalpojumus. Diemžēl Latvijas uzņēmumi salīdzinoši maz īsteno inovācijas. Viena no lielākajām problēmām ir grūtības piekļūt finansējumam ideju īstenošanai, jaunu produktu izstrādei un tehnoloģiju modernizēšanai.

Labu iniciatīvu netrūkst. Piemēram, plašumā vēršas Baltijas Inovāciju fonda darbība, par kura izveidi pagājušogad vienojās trīs Baltijas valstis un Eiropas Investīciju fonds (EIF). Katra valsts tam novirzījusi 20 miljonus eiro, bet Eiropas Investīciju fonds līdzfinansē 40 miljonus eiro. Baltijas Inovāciju fonds veidos ļoti būtisku ķēdes posmu, nodrošinot finansējumu tiem MVU, kas, pateicoties iepriekšējam atbalstam no nacionāliem riska kapitāla fondiem, nu būs gatavi piesaistīt lielākus investīciju apjomus, lai izvērstu savu darbību aiz valsts robežām - Baltijas, Eiropas un, kāpēc gan ne arī pasaules mērogā.

Taču vēlos norādīt uz kādu līdz šim vēl neizmantotu iespēju. Eiropas Komisija un EIF ir kopīgi izstrādājuši Riska sadales mehānismu, lai stimulētu banku vēlmi izsniegt aizdevumus inovatīviem MVU. Kā zināms, bez papildus garantijām bankas negribīgi uzklausa uzņēmējus ar jaunām idejām, taču savulaik arī Igaunijā radītais Skype bija nedzirdēta ideja. Kā gan mēs varēsim radīt savus pasaulē tikpat atpazīstamus zīmolus, ja nedosim mūsu uzņēmumiem iespēju riskēt? Tādēļ Latvijas bankas jāmudina pieteikties šī Riska sadales mehānisma izmantošanai, kas varētu palīdzēt iepludināt papildus naudu jaunās idejās, tehnoloģijās un produktos. EIF garantētu 50% no katra aizdevuma, kas varētu būt no 25 000 eiro līdz pat 7,5 miljoniem eiro. Šī iespēja noteikti jāizmanto.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!