Inga Berkoviča: Neaizmirst rūpēties par zemeslodi
Foto: Privātais arhīvs

Covid-19 pārsteidza mūs nesagatavotus un īsā laikā radikāli izmainīja ikdienu un nākotnes plānus gan valsts, gan katra indivīda dzīvē. Ierastais skrējiens ir apturēts, priekšplānā izvirzot tēmas, kam netika veltīts pietiekami daudz uzmanības iepriekš. Viena no tādām ir ilgtspēja. Kā norāda Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Bruininkss (Hans Bruyninckx), Eiropas valstis veic radikālus pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 ietekmi uz Eiropas iedzīvotāju veselību un ekonomiku. Ilgtspēja ir viena no "top" lietām pasaules darba kārtībā, un jau iepriekš notiekošais aktualizēja šo jautājumu – gandrīz katra valsts ir pievienojusies solījumam līdz 2030. gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, lai gan nevienam vēl nav konkrētas atbildes, kā šo mērķi sasniegt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vārdi skrien pa priekšu reāliem darbiem, un, sākot meklēt iespējas, kā to realizēt, tiek secināts, ka jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Tādēļ ļoti daudz resursu šobrīd tiek novirzīts zaļajām inovācijām un risinājumiem, kas vēl ir procesā, bet rezultāti vēl tik ātri nav gaidāmi.

Arī Latvijā pirmais satricinājums ir garām un īstermiņa plānus atkal nomaina ilgtermiņa plāni, piemērojoties jaunajiem apstākļiem. Dzīve turpinās, taču citāda. Viens no pirmajiem ilgtspējas pasākumiem ir Lielā talka, kura norisināsies atbilstoši valstī noteiktajiem ierobežojumiem. Šī brīža notikumi spilgti parāda, ka ir jārīkojas un nevaram turpināt dzīvot, neskatoties uz mūsu rīcības sekām ilgtermiņā.

Ilgtspēja nav tikai par resursu samazināšanu – arī pašam biznesam un uzņēmumam jābūt ilgtspējīgam. Katra lieta, kuru plāno ieviest, ir jāapskata no visām pusēm, un jāaprēķina, lai investīcijas ilgtspējas aktivitātēs ilgtermiņā nav lielākas par to radītajiem ieguvumiem, jo tas, ka biznesā ir jābūt balansam, nekur nepazūd. Taču ilgtspēju nevajadzētu skatīties atsevišķās aktivitātēs – tā ir jāskatās kā kopums, kur vienā reizē sanāks investēt vairāk, savukārt nākamajā izdosies šīs izmaksas samazināt. Starp starptautiskajiem uzņēmumiem ir vairāki, kas jau dara ļoti daudz, piemēram, "H&M" un "IKEA". Taču uzņēmumi izvairās par daudzām aktivitātēm runāt publiski, jo simtprocentīga risinājuma vēl nav – attiecīgi, izceļot jebkuru vienu lietu, viņi riskē saņemt pretī kritiku par trūkumiem.

Latvijā reti kuram ir ilgtspējas stratēģija

Latvijā ilgtspējas tēma vēl nav īpaši aktuāla – ir daži uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas, kuras par to runā un mēģina jautājumu aktualizēt, kas starptautiskā fona dēļ kļūst vienkāršāk, taču tādu, kas atklāti runā par ilgtspēju un savu stratēģiju, ir maz. Viens no izņēmumiem pagājušajā gadā bija "RIMI", kas pateica, ka uzņēmuma un ilgtspējas stratēģija iet roku rokā. Pamazām šajā virzienā dodas arī citi uzņēmumi.

Šobrīd tiek strādāts pie mērījumu apzināšanas – lai saprastu, uz kuriem rādītājiem skatīties, lai maksimāli objektīvi izvērtētu, kur ir vislielākā ietekme. Piemēram, "Carlsberg" grupa Anglijā organizēja auditu, kurā secināja, ka 40% negatīvās ietekmes ir iepakojuma dēļ. Tā rezultātā viņi fokusēti sāka strādāt, lai iepakojumu padarītu videi draudzīgāku. Liels fokuss ir uz "SnapPack" risinājumu, kas pilnībā nomaina sešpaku plastmasas iepakojumu uz maziem līmes punktiņiem, kuri savieno kārbas savā starpā. Šis viens jaunievedums par 76% samazina plastmasas izlietojumu multipakām.

Arī mūsu ražotnē kopš 2017. gada tiek izmantota zaļā enerģija, katru gadu samazinām ūdens izmantošanu tieši ražotnē, izmantotās drabiņas nododam biogāzes ražošanai u. c. Drabiņu nodošana, piemēram, samazina šī materiāla izmešanu un izvešanu, kas attiecīgi samazina mūsu izdevumus. Tāpat jāpiemin jau plašāk zināmās "Mežpils alus" vairākas reizes lietojamās glāzes (depozītglāzes). Mēs investējām glāžu iegādē, lai festivālos, kuros glāzes izmantojam, ievērojami samazinātos atkritumu apjoms, kurš pēc tam ir jāaizved no teritorijas. Šajā brīdī ieguvums jau atkal ir lielāks nekā ieguldījumi.

Resursu efektīva izmantošana un aprites ekonomika

Šobrīd sistēma, pēc kuras vadāmies, ir vienkārša – skatāmies, kas ražošanas procesā paliek pāri, un meklējam iespējas, kā to atkārtoti izmantot, kas ir stāsts par aprites ekonomiku. Visbiežāk izmantotais mērījumu rīks ir salīdzinājums ar iepriekšējo gadu, piemēram, domājot par izmantotā ūdens samazināšanu, skatāmies 2019. gada rādītājus un izvirzām mērķi – par cik procentiem patēriņu samazināsim līdz 2022. gadam. Tā katru gadu samazinām uzņēmuma negatīvo ietekmi par vidēji 10–20%.

Lielisks piemērs aprites ekonomikai Latvijas kontekstā ir stikla pudeļu nodošana tarā. Ja pudeli izmet stikla savākšanas konteinerā, tā nonāk Kauņā un atkārtoti tiek pārstrādāta pudelēs. Nododot pudeles tarā, tās tiek izmazgātas, iepildītas un atkārtoti nonāk veikalu plauktos. Tas ir noslēgts aplis, kurā pudele vienkārši rotē, kā rezultātā resursi tiek izmantoti sākotnējā ražošanā, taču dzīves ciklā pārstrādi stiklam var izlaist, tādējādi samazinot negatīvo ietekmi.

Informācija par to, cik reižu vispār var pārstrādāt plastmasas pudeles, ir nekonkrēta un dažādos avotos atšķiras, taču vidēji tās ir 25 reizes. No vienas puses, tas var šķist daudz. Šobrīd topā ir pārstrādāt pudeles par poliestera apģērbu, paklāju vai ko citu, taču jāņem vērā, ka šo izstrādājumu mehāniskās īpašības nav ilgdzīvotājas – agrāk vai vēlāk šis izejmateriāls vairs nav izmantojams un tāpat nonāks atkritumos. Taču, domājot vēl soli tālāk, iespēju robežās ražošanā priekšroku vajadzētu dot ilgdzīvojošiem materiāliem – tāds, piemēram, ir stikls. Sākuma procesā tas prasa vairāk resursu un enerģijas, taču pēc tam to var izmantot vēl un vēl. Lielisks piemērs tam ir ievārījuma burciņas, kuras mājās izmanto gadu no gada.

Alumīnijs, metāls vispār ir fantastisks materiāls! Ja runājam par ilgtspēju, būtībā visiem vajadzētu pāriet uz metālu. To iegūt ir sarežģīti, jo īpaši mums Eiropā, kur iepērkam metālu no tām pāris valstīm, kurās to var iegūt, taču pēc tam to var lietot mūžīgi. Turklāt šiem ilgdzīvojošajiem materiāliem ir pievienotā vērtība arī pret saturu, kas tiek tajos pildīts, – stikls un metāls aiztur CO2 un saules starus, ko PET pudele nedara. Taču ir skaidrs, ka ieradumus lauzt ir grūti, katras pārmaiņas prasa ne vien lielu priekšizpēti un tālredzīgu domāšanu, bet arī finansiālus ieguldījumus, kas arī ir iemesls, kādēļ nevaram vienā dienā vienkārši visu krasi nomainīt un vairs nedomāt par šiem faktoriem.

Apvienot spēkus, lai kopīgi atrastu risinājumu

Ilgtspējā daudzi risinājumi vēl nav izdomāti, tādēļ jomas entuziasti bieži iesaka apvienot spēkus, sadarbojoties ar uzņēmumiem vai nevalstiskajām organizācijām. Pat tad, ja katram ir savi mērķi, ir arī saskarsmes punkti, kuriem, kopā sanākot, var atrast risinājumu. Mums pašiem ir veiksmīga sadarbība ar "Latvijas Zaļo punktu" vairākos projektos. Tostarp arī par pudeļu dzīves ciklu – gatavojam izglītojošu materiālu, kurā skaidrojam un parādām pudeles dzīves ciklu, ja tā tiek nodota taras punktā un ja to iemet stikla konteinerā. Uzskatāms materiāls, kurš aicina cilvēkus izvērtēt, vai stikla pudeles labāk nolikt pie konteineriem ar domu, ka kāds tās aiznesīs uz taras punktu, vai iemest tās stikla konteinerā. No resursu izmantošanas viedokļa daudz labāk ir nodot taras punktos, kur pudele piedzīvo otru dzīvi pēc izmazgāšanas, neieguldot papildu resursus pārstrādē.

Tāpat ir salīdzinoši jauna iniciatīva "Zaļi pakots", kuras ietvaros "Latvijas Zaļais punkts" sertificē iepakojumus. "Mežpils alus" ir viens no trim zīmoliem, kas šobrīd ir saņēmuši šo sertifikātu, kas apliecina, ka pudele un iepakojums ir 100% pārstrādājams, kas savukārt nozīmē, ka tas ir videi draudzīgs iepakojums. Galvenā ziņa ir tāda – jo vienkāršāks materiāls, jo dabai draudzīgāks. Problēmas pamatā rada dažādie kompozītmateriāli, kur ir salikti kopā dažādi materiāli, piemēram, etiķetē ir folija vai citas nianses, ko pēc tam nevar pārstrādāt. Šie un daudzi citi projekti un akcijas pierāda, ka, apvienojot spēkus, patiešām ir vieglāk sasniegt mērķus, pat šķietami tālus un nesasniedzamus.

Uzņēmuma pievienotā vērtība cilvēkresursu jautājumā – ilgtspējīga domāšana

Uzņēmuma darbinieku ilgtspējīga domāšana ir viena no tēmām, kura vēl nav aktuāla un kurai daudzi nepievērš uzmanību. Šobrīd vairāk tiek domāts par to, kā uzņēmums izskatās no malas, nevis kas reāli notiek iekšienē. Tas patiesībā ir ļoti atkarīgs no cilvēkiem, kas strādā uzņēmumā, un, protams, arī no vadības. Taču pietiek ar pāris entuziastiem, kuri uzņēmuma iekšienē "paceļ" ilgtspējas jautājumus. Mūsu birojā ir grupiņa cilvēku, kas ik pa laikam šādi aktualizē kādu jautājumu, piemēram, lai kārtīgi tiktu šķiroti atkritumi. Tāpat esam pārgājuši uz pildspalvām, blociņiem un citām lietām, kas ir izgatavotas no pārstrādātām dzērienu kartona pakām.

Lielākā daļa darbinieku piedalīsies Lielajā talkā – tajā vēlamies izcelt atkritumu šķirošanas nozīmi, kā arī dabai draudzīgu iepakojumu un produktu izvēli. Tieši tāpēc ne vienmēr ir vajadzīgs viens darbinieks vai atbildīgais – svarīgi veidot tādu vidi, kur katrs var iesaistīties un ietekmēt ar ilgtspēju saistītus jautājumus. Arī personāla atlases komanda arvien vairāk apzinās, ka ilgtspēja ir veids, kā piesaistīt darbiniekus, – ja uzņēmums pievērš uzmanību ilgtspējai, tas motivē darbiniekus palikt vai pieņemt darba piedāvājumu. Mūsdienās tas jau piešķir uzņēmumam pievienoto vērtību.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form