“Kuldīgas tilts pār Ventu ir patiešām ievērojama celtne – īsts milzis tiltu starpā – varen garš, plats un ērts, stabi dūšīgi un stipri, loki slaidi un izturīgi, pirmie no cietajiem lauku akmeņiem, otrie – no sarkanajiem ķieģeļiem, koka daļu tiltam nemaz nav, kāpēc viņu dēvē arī par “Kuldīgas akmens tiltu”, tā pagājušajā gadsimtā redzēto fiksējis rakstnieks Valdis.
Eiropā viens no garākajiem ķieģeļu tiltiem ir tilts pāri Ventas upei, kurš uzmūrēts 1874. gadā un no kura paveras lielisks skats uz Ventas rumbu - platāko ūdenskritumu Eiropā. Pirmā pasaules kara laikā divi tilta posmi tika saspridzināti, pēc tam 1926. gadā atjaunoti. Tilts pār Ventu ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Kuldīgas pilsētas Dome unikālo vecpilsētu kompleksā ar Ventas ķieģeļu tiltu un dabas objektiem – Ventas rumbu un Alekšupītes ūdenskritumu, vēlas ieļaut UNESCO sarakstā.
Varēsim vai nevarēsim saņemt Eiropas Savienības strukturālo fondu finansējumu tilta rekonstrukcijai? Un runa nav tikai par tiltu, uz kuru šajā gadījumā likts uzsvars, bet par jebkuru pašvaldībai nozīmīgu, un ne tikai pašvaldībai nozīmīgu objektu. Jo, kur tad ir tā robeža starp valsts un pašvaldības objektiem. Jebkurš infrastruktūras objekts atrodas konkrētas pašvaldības teritorijā, bet ne vienmēr tā valdītājs vai īpašnieks ir pašvaldība. Vai objekta, vai tā būtu skola, bibliotēka, iela, ceļš, pils vai muiža vērtība mainās atkarībā no tā, vai tas ir valstij vai pašvaldībai piederošs objekts. Izrādās, ka jā. Vismaz mūsu valstī, un vismaz vērtējot iespējas saņemt finansējumu no ES strukturālajiem fondiem un Valsts investīciju programmas. Par valstij piederošajām lietām parūpēsies ministrijas, paredzot finansējumu nacionālajās programmās, līdz ar to nodrošinot arī līdzfinansējumu. Par to vai tiks paredzēts līdzfinansējums arī pašvaldībai piederošiem objektiem, īstas skaidrības nav. Ministrijas pakļautībā esoša skola investīcijas saņems un arī līdzfinansējums tiks nodrošināts, bet pašvaldības skola, kura iespējams atrodas ielas pretējā pusē varēs tikai noskatīties uz it kā lielos apjomos pieejamo ES finansējumu. Un ne tikai tāpēc, ka nav skaidrības par līdzfinansējumu un pašvaldības iespējas līdzfinansēt investīciju projektus ir ierobežotas, bet arī tāpēc, ka pašreizējā brīdī iepazīstoties ar Attīstības plānu nav skaidri saprotams pēc kādām shēmām un, kad pašvaldības varēs iesniegt savus projektus. Pašvaldības ir nostādītas nevienlīdzīgā situācijā attiecībā uz iespējām saņemt finansējumu no ES strukturālajiem fondiem un Valsts investīciju programmas.
Bet pašvaldības taču ir valsts varas nesējas un pārstāves konkrētajās vietās.
Atgriezīsimies pie tilta pār Ventu. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kura rekonstrukcijai nepieciešams aptuveni 1 miljons latu. ERAF (Eiropas reģionālas attīstības fonds) atbalsta apjoms Latvijai no 2004. gada līdz 2006. gadam ir vairāk kā 320 miljoni EUR. Pirmajā mirklī šķiet finansējums liels, jāatzīmē, ka ERAF ir tieši tas fonds, kura mērķis ir sniegt atbalstu reģionālo atšķirību izlīdzināšanai.
Bet pamēģināsim iedziļināties – ERAF finansējumu būs iespējams saņemt atbilstoši prioritātēm, pēc tam pasākumiem, ir nosaukti indikatīvie pasākumi, atbildīgās institūcijas, atbalsta saņēmēji. ERAF gadījumā institūcijas ir vairākas. Mūsu izvēle varētu apstāties pie Satiksmes ministrijas (tilts) vai Kultūras ministrijas (arhitektūras piemineklis). Satiksmes ministrija pašreizējā brīdī nesola ne centralizētas grantu shēmas, ne atklātus konkursus, tas nozīmē, ka būs nacionāla programma. Tilts pār Ventu vairs nav nozīmīgs tranzīta plūsmai, jo 1988. gadā augšpus Kuldīgas tika uzbūvēts jaunais apvedceļa tilts no dzelzbetona konstrukcijām. Iekļaušana vai neiekļaušana Satiksmes ministrijas nacionālajā programmā būs atkarīga ne tikai no reģionālajām prioritātēm, bet arī no pašvaldību lobisma spējas.
Kā tad ir ar Kultūras minstriju? Atbilstošā aktivitāte: tūrisma produkta attīstība un tūrisma infrastruktūras sakārtošana, vienlaicīgi saglabājot un paaugstinot kultūras mantojuma ekonomisko potenciālu. Skaidrības nekādas – vai būs atklāti konkursi, kādas būs pieteikuma anketas, galu galā cik liels būs finansējums konkrētai aktivitātei.
Iepriekšējos gados pašvaldībām ir bijusi pieejama Valsts investīciju programma (salīdzinoši ar ministrijām ļoti nelielā apjomā), šogad nav arī skaidrības arī par to. Mēs laikam varētu tikai vēlēties, lai Valsts investīciju programma kalpotu kā līdzfinansējuma nodrošinājums ES strukturālo fondu finansējuma saņemšanai.
Ir jau protams arī citi finansu avoti, ir citi fondi, ir iespējas ņemt kredītus, kuras Kuldīgas pilsētas pašvaldība pēdējos gados ir aktīvi izmantojusi. Ir rekonstruētas ielas un to posmi vecpilsētas aizsargājamā teritorijā, uzbūvēta slimnīca un sporta zāle, nelielas investīcijas saņemtas arī Ventas tiltam.
Skumji kļūs tad, ja šiem projektiem turpinājums nesekos, jo mūsu valdības un ministriju nesaskaņoto rīcību un neizdarību dēļ, mēs tā arī neapgūsim visu ES strukturālo fondu pieejamo finansējumu un nākamajā gadu tūkstotī, piemēram, vairs nevarēsim skatīt saulrietu no unikālā Ventas ķieģeļu tilta.