Šī gada 21. martā Saeima lēma par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, uzdodot virkni uzdevumu valdībai. Nesen no valdības saņēmām jaunu likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums", kurš formāli izpilda visus uzdotos uzdevumus un tika iesniegts Saeimā pat pirms noteiktā laika. Taču nepriecāsimies par agru! Publiski jau izskanējis, ka valdību veidojošās partijas vienojošās par reģionālo reformu un saskaņojušas izmaiņas novadu kartē. Diemžēl vienošanās ir panākta tikai starp valdību veidojošām politiskajām partijām, nevis ar sabiedrību.
Valdībā, strādājot pie šādām izmaiņām, kas skar visus Latvijas iedzīvotājus, ir jāievēro svarīgi pamatnosacījumi. Pirmkārt, jātiek skaidrībā par to kā jaunveidojamās valsts pārvaldes formas – pašvaldības iekļausies kopējā valsts pārvaldes struktūrā. Otrkārt, jāspēj izskaidrot un argumentēti pamatot sabiedrībai nepieciešamās reformas. Treškārt, jāsagatavo nepieciešamos dokumentus tā, lai gaidāmās ļoti nozīmīgās pārmaiņas ir saprotamas un pamatotas.
Pašlaik nerodas iespaids, ka visi šie soļi ir paveikti pienācīgā apjomā un kvalitātē. Daļa pašvaldību ir pieņēmušas lēmumus par to, ka neatbalsta reformu, daļa rīkojušas aptaujas iedzīvotāju vidū, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli, tapuši alternatīvi pētījumi un priekšlikumi reformas veikšanai, Latvijas Pašvaldību savienība ir lēmusi par iespēju prasīt ministra demisiju un aicinājusi Kariņa kungu, uzņemties iniciatīvu reformas tālākai virzīšanai. Ne mazāk svarīgi, ka par reformu klusē nozaru ministri, jo nav gatavi vai nevēlas iesaistīties – katrs savu apsvērumu dēļ. Pašvaldības sūdzas Valsts prezidentam, Tiesībsargam, Saeimai un, ja netiks uzklausītas, gatavo pieteikumus Satversmes tiesai.
Savukārt aktīvākie reģionu cilvēki gatavi atsaukties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra partijas biedra publiskam izteikumam, ka valdība iedzīvotājus sāks klausīties, ja ielās iznāks vismaz 10 tūkstoši cilvēku un mobilizē savus spēkus – tehniku un cilvēkus, kuri vēl dzīvo un vēlas turpināt dzīvot Latvijas reģionos.
Jā, iedzīvotāju uzmanība patiešām reformai ir pievērsta, bet viņu tiesības zināt argumentus, iesaistīties un tik uzklausītiem nav nodrošinātas. Neapmierinātību rada nezināšana un ignorēšana. Iesniegtais likumprojekts skar tikai administratīvās teritorijas. Tomēr teritoriālā reforma ir ne tikai par robežām, bet gan par īpašu valsts pārvaldes formu – pašvaldību vai pašpārvaldi, kas tiek organizēta noteiktajā administratīvajā teritorijā. To, kā reformētā pašvaldība darbosies un iekļausies kopējā valsts pārvaldes struktūrā, skaidrības joprojām nav. Jebkurā situācijā jābūt detalizētai analīzei par to, kas ir un kas nav izdevies iepriekšējā mēģinājumā reformēt pašvaldības. Tāds izvērtējums līdz šim nav tapis.
Nav arī skaidrības par līdzekļiem, kuri nepieciešami pašas reformas realizēšanai. Nav zināms, kā tik dažādās pašvaldības darbosies pārmaiņu periodā un kas ar tām notiks pēc reformas. Taču vissvarīgākais ir cilvēki, kurus tas skars tieši. Cilvēki zaudēs darbu, cilvēkiem būs jāmaina paradumi. Viņi ir neziņā, kā tas būs, cik lielas pārmaiņas tas ienesīs viņu dzīvē un vai tā kļūs ērtāka vai tieši pretēji.
Šajā situācijā ļoti svarīgi saprast, kā Saeimai rīkoties atbildīgi un pēc godaprāta un sirdsapziņas attaisnot Latvijas sabiedrības uzticībā iegūtos mandātus. Ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu, lai likumprojektu varētu pieņemt izsvērti un atbildīgi. Vai valdība turpinās diskusijas un atradīs sabiedrības vairākumam pieņemamu un saprotamu risinājumu vai arī viss nodots citu rokās? Kāda būs visa likumprojektu pakotne – ne tikai administratīvais iedalījums, bet arī Vietējo pašvaldību likums, lai izvērtētu funkcijas. Tāpat jābūt skaidrībai par izmaiņām vietējo pašvaldību vēlēšanu organizēšanā un kārtībā, finansiālo nodrošinājumu un jauno pašvaldību budžeta veidošanas principiem. Jāsaprot kopējo skatījumu uz valsts pārvaldi, ieskaitot reģionu attīstību, nozaru ministriju iesaisti. Galu galā jābūt detalizētam pamatojumam, kāpēc Latviju dalām šādi un kā tas nodrošinās katra viena cilvēka, uzņēmēja un novada izaugsmi.
Ļoti ceru, ka ministra teiktais Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē un solījums būt aktīvam un līdzdarboties, ir patiess un piepildīsies. Un, visbeidzot! Neaizmirsīsim, ka tas, par ko Saeimā lemsim, ir par cilvēkiem un viņu dzīvēm, nevis par kartē proporcionāli sazīmētām robežām un politiskajām spēlēm. Latvijā ir pārāk maz cilvēku, vēl mazāk uzņēmēju, tāpēc mēs vienkārši nedrīkstam, neieklausoties viņos, viņiem uzspiest tādu attīstības scenāriju, kurā viņi neredz savu vietu. Tas būtu ārkārtīgi bezatbildīgi!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
