Inga Skuja: Latvijā var tikt legalizēta ārlaulībā dzimušo bērnu tirdzniecības shēma

Pērn Rīgas apgabaltiesa skatīja kāda vīrieša apelācijas sūdzību, kurā viņš lūdza veikt ģenētisko ekspertīzi, lai pierādītu, ka bērna dzimšanas apliecībā reģistrētais tēvs nav bērna bioloģiskais tēvs. Šāda prasība tika celta, jo bērna māte apzināti bērna dzimšanas apliecībā kā bērna tēvu reģistrēja svešu vīrieti. Vīrietis ir pārliecināts par ģenētiskās ekspertīzes rezultātiem, jo paralēli veicis anonīmu ģenētisko ekspertīzi, kas apliecināja faktu, ka viņš ir bērna bioloģiskais tēvs.

"Neskatoties uz to, ka mūsu dēls ir dzimis ārlaulības attiecībās, es vēlos piedalīties dēla audzināšanā un rūpēties par viņu. Es gribu, lai mans dēls zina, kas ir viņa tēvs, un lai šis fakts būtu arī ierakstīts dzimšanas apliecībā. Saprotu, ka šai sievietei ir liels aizvainojums par to, ka mūsu attiecības nevainagojās ar laulībām, taču uzskatu, ka mūsu attiecības nedrīkst ietekmēt bērnu, kuram ir tiesības zināt par tēva eksistenci un tiesības saņemt tēva rūpes un atbalstu," uzskata tiesas procesā iesaistītais vīrietis, kurš šobrīd nevēlas minēt savu vārdu.

Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu nozīmēt ģenētiskās ekspertīzes veikšanu abiem vīriešiem, tādējādi ļaujot ar zinātniskiem līdzekļiem noskaidrot patiesību lietā. Taču šāda nolēmuma izpildi apturēja LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs V.Jonikāns, iesniedzot par šo tiesas lēmumu protestu. V.Jonikāns norāda, ka tā kā bērna paternitāte jau ir atzīta ar ierakstu dzimšanas apliecībā, tad bioloģiskajam tēvam nav tiesības to apstrīdēt. Šāda tiesneša rīcība ir klajā pretrunā ar Latvijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām, kas uzliek Latvijas valstij par pienākumu garantēt ikviena bērna tiesību ievērošanu, neatkarīgi no tā piedzimšanas statusa.

Ārlaulībā dzimušo bērnu liktenis tikai mātes "rokās"?

Šī brīža Latvijas likumdošana paredz, ka ārlaulībā dzimuša bērna māte var vienpersoniski pieņemt neapstrīdamu lēmumu, kurš būs jaundzimušā bērna tēvs, tas ir, bērna māte var jebkādu iemeslu dēļ (tajā skaitā mantisku vai personisku) vienoties ar jebkuru vīrieti un reģistrēt to kā sava bērna tēvu, tādējādi liedzot šādas tiesības izmantot bērna bioloģiskajam tēvam.

Gadījumā, ja māte ir vienojusies ar kādu citu vīrieti un dzimtsarakstu nodaļā ir apzināti sniegtas nepatiesas ziņas par bērna tēvu, tad saskaņā ar Latvijas likumdošanu bērna bioloģiskais tēvs pat nevar celt tiesā prasību par nepatiesā paternitātes fakta apstrīdēšanu.

"Latvija ir uzņēmusies saistības ievērot ārlaulībā dzimušo bērnu tiesības, ratificējot Eiropas Konvenciju Par to bērnu tiesisko statusu, kuri nav dzimuši laulībā. Šī Konvencija nosaka, ka labprātīga paternitātes noteikšana ir pārsūdzama un apstrīdama, ja persona, kas vēlas atzīt vai ir atzinusi bērnu, nav viņa bioloģiskais tēvs. Šādu faktu var konstatēt tikai un vienīgi nosakot ģenētisko (DNS) ekspertīzi, tādēļ ir principiāli svarīgi ļaut tiesai nozīmēt ekspertīzi un noskaidrot patiesību lietā. Šajā gadījumā jāņem vērā arī ANO Konvencija Par bērna tiesībām, kas nepārprotami nosaka, ka ikvienam bērnam kopš piedzimšanas brīža ir tiesības zināt savus vecākus un tiesības būt viņu aizgādībā. Dalībvalstīm šo tiesību realizēšana ir jānodrošina atbilstoši nacionālajai likumdošanai un starptautiskajiem dokumentiem šajā sfērā," uzskata bioloģiskā tēva pārstāve Sintija Prauliņa.

Senāta lēmums var dot "zaļo gaismu" bērnu tirdzniecībai

Apzinoties, ka ārpus laulībā dzimuši bērni var tikt pakļauti lielākam riskam un nelikumīgām manipulācijām, visā pasaulē starptautiskie tiesību akti īpaši regulē šo bērnu tiesības un aizsardzību. Diemžēl Latvijas likumdošana un valsts tiesu sistēma patreiz iezīmē pretēju tendenci.

Eksperti pieļauj, ka šo likumdošanas nepilnību rezultātā varētu pieaugt tendence par ārpus laulībā dzimušo bērnu "likumīgajiem tēviem" kļūt turīgiem vīriešiem no citām valstīm un šo bērnu dzīves vietas maiņai projām no Latvijas. Nepastāv nekādi apgrūtinājumi reģistrēt par tēvu personu, kurai kādu citu iemeslu dēļ nebūtu vēlams atrasties bērnu tuvumā vai kurai pamatotu apsvērumu dēļ būtu liegta iespēja bērnu adoptēt. Jāņem vērā, ka šiem "likumīgajiem tēviem" ir pilnīgas varas tiesības pār bērnu un nekāda uzraudzība pār šīm personām netiek veikta. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi aizsargāt ārpus laulības dzimušu bērnu tiesības. Ja 2008.gada 5.martā Senāts apmierinās V.Jonikāna protestu, tad šādu tiesību aizsardzība tiks apgrūtināta.

Sintija Prauliņa vēlas uzsvērt, ka 5. martā izskatāmā lieta nav saistīta ar ārlaulībā dzimušā bērna iespējamo tirdzniecību, bet ar bērna bioloģiskā tēva tiesībām un bērna tiesībām zināt par savu tēvu. Tomēr, ja tiesneša protests tiks apmierināts un vīrietim tiks liegta iespēja veikt ekspertīzi un pierādīt, ka viņš ir bērna tēvs, Latvijas tiesu praksē tiks radīts precedents, kas automātiski šīs tiesības liegs arī citos, līdzīgos gadījumos, kas savukārt var legalizēt gan negodprātīgu rīcību ar ārlaulībā dzimušajiem bērniem, gan arī dažādas manipulācijas iespējas no negodprātīgu sieviešu puses. Piemēram, šobrīd Eiropas Konvencija paredz, ka bērna bioloģiskais tēvs var vērsties tiesā un lūgt tiesu noteikt ekspertīzi bērna bioloģiskajai izcelšanai, tādējādi novēršot sava bērna "pārdošanu", un tikai mūsu valsts likumi šīs tiesības liedz.

Informācijai:

1. LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs V. Jonikāns savā protestā uzskata, ka "Civillikuma 156.pants noteicis to personu loku, kurām ir tiesība apstrīdēt paternitāti. Saskaņā ar minēto likuma pantu, apstrīdēt paternitāti var persona, kas paternitāti atzinusi (tas nozīmē jebkurš vīrietis, kurš reģistrēts kā bērna tēvs – I.S.), bērna māte vai bērns divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas."

Savukārt:

2. Eiropas Konvencijas Par to bērnu tiesisko statusu, kuri nav dzimuši laulībā 4. pants nosaka, ka labprātīga paternitātes noteikšana nav pārsūdzama nedz apstrīdama, ja iekšējie likumi paredz šādas procedūras, izņemot gadījumus, kad persona, kas vēlas atzīt vai ir atzinusi bērnu, nav viņa bioloģiskais tēvs.

3. ANO Konvencijas Par bērnu tiesībām 7. pants nosaka, ka bērnam kopš piedzimšanas brīža ir tiesības zināt savus vecākus un tiesības būt viņu aizgādībā. Dalībvalstis nodrošina šo tiesību realizēšanu saskaņā ar savu nacionālo likumdošanu un savu saistību izpildi, atbilstoši attiecīgajiem starptautiskajiem dokumentiem šajā sfērā.

4. Likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 13. pants nosaka, ka gadījumā, ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumdošanas aktos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi.

5. Vīnes konvencijas 26.pants nosaka, ka katrs spēkā esošs līgums ir saistošs tā dalībniekiem un izpildāms godprātīgi. Katrai starptautiskā līguma dalībvalstij jāievēro taisnīgums un cieņa pret pienākumiem, kas izriet no līgumiem un citiem starptautisko tiesību avotiem. Valsts nevar pretstatīt savas nacionālās tiesības starptautiskajām saistībām (tiesībām).(1993.gada 6.aprīļa Latvijas Republikas Augstākā padomes lēmums "Par pievienošanos 1969.gada 23.maija Vīnes konvencijai par starptautisko līgumu tiesībām").

6. J. Vēbers Civillikuma Ģimenes tiesību komentāros norādījis, ka tā kā paternitātes noteikšanas pamats tiesā ir bērna bioloģiskā izcelšanās no tēva, tad tieši šiem zinātniskajiem pierādījumiem ir noteicošā loma, pastāvot strīdam par bērna izcelšanos. Paternitāti ārlaulības bērnam, tā kā tiesa tiek izšķirts strīds par paternitāti, tiesa var konstatēt tikai, ja pierādīta bērna bioloģiskā izcelšanās no personas, kura kā tēvs ceļ prasību paternitātes noteikšanai. Nav pieļaujami rekomendējošie noteikumi, ka, paternitāti nosakot, tiesai jāņem vērā dažādi blakus faktori (kopā dzīvošana, kopēja saimniecība, utt), bet nevis bērna bioloģiskā izcelšanās. Tiesā ir pieļaujami visi pierādījumu veidi, arī zinātniskie pierādījumi, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas.