Ārstniecības iestādes par pacientiem sniegtajiem pakalpojumiem katru gadu kopumā no valsts budžeta saņem ievērojamus finanšu līdzekļus (piemēram, 2014. gadā - tuvu 610 miljoniem eiro). VK uzdevums ir pārbaudīt valsts budžeta līdzekļu izlietojuma lietderību un likumību, sniedzot neatkarīgu vērtējumu. Taču veselības nozarē, kur darbojas princips "nauda seko pacientam", VK, veicot revīzijas, nav pieejama informācija par pacientam sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem jeb pacientu dati.
Praksē esam pārliecinājušies, ka bez šiem datiem nav iespējams gūt pilnīgu pārliecību, vai nozarei piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti tiesiski, ekonomiski un efektīvi.
Veselības ministrija (VM) argumentē, ka budžeta izlietojuma pārbaudes jau tiek veiktas nozares "iekšienē" un tāpēc nav nepieciešams veikt neatkarīgas ārpusnozares kontroles, bet VK uzskata, ka šāda ministrijas nostāja nevairo sabiedrības uzticību veselības nozarei kopumā. Tāpat VM uzsver, ka nozarē aktuālās problēmas ļaus atrisināt tikai valsts budžeta finansējuma palielinājums, tomēr VK norāda, ka ir jāpārliecinās arī par esošo resursu efektīvu izmantošanu.
Veselības nozare ir viena no iedzīvotājiem svarīgākajām nozarēm, jo tā tieši skar ikvienu sabiedrības locekli. Tāpēc VM pienākums ir garantēt, lai nozarei piešķirtais finansējums tiktu izlietots tā, lai sabiedrībai sniegtu iespējami lielāku labumu. Taču daudzi nozarei būtiski jautājumi netiek risināti jau gadiem. VM nepadarīto darbu sarakstā ir gan veselības aprūpes pakalpojumu groza definēšana, gan valstī noteikto veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārskatīšana atbilstoši pakalpojumu faktiskajām izmaksām.
Turklāt publiskajā telpā gan veselības nozares speciālisti, gan arī sabiedrības pārstāvji izsaka šaubas par veselības nozarei piešķirtā finansējuma izlietojuma lietderību, efektivitāti un atbilstību mērķiem.
Lai arī VK kompetence ir izvērtēt un atbildēt nodokļu maksātājiem, vai veselības nozarei piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti efektīvi un lietderīgi, ierobežotas informācijas pieejamības dēļ pašlaik VK tiek liegta iespēja to veikt pilnībā. Iegūstot pacientu datus par pakalpojuma saņemšanu, būtu iespējams, piemēram, pārbaudīt: (1) vai Nacionālā veselības dienesta veiktā samaksa ārstniecības iestādei par sniegto pakalpojumu pacientam atbilst normatīvo aktu prasībām un faktiski ārstniecības iestādes izlietotajiem līdzekļiem; (2) vai valsts finansēto veselības aprūpi un valsts kompensējamās zāles ir saņēmušas tās personas, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem tās bija paredzētas; (3) vai no pacientiem netiek nepamatoti iekasēta papildu samaksa par valsts finansēto veselības aprūpi, tai skaitā, vai no pacientiem, kuri pēc slimības diagnozes ir atbrīvoti no pacientu iemaksas par pakalpojumiem, netiek iekasētas pacienta iemaksas un ārstēšanās izdevumi; (4) vai veselības nozarē izveidotās informācijas sistēmas un reģistri par pacientiem ir pilnīgi un satur patiesu un aktualizētu informāciju.
Vēlamies uzsvērt, ka VK revīzijās nevērtē ārstniecības procesu (noteiktās diagnozes pamatotību, pacientiem noteikto medikamentu nepieciešamību un veikto medicīnisko darbību zinātnisko pamatotību).
VK uzskata, ka budžeta palielināšana veselības nozarei tās problēmas neatrisinās, ja vienlaikus ierobežotā finansējuma apstākļos netiks veiktas aktivitātes finanšu efektīvākai izlietošanai. VK iestājas nevis par pašmērķīgu kontroli, bet gan iespējami efektīvākā rezultāta sasniegšanu nodokļu maksātāju vārdā.