Programmas mērķis ir atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga satura veidošanā un stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā, atbalstot nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos, kuras uzdevumi ir stiprināt Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, veicināt mediju atbildīgumu un kvalitāti, kā arī sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata.1
Detalizētāk pārskatot finansējuma sadaļas, var redzēt, ka uz finansējumu var pretendēt gan nacionālie, gan reģionālie un diasporas mediji. Papildus šiem konkursiem īpaši atbalstīti ir Latgales reģionālie mediji.
Šāda mediju atbalsta esamība ir apsveicama, šobrīd, kad saskaramies ar nacionālās informatīvās telpas apdraudējumu, – īpaši nozīmīga. Norādīšu gan, ka ne vienmēr naudas piešķīrums vai pat šī finansējuma palielinājums ir simetrisks nozares noturības palielināšanai ilgtermiņā. Lai gan programmas mērķis ir visai skaidri saprotams, tomēr realitātē pietrūkst operatīvas mērķu un uzdevumu precizēšanas, kvalitatīva projektu izvērtējuma.
Pēdējo gadu laikā mediju ekosistēma piedzīvo strauju transformāciju. Latvijas mediju telpā notiekošo ietekmē gan globālās, gan reģionālās nozares pārmaiņas.
Šobrīd pasaulē būtiski mainās mediju lietošanas platformas un paradumi. Šajā situācijā organizācijas, kuras nav spējušas rast iespējas digitālajai transformācijai, nonāks vēl kritiskākā situācijā nekā līdz šim. Tās nebūs pielāgojušās auditorijas paradumiem un strauji zaudēs spēju to sasniegt. Vietējo saturu veidojošiem medijiem pieaug izmaksas, samazinās reklāmdevēji un abonenti.2 Šajos apstākļos mediju uzņēmumu izaicinājums ir pielāgot saturu un tā izvietošanas platformas auditorijas paradumiem, kā arī investēt līdzekļus digitālajā transformācijā.
Efektīvai auditorijas sasniedzamībai ir jāizmanto efektīvi komunikācijas kanāli. Šo kanālu izmaiņas ir ne tikai lietotāju, bet arī pašu mediju pārmaiņu rezultāts. Kuram kas izdodas vai neizdodas, tas arī ietekmē šo platformu tālāko darbību.
MAF jādomā par jauniem papildus mehānismiem, kas palīdzētu mediju ekosistēmai kopumā, tostarp papildus klasisko mediju atbalstam domāt par digitālo transformāciju tiem medijiem, kas spēj un vēlas attīstīt savu satura pieejamību digitālajā vidē. MAF finansējums šobrīd nerisina mediju noturības jautājumu ilgtermiņā. Tendences liecina, ka virknei plašsaziņas līdzekļu to pašreizējās, klasiskajās formās būtiski samazinās auditorija. Šeit gan pietrūkst datu analīzes, cik šis samazinājums ir demogrāfisku apstākļu ietekmēts, bet cik – tādēļ, ka lietotāji atsakās no nacionālās mediju telpas, konkrēto mediju lietošanas un izvēlas citus informācijas avotus, piemēram, sociālos medijus. Svarīgi arī izprast šī brīža informācijas izplatības un ietekmju tīklojumu. Šādi dati būtu regulāri jāapkopo, un, balstoties uz tiem, arī jāizstrādā Latvijas mediju politikas pamatnostādnes (šobrīd jaunākās ir 2016.–2020. gada)3, jāveic aktuāli uzlabojumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā4, MAF nolikumos.
Tas ne tikai uzliktu pienākumus medijiem būt aktuāliem un pieejamiem mūsdienu lietošanas platformās, bet arī nodrošinātu finansiāli un profesionāli šādu iespēju. Būtiski ir MAF atskaitēs iekļaut neatkarīgu kvalitatīvo satura analīzi, rekomendācijas auditorijas sasniedzamības risinājumiem. Šāda recenziju, ieteikumu forma nodrošinātu pašiem medijiem ekspertīzē balstītus risinājumus, kas pozitīvi ietekmētu to spēju attīstīties.
Jānorāda gan, ka Latvijas mediju tirgus mazskaitlīgās auditorijas dēļ, visticamāk, tuvākajos gados nespēs ar reklāmas vai komercdarbības ieņēmumiem vien nodrošināt daudzveidīgu mediju vidi, tādēļ paralēli digitālajai transformācijai arvien būtiska būs sabiedrībai nozīmīga satura saglabāšana un valsts atbalsts. Iespējams, uzsvars jāliek uz mediju institucionālo atbalstu, tādu, kāds tas ir daļā Ziemeļeiropas valstu, kas arī nozīmētu to noturības, satura daudzveidības, redakcionālās neatkarības un inovāciju veicināšanu. Taču šis ir atbildīgs process un prasa gan kvalitatīvu stratēģiju, gan pārraudzību un sadarbību ar nozari. Mediju jomas stratēģisko nozīmi esam sapratuši, taču ir jāsaprot arī tas, ka nepieciešama kompetenta un ilgtspējīga mediju politikas veidošana un realizācija. Zaudējot nacionālos medijus, to daudzveidību, mēs zaudēsim informatīvajā karā, un tie ir tieši draudi valsts neatkarībai.
1 https://www.sif.gov.lv/lv/mediju-atbalsta-fonds-0
2 The Kaleidoscope Young People's relationships with news
3 https://likumi.lv/ta/id/286455-par-latvijas-mediju-politikas-pamatnostadnem-2016-2020-gadam
4 https://www.neplp.lv/lv/nacionala-strategija
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
