Stāsts būtībā ir par ekoloģiju. Baltijas jūrā dzīvo aptuveni 200 cūkdelfīnu, kurus nepieciešams ļoti rūpīgi aizsargāt, citādi cūkdelfīni papildinās tās dzīvnieku sugas, kuras cilvēka darbības rezultātā iznīcinātas pavisam. Citās Eiropas Savienības jūrās un okeāna piekrastēs dreifējošie tīkli ir pilnībā aizliegti jau divus gadus, bet Baltijas jūra, kurā zvejo jaunās dalībvalstis – Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija - līdz šim netika ierobežota. Tagad pēc ekologu domām, tas jādara arī te.
Veco dalībvalstu interesēs ir vienādi spēles noteikumi savu zvejnieku interešu aizstāvībai – acīmredzot, būs tos jārespektē. Taču jauno dalībvalstu interesēs ir, lai šādā gadījumā Brisele sedz izmaksas, kas rodas, pildot tās prasības. “Delfi Versijas” mēģina prognozēt, vai tā notiks.
Eiropas zvejniecības struktūrfondi var tikt izmantoti, lai, piemēram atrastu zvejniekiem alternatīvu nodarbi vai arī kompensētu viņiem zaudējumus, kas radušies no dažādiem zvejas ierobežojumiem – uz to vairākkārtīgi tika norādīts, diskutējot par zivsaimniecības nozares nākotni gan iestāšanās sarunu laikā, gan pirmsreferenduma informatīvajā kampaņā. Tiktāl – nomierinoši (ja vien spējam bez sentimenta pieņemt, ka zvejniekam desmitajā paaudzē būs jāmeklē “alternatīva nodarbe”). Taču šīsnedēļas notikumu kontekstā ir būtiski analizēt, cik lielā mērā Eiropas nauda var neitralizēt iespējamo “sitienu pa nozari” konkrētā dreifējošo tīklu aizlieguma gadījumā. “Delfi Versiju” vakar apkoptā informācija liecina, ka perspektīvas ir bēdīgas.
Pēdējos gados Latvijā atļaujas lašu zvejai ar dreifējošajiem tīkliem tiek izsniegtas ap 50 zvejas kuģiem no 197 kuģiem, kas vispār zvejo ārpus piekrastes joslas. Savukārt Latvijas piekrastē tiek lietoti aptuveni 3000 noenkurotie, bet ierobežoti pārvietoties spējīgie zvejas tīkli, uz kuriem netieši var attiecināt dreifējošo tīklu definīciju. (Ziņas no Briseles vēsta, ka otrdien ES tā arī nav devusi skaidru atbildi, vai regula ietver piekrastes tīklus. Ja ietver, tad Latvijas zvejniecībai sekas ir katastrofālas.)
Lašu kvota Baltijas jūrā Latvijas zvejniekiem ir visai pamatīga – 13% no atļautās nozvejas jūrā kopumā. Tomēr, pēdējā laikā Norvēģijas zivjaudzētavu laši visā pasaulē izspiež no tirgus jūrā zvejotos, tāpēc kvota netiek pildīta. Tādējādi lasis, par spīti tam, ka tā ir vērtīga zivs, veido tikai 5% no kopējā nozvejotās produkcijas apgrozījuma naudā. Šis cipars, protams, rada maldīgu vēlēšanos atviegloti uzelpot, tomēr ar likvidējamajiem tīkliem Latvijas zvejnieki ķer ne tikai lašus, bet arī mencas un citas zivis. Šobrīd nozares speciālisti atturas izteikt kaut aptuvenas prognozes, kādu daļu no zvejniecības kopējā apgrozījuma atņems jaunā regula, tāpēc šī raksta ietvaros negribētos nedz dramatizēt situāciju, nedz būt pārlieku cerīgiem.
Valsts Zivsaimniecības pārvaldes aprēķini liecina, ka kopējās izmaksas (ieskaitot pārējas periodā uz kuģiem uzstādāmās akustiskās mazo vaļveidīgo aizbaidīšanas ierīces) vienam zvejas kuģim sasniegtu līdz pat 10 000 eiro. Taču šādām investīcijām nav nozīmes – tas izriet no Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītāja Inārija Voita teiktā “Delfi Versijām”.
“Latvijas zvejniekiem nav iespējams pāriet uz Briseles piedāvāto zvejošanu ar āķiem, jo tie ir daudz dārgāki, nekā tīkli. Pat, ja ES līdzekļi segtu daļu no nepieciešamajām investīcijām, zvejnieki nevarēs samaksāt otru daļu. Bez tam veco tīklu utilizācija, kas arī ir ļoti dārga, zvejniekiem būs pilnībā jāsedz no savas kabatas. Vienīgais risinājums ir prasīt no ES atkāpšanās naudu,” tā situāciju raksturo Voits.
Kur ņemt “atkāpšanās naudu”? Pašlaik kompensācijas no ES naudas par zvejas pārtraukšanu nevar izmaksāt. To atzīst Zemkopības ministrija, ziņojot valdībai par Latvijas pozīciju regulas sakarā. Skat. iepriekš pievienoto hipersaiti! Voits skaidro: visi zvejniecībai paredzētie struktūrfondi jau sadalīti citām vajadzībām. Šādā gadījumā jāprasa papildus nauda.
Par kompensāciju iestājās arī Somijas un citu valstu zvejnieki. Voits vēl nav saņēmis regulas pilno tekstu, bet no Briseles pienākušas ziņas, ka ES ir gatava šajā ziņā piekāpties. Cits jautājums – kāds būs kompensācijas apjoms, un vai tas būs pietiekams, lai tā zvejniekiem nestu peļņu ilgtermiņā, piemēram – to varētu izmantot kā starta kapitālu kādam jaunam, ar zveju nesaistītam uzņēmējdarbības veidam.
No Latvijas puses nav, kuru vainot par to, ka mums pašlaik faktiski nav plāna “B”. Noslēdzot pirmsiestāšanās sarunu sadaļu “Zivsaimniecība” nekādi cūkdelfīnu glābšanas pasākumi vēl no ES puses netika pat pieminēti.
Ministrs Roze solījis tuvākajās nedēļās pieprasīt šo direktīvu pārskatīt – vismaz tiktāl, cik tas attiecas uz Latvijas zvejniekiem. Briselē vēl līdz nākamajai nedēļai uzturēsies arī mūsu zivsaimniecības resora pārstāvji, lai mēģinātu glābt situāciju. “Nu protests jau jāraksta, lai pēc tam birokrāti nevar atsaukties uz to, ka neko neesam iebilduši. Taču šaubos, vai tas, ko mainīs,” tā “Delfi Versijām” saka Voits.
Nobeigumā patētika. Faktiski otrdien Briselē tika pieņemts lēmums, kas visai uzskatāmi parādīja – mazajām ES valstīm nebija iespējams panākt savu interešu īstenošanu. Cik lielā mērā tas ir signāls, ka ES nerēķināsies ar atsevišķu dalībvalstu interesēm arī turpmāk? Jautājums, par kuru rūpīgi jādomā Latvijas pārstāvjiem Briselē, trenējoties nākamajām situācijām, kas būs nepieciešama māksla pārliecināt, slēgt kompromisus, vērpt intrigas, apmuļķot, šantažēt vai kā citādi panākt nacionālo interešu ievērošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
