Vakardienas "Dienas biznesā" ekspremjera Andra Šķēles līdzgaitnieks Jurģis Liepnieks apliecināja, ka digitālgeita ir bijusi "pašmāju bāleliņu" projekts, sīki atklājot shēmas nianses, atzīstot, ka tas ir bijis neētisks bizness, bet kategoriski noliedzot, ka ticis darīts kaut kas krimināls. "Delfi Versijas" mēģinās analizēt, ko Liepnieks ar to grib panākt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Nav grūti saskatīt, ka atslēgas teikums šai pirmajā brīdī šķietami drosmīgajai atklāsmei slēpjas intervijas viducī, kad Liepnieks saka: "Prokuratūra, es nesaprotu ko viņi dara, goda vārds, nesaprotu, kādēļ rada šķēršļus naudas atmaksai tagad, kad KML sāk vest sarunas par to, kā atdot naudu."

Kopējā Liepnieka nostāja, kas caurvijas intervijai, ir tāda: "Kempmayer" (tātad Andris Šķēle un Andrejs Ēķis) ir gatavi respektēt starptautiskās arbitrāžas spriedumu un no savas kabatas atmaksāt valstij zaudējumus, tad ko tā prokuratūra vēl grib?

Prokuratūra izmeklēšanas interesēs smalkjūtīgi klusēs, bet es atbildēšu viņu (un, piedodiet, par lecīgo vispārinājumu) arī visu godīgo Latvijas nodokļu maksātāju vietā. Mēs gribam taisnīgumu. Mēs gribam, lai tie, kas, izmantojot savu politisko un ekonomisko ietekmi, veido no likuma viedokļa apšaubāmas shēmas, saņem sodu.

Liepnieks saka – nav nekā nelikumīga, jo, pirmkārt, "Kempmayer" no darījuma būtu ieguvis tikai 6% peļņu, otrkārt, neviens digitālās TV tehnoloģijas nebūtu varējis ieviest lētāk, treškārt, nebija paredzēts variants B, kad "Kempmayer" īpašumā nonāktu "Latvijas Mobilā telefona" akcijas. Vairāku Latvijas plašsaziņas līdzekļu rīcībā esošā informācija ļauj apstrīdēt katru no šiem apgalvojumiem.

Tāpat Liepnieks, runādams par "neētisko, bet likumīgo" projektu, noklusē dažādas kutelīgākas nianses, ja reiz runājam par to, bija vai nebija krāpšana. Par to, kā "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) tikai dibināts kā privāts uzņēmums, un tikai pēc tam to iegādājās valsts struktūra, lai varētu apiet likuma normas, kas pieprasa rīkot publiskus iepirkumus. Par to, kā tas pats advokātu kantoris, kura pārstāvis apkalpoja "Kempmayer", sniedza atzinumu otrai līgumslēdzēju pusei DLRTC. Varētu vēl turpināt.

Rezumējot, tas, kas Liepniekam šķiet likumīgi, ne vienmēr var izrādīties patiešām likumīgi. Jāatgādina, ka reiz senajos, "neētiskajos" deviņdesmitajos Andris Šķēle, uz žurnālistu jautājumiem par "Latvenergo" trīs miljonu lietu, atbildēja, ka tas esot normāls civiltiesisks darījums. Pagāja vairāki gadi un augstākā instance lēma par notiesājošu spriedumu "Latvenergo" vadībai. Lai arī netika sodīti afēras organizētāji, bet tas nemaina būtību – tiesai bija citi ieskati par notikumu likumību nekā Šķēlem.

Un nobeigumā pāris vārdi par Liepnieka intervijā plaši aprunāto biznesa ētikas aspektu. "Kaut kāda mežonīgā kapitālisma laiki ir beigušies un skaidrs, ka īpaši visā, kas attiecas uz publisko naudu, tie standarti, kas Latvijā ieviešas, ir ārkārtīgi augsti," publiski pauž Šķēles līdzgaitnieks. Tas, ka viņš tā domā, ir apsveicami – par Liepnieka iekšējiem ētiskajiem meklējumiem labi liecina nesen "SestDienā" publicētais Liepnieka portrets, kas atklāj viņa alkas pēc filosofiski jēgpilni un cienīgi nodzīvotas dzīves. Tomēr, ja tāda kalibra polittehnologs kā Liepnieks ir pateicis A, mēs gaidām B. Par to, kas ir investors no Karību salām, kurš sniedza aizdevumus Latvijas uzņēmējiem darījumos ar "Jūraslīča" mantu, kāpēc bijušie "Ave Lat" darbinieki ir dažādu Andrejostas uzņēmumu īpašnieki, kas ir investors no Panamas, bez kura ņemšanas daļā nespēj iztikt nedz tie, kas nodarbojas ar arhitektūras risinājumiem Rīgā, nedz tie, kas ražo olas Iecavā, un – galu galā – kāpēc Šķēle ar Borisu Berezovski kopā skatās multenes.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form