Potenciālajam “partnerim” tiek piedāvāts apstiprināt piekrišanu ar e-pasta vēstuli un uzrādīt telefona un faksa numurus “vienkāršākiem kontaktiem”.
Latvijā šādas vēstules tiek saņemtas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. Adresātus Nigērijas krāpnieki atrod vienkārši, pārlapojot svešu valstu katalogus. Tāpēc, piemēram, ir saņemti “misteram zemnieku saimniecības prezidentam” adresēti vēstījumi.
1995.gada nogalē Latvijas Interpola birojs pirmoreiz publiski brīdināja vēstuļu saņēmējus neatbildēt lielās un vieglās peļņas solītājiem. Pasaules pieredze liecina, ka vientieši, kas piekrīt “darījumam”, tiek uzaicināti uz Nigēriju, kur tos patur kā ķīlniekus līdz izpirkuma naudas saņemšanai, bet dažreiz pat nogalina.
Savulaik šā raksta autors Latvijas Interpola darbiniekiem jautāja, vai arī Latvijā ir vientieši, kas uzķeras uz nigēriešu solījumiem. Konkrētus cilvēkus man atteicās nosaukt, rūpējoties par viņu labo slavu, bet tobrīd Latvijas iedzīvotāju kopējie apzinātie zaudējumi no šīm afērām bija aptuveni 20 tūkstoši dolāru. Ņemot vērā, ka daudzi kaunas atzīties un to, ka pagājuši jau pieci gadi, iespējams, šis cipars ir krietni lielāks.
Kanādas prese aprakstījusi gadījumu ar kādu uzņēmēju, kas devies uz Nigēriju, tur vairākas dienas turēts nožēlojamos apstākļos, no viņa izspiesti “Rolex” pulksteņi it kā “kukuļiem”, lai veicinātu “darījumu”, bet beigās atklāti draudēts, pieprasot pārskaitīt naudu pret atbrīvošanu.
Nigērijas kriminālkodeksa 419.pants par krāpniecību tiek piemērots pret šādu noziegumu veicējiem, tāpēc pasaulē šā tipa vēstījumus sauc arī par “vēstulēm 419”.