Neiesaka sekot Igaunijas paraugam
Darba grupa, kurā piedalījās vairāku ministriju, arodbiedrību un citu institūciju pārstāvji, ir pabeigusi izstrādāt koncepciju par ikmēneša atbalstu ģimenēm, kurās piedzimis bērns. Koncepcijā paredzēti divi varianti.
Pirmais variants paredz bērna kopšanas pabalsta apmēru personām, kas kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam, noteikt 150% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, 2005.gadā sasniedzot 135 latus mēnesī.
Koncepcijas otrs variants paredz bērna kopšanas pabalsta apmēru paaugstināt personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam un ir nodarbinātas. Šīm personām pabalsts tiktu palielināts līdz vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas apmēram, pabalstu aprēķinot no iepriekšējo 12 mēnešu pirms bērna piedzimšanas vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas. Personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz gadam un nav nodarbinātas, pabalstu plānots palielināt līdz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēram - 2005.gadā tie būtu 90 lati mēnesī.
Pārtulkojot ne-birokrātu valodā, tas nozīmē, ka pēc bērna piedzimšanas māmiņa turpina ik mēnesi saņemt tādu pašu atalgojumu, kā pirms došanās dekrēta atvaļinājumā, protams, gadījumos, kad no visas algas ir maksāts sociālais nodoklis. Šādu sistēmu ar šī gada sākumu ieviesusi Igaunija.
Jānorāda, ka šis koncepcijas variants atbilst tam, kā pērnā gada 24.oktobrī premjers Einars Repše ieskicēja demogrāfiskās situācijas uzlabošanas programmu: “Valsts dzimstības veicināšanu demokrātiskā veidā var attīstīt, pielīdzinot bērnu radīšanu un audzināšanu nopietnam un valsts atbalstītam darbam,” toreiz teica Repše, "tāpēc es šobrīd runāju par māmiņu algām - algas ģimenē vismaz viena gada garumā māmiņai vai nu tēva, vai mātes iepriekšējā gada ar nodokļu apliktiem ienākumiem apmērā."
Darba grupa atbalsta koncepcijas pirmo variantu, jo tas veicināšot dzimstību visās sociālajās grupās, vienlaikus saglabājot arī sociālās vienlīdzības un taisnīguma principus.
Pretargumenti
Pirmajā acu uzmetienā, šķiet, ko te pārmest? Salīdzinot ar niecīgajiem pabalstiem pašlaik, palielinājums būs pamatīgs, pie tam tiek piedāvāts sociāli taisnīgākais modelis. Patiesībā tieši otrādi – ejot šo ceļu, sekas var būt neparedzamas un izmaksas daudz dārgākas.
1. Igauņi savu modeli “nepagrāba no gaisa”
Protams, ka brīdī, kad tikko drosmīgu demogrāfijas krīzes risinājuma modeli bija piedāvājusi Igaunija, Latvijas politiķi steidzās apsolīt to arī savai tautai, kaut vai tāpēc vien, lai parādītu, ka mēs neatpaliekam no igauņiem. Tagadējā atkāpšanās no Igaunijas piemēra, liecina, ka mūsu varasvīri tā arī nebija sapratuši, kāpēc igauņi izvēlējās tieši pabalsta piesaisti iepriekšējai algai, un ne citādi.
Igaunijas modelis stimulē radīt bērnus tai sociālai grupai, ko var apzīmēt kā jaunveidojošos vidusslāni. Proti, uzņēmīgiem, iniciatīvas bagātiem cilvēkiem, kas strādā salīdzinoši labi atalgotu darbu, kuriem ir hipotekārais kredīts, līzinga maksājumi, utml., kuriem ir būtiski, lai ģimenes kopējie ienākumi saglabātos permanenti.
Tādējādi Igaunijas likumdošanā tikušas iestrādātas ļoti pārdomātas ilgtermiņa rūpes par to, kāda šī valsts izskatīsies pēc 20-30 gadiem. Igaunija veicinās, lai pieaugtu tādu iedzīvotāju skaits, kam no bērnības ieaudzina tieksmi pēc zināšanām, erudīciju, spēju uzņemties iniciatīvu un pašpārliecinātību.
Latvijā turpretī pašlaik tiek ieteikts variants, kurš būt it kā “sociāli vienlīdzīgāks”. Šis arguments ir absurds, ja palūkojamies uz skaitļiem.
2. Lētākas izmaksas – blefs
Darba grupas ziņojumā atzīmēts: ja tiks akceptēts koncepcijas pirmais variants, 2005.gadā būs nepieciešams papildu finansējums 30,8 miljonu latu apmērā. Savukārt, ja tiktu akceptēts otrs variants, 2005.gadā nepieciešami būtu papildu 34,2 miljoni latu. Varam izrēķināt, ka ietaupījums budžetā ir apmēram 10%, bet darba grupa nav ņēmusi vērā netiešās sekas, kas – tieši otrādi – radīs katastrofālus papildus izdevumus.
Ir skaidrs, ka 135 lati mēnesī būs “medusmaize” tam sociālajam slānim, ko dēvē par nelabvēlīgajām ģimenēm.
Laikā, kad visu pagājušā gada nogali no mediju degpunkta nenozuda neskaitāmi šausminoši bērnu sakropļošanas un nāves gadījumi, jājautā, vai darba grupa ir centusies prognozēt, kas maksās par papildus sociālajiem darbiniekiem, bērnu namiem, sociālās aprūpes iestādēm bērniem ar īpašām vajadzībām, medicīnas pakalpojumiem iedzimtu slimību gadījumos...?
Pie tam neaizmirsim, ka dzimstības līkne palielināsies, bet vēl ātrāk palielināsies to jaunās paaudzes pārstāvju īpatsvars, kas dzimuši nelabvēlīgajos sociālajos slāņos. Jau pašlaik ikviens pedagogs, jums pateiks, cik katastrofāli krities skolēnu zināšanu līmenis, salīdzinot tās, piemēram, ar 20 gadus vecu pagātni. Vai ar tādu “ģenētisko materiālu” tiek plānots atjaunot nāciju?
3. Nekoķetējiet ar “sociālo vienlīdzību”!
Paredzu, ka daudzi lasītāji atsauksmēs pie šī raksta nodēvēs mani par fašistu un izteiks minējumus, ka patiesībā es dziļi sirdī vēlos atsevišķu sociālo slāņu sterilizāciju. Tā nav. Patiesībā es uzskatu, ka tieši otrādi – vairumā gadījumu Latvijas elite rīkojas pēc principa “paēdušais neēdušo nesaprot” un būtu nepieciešami neskaitāmi uzlabojumi sociālajā sfērā.
Taču šajā gadījumā, kad nu vienreiz valsts ilgtermiņa attīstības labad vajadzēja pieņemt “labēju” lēmumu, tiek flirtēts ar “sociālo vienlīdzību”, kas, kā minēju augstāk, var izraisīt neatgriezeniskas sekas.
Papildus visam jau teiktajam atļaušos demagoģisku naivumu un, abstrahējoties no tā, ka partijas Latvijā ir biznesa projekti, nevis politiskā spektra subjekti, atgādināšu, ka šitie bračkas taču savulaik tika pie varas, pozicionēdamies kā labēji centriskas partijas! Vai tā jūs apejaties ar saviem labējiem vēlētājiem?
Dziļi personisks nobeigums
Neslēpšu, ka lielā mērā šī kritika darba grupas ieteikumiem ir veltīta tādēļ, ka arī mūsu ģimene ir ieplānojusi 2005.gadā radīt bērniņu. Mums tas būs otrais. Personiski pazīstu vēl vismaz piecas ģimenes, kas tieši tāpat pēc premjera oktobra solījumiem nolēmušas, ka 2005.gadā radīs mazuli. Lasītāju atsauksmēs vakar “Delfi” portālā izrādījās, ka tādi ir vēl daudzi citi.
Mums tas mazulis drīzumā būs tik un tā, ja arī “Igaunijas variantu” Latvijā neīstenos, jo nauda nav noteicošais iemesls, ja runā par lēmumu radīt jaunu dzīvību. Daudzas citas ģimenes arī tā darīs. Tāpēc jau “labējie” ir “labējie”, ka viņi nediedelē palīdzību no citiem, bet paļaujas uz pašu spēkiem. Ne velti, pieaugot vispārējam labklājības līmenim, pēdējos gados dzimstības apjomi lēnām, bet tomēr pieaug.
Tomēr būs daudzi, kas tagad pārdomās, un tas nekādi nesasauksies ar Repšes idejām par “valsts dzimstības veicināšanu demokrātiskā veidā, pielīdzinot bērnu radīšanu un audzināšanu nopietnam un valsts atbalstītam darbam”. Tāpēc es uzskatu tos, kas iesaka neīstenot “Igaunijas variantu”, par savu vēlētāju, sava premjera un savas valsts ilgtermiņa attīstības nodevējiem.
Līdz darba dienas beigām “Delfi” aptaujā no apmēram 3000 respondentiem 59% atbalstīja ideju, ka pabalsta apjomam būtu jābūt iepriekšējās algas apjomā. Savukārt tiem, kas pauda pretēju viedokli, es gribu uzdot retorisku jautājumu: Ja jums šķiet, ka 135 lati ir labāk nekā iepriekšējā alga, tad varbūt ir pēdējais brīdis to enerģiju, ko veltāt čatošanai internetā, novirzīt tam, lai jūs atrastu tādu darba devēju, kas nemaksā algu aploksnē?