Visticamāk, ka tieši tāds būs arī pašreiz valdošās koalīcijas sabiedrisko attiecību “vēstījums”: tiks uzsvērts, ka šie abi (un, iespējams, ka vēl citi līdzīgi nākamie) tiesu lēmumi sabiedrībai dod trāpīgu mācību par to, cik nepieņemami tiesiskā valstī ir Repšes valdības laikā notikušie linča tipa izgājieni.
Patiesībā reakcija būs pilnīgi pretēja. Šie tiesu lēmumi ne tikai nepārliecinās sabiedrību par to, ka Repšes valdības laikā notikušais ir bijis prettiesisks. Tieši otrādi – palielināsies pārliecība, ka no valsts pilnīgas nogrimšanas korupcijas purvā var glābt vienīgi balsojums par partijām, kas piedāvā zināmu pilsonisko brīvību ierobežošanu “valsts glābšanas” vārdā.
Faktiski katrs šāds tiesas lēmums ir solis uz “Jaunā laika” un tā domubiedru tuvākajiem politiskajiem panākumiem.
Pieļauju, ka ir pietiekami spēcīgi juridiskie argumenti par to, kāpēc KNAB nedrīkstēja pieprasīt naudu no ZZS, un par to, kāpēc Pauderu nedrīkstēja atlaist no amata. Sabiedrības pretreakciju es prognozēju ne jau tāpēc, ka šie lēmumi būtu viennozīmīgi netaisnīgi. Bez tam, abos minētajos tiesas procesos noteikti būs pārsūdzības un apelācijas instanču spriedumi, tāpēc par agru spekulēt par to, vai tiesa lēmusi taisnīgi vai ne.
Sabiedrības pretreakcija būs tāpēc, ka abos gadījumos to pirmējie cēloņi ir meklējami acīmredzami noziedzīgos darījumos. ZZS gadījumā ir vairāki cilvēki, kuri izmeklēšanā atzinušies, ka viņu ienākumi nav pietiekami, lai to rīcībā būtu naudas summas pāri deviņu tūkstošu latu apjomā, kuras tie pēkšņi, kā sarunājuši, dažu nedēļu laikā “izlēmuši” ieskaitīt ZZS ziedojumu kontā. Paudera gadījumā tas ir bez konkursa noslēgts līgums ar pastkastītes kompāniju, par kuru ticis melots, ka tā piedalījusies dažādu valstu televīziju digitalizācijā, un kurš pēc speciālistu aplēsēm paredzētu no Latvijas valsts un iedzīvotāju naudas finansēt darījumu, kurā ienākumi pat vairākas reizes pārsniegtu reālās izmaksas.
Sabiedrība šos faktus atceras, tāpēc būs ārkārtīgi grūti tai iestāstīt, ka šādi tiesu lēmumi atjauno Repšes laikā sabojāto tiesiskumu. Drīzāk tie palielinās jau tā totālu tiesu varas diskreditāciju sabiedrības acīs, kā arī neuzticību tiem, kam šādi lēmumi izdevīgi.
Šā raksta autors (atšķirībā no otras šodienas “Versijas” autora Bena Latkovska) nenostāsies noteiktā pozīcijā, kas tad šķiet simpātiskāk: koruptīva demokrātija vai šķietami nekoruptīvs autoritārisms. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka abi ir ļoti slikti scenāriji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
