Fakts, ka Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra Andra Stara sievai Inesei kopš 1999.gada pieder 25% SIA “Ave Lat” kapitāla daļa, iespējams, pats par sevi nav nekas pretlikumīgs, bet, pieļaudams, ka dzīvesbiedre saistījusies ar šo neviennozīmīgi vērtējamo biznesa struktūru, “skarbais un neiecietīgais” Staris rada sev problēmas.
Latvijā jau šīs problēmas IeM amatpersonai, iespējams, paies secen, ja neskaita aizdomas, kuras sabiedrībā vieš publikācija sestdienas “Neatkarīgajā Rīta avīzē” (NRA) un citas, kas, nešaubos, sekos. Taču tā nenotiktu valstī ar dziļākām demokrātijas tradīcijām, kurā sabiedrība un masu mediji asi vēršas pret aizdomīgām un nepubliskām amatpersonu saiknēm ar tā sauktajiem biznesa oligarhiem.

7.aprīļa NRA vēsta, ka kopš 1999.gada Inesei Starei pieder 25% kapitāla daļas SIA “AveLat”, kurš pirms tam piederēja SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” (UVK). Jāatgādina, ka šai pašai UVK piederošā “Ave Lat grupa” kļuva par NTDBC un pārvaldītāja “Bolster” pārraudzībā tika izformēta, pamazām dzēšot Andra Šķēles daudzmiljonīgo vekseli. Tikmēr, kā atklājusi NRA, “AveLat” (bez “grupa”) turpināja eksistēt un tā pieder trim kundzēm, no kurām divas ir IeM valsts sekretāra un viņa vietnieka dzīvesbiedres.

“Privātas lietas masu medijos neapspriežu. Sievas bizness ir sievas bizness. (..) Darbā un sadzīvē pret visiem esmu vienlīdz skarbs un neiecietīgs. Ar ko nodarbojas sievai piederošais SIA, mani neinteresē,” avīzei paskaidrojis Staris.

Šā komentāra autoru, ja es būtu viena no augstākajām amatpersonām, kas valstī atbild par likumību, gan ļoti interesētu, kāds ir manas sievas bizness, jo es uztrauktos par savu reputāciju, nevēlētos, lai medijos parādās dažādi traktējama informācija, kā arī baidītos no tā, ka kādu dienu pie manis ieradīsies cilvēki no Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), vai citas iestādes, kura nu attiecīgajā brīdī būs par šīm lietām atbildīga. (It sevišķi es interesētos par sievas biznesu pēc tam, kad sensāciju kārie un seklie žurnālisti būtu savās publikācijās mani sapinuši ar kaut kādu mistisku brālību, kurā es it kā brāļojoties ar Andri Šķēli.)

Viņi manai dzīvesbiedrei liks aizpildīt Korpucijas novēršanas likumā paredzētās papildu deklarācijas, kas jāaizpilda amatpersonas radiniekiem. Ja gadījumā tie, kas ieradīsies pie manas sievas, būs KNAB pārstāvji, tad viņi neaprobežosies tikai ar deklarācijas pieprasīšanu, bet uzdos sievai daudz un dažādus jautājumus par to, kāpēc tieši viņa pārņēmusi SIA “AveLat”, cik viņa par to samaksājusi, utml. Pēc tam viņi pieslēgsies manas sievas telefonam, lai pārbaudītu, vai gadījumā viņa nezvana citiem 1999.gada darījuma veicējiem, lai saskaņotu liecības. Tā kā es būtu augsta IeM amatpersona, es droši vien būtu izstudējis pašreizējo likumprojektu par KNAB un zinātu, ka viņiem ir operatīvās darbības tiesības – tātad ar laiku tas viss draud pārvelties pār manu ģimeni.

Savukārt valstī, kurā nav dziļāku demokrātijas tradīcijām un sabiedrība ir bezspēcīga pret aizdomīgām un nepubliskām amatpersonu saiknēm ar tā sauktajiem biznesa oligarhiem, Stara sievas bizness ir viņa “ģimenes lieta”.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit