Foto: F64
Izglītības reformas plāno Izglītības un zinātnes ministrija, bet noteicošie izglītības reformu īstenotāji un ieviesēji ir skolas. Sniedzot skolām lielāku brīvību un autonomiju, būtu jāņem vērā, ka tas pieprasa arī lielāku atbildību. Līdz ar to rodas jautājums, vai ir radīti visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai skolas būtu gatavas uzņemties šo atbildību?

Pārmaiņu īstenošanas laikā ir ļoti svarīgi neatstāt procesus pašplūsmā, neatstāt skolas vienas, bet sniegt tām visu nepieciešamo atbalstu un palīdzību reformu ieviešanā. Izglītības kvalitātes valsts dienests, mainot akcentus savā darbībā no kontroles uz atbalstu, kā arī īstenojot jaunus darbības virzienus var nodrošināt izglītības kvalitātes uzlabošanos gan konkrētajās skolas, gan valsts mērogā.

IKVD darbības mērķis ir īstenot izglītības vadību un nodrošināt kvalitāti, sniedzot atbalstu izglītības procesa īstenotājiem - skolām.

Lai uzlabotu izglītības kvalitāti un veicinātu izglītības sistēmas attīstību, nepieciešama vienota izpratne par to, kāda ir mūsdienīga, laba skola, ko mēs sagaidām no tās, ko uzskatām par kvalitatīvu izglītību, kas par to liecina un kā mēs to noteiksim. Tikai tad, ja valsts līmenī esam uzstādījuši skaidrus mērķus un apzināmies, kādus rezultātus gribam sasniegt, ir iespējams visiem kopā - skolām, vecākiem, pašvaldībai, ministrijai - strādāt vienoti šo mērķu sasniegšanai. Tāpēc IKVD aktīvi iesaistīsies darba grupā par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi, lai definētu indikatorus (kritērijus), pēc kuriem izvērtēt gan izglītības rezultāta, gan mācību procesa kvalitāti valstī.

Kad definēti kopīgi mērķi un kvalitātes indikatori, ir svarīgi sekot līdzi kvalitātes rādītājiem valstī, regulāri iegūstot un apkopojot informāciju no skolām un pašvaldībām, to analizējot, izdarot secinājumus un izstrādājot priekšlikumus turpmākai rīcībai.

Viena no būtiskākajām izglītības kvalitātes monitoringa sastāvdaļām ir skolu darbības kvalitātes vērtēšana, kas tiek īstenota akreditācijas procesā. Balstoties uz skolu pašvērtēšanu, akreditācijas procesā tiks akcentēta pārēja no dokumentu pārbaudes un mācību procesa vērtēšanu, nodrošinot objektīvu skolas darbības novērtējumu un konkrētas rekomendācijas skolu darba uzlabošanai. IKVD sadarbībā ar pašvaldību izglītības speciālistiem būs gatavi sniegt atbalstu ieteikumu īstenošanā - konsultācijas skolas administrācijai un skolotājiem tieši tajās jomās, kurās nepieciešami uzlabojumi. Tādējādi operatīvi un nekavējoties tiks nodrošināta nepieciešamo priekšnoteikumu radīšana vērtēšanas procesā konstatēto trūkumu novēršanai. Vienlaikus akreditācijas procesa rezultāti tiks analizēti arī valsts mērogā, iegūtā informācija izmantota, lai izstrādātu priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos un izglītības politikas veidošanai.

Lai mazinātu birokrātiju un veicinātu skolu autonomiju, tiks pārskatītas esošās IKVD funkcijas, atbrīvojoties no nevajadzīgiem un ar izglītības kvalitātes paaugstināšanu nesaistītiem uzdevumiem. Izmaiņas plānotas izglītības programmu licencēšanas kārtībā, atsakoties no to izglītības programmu licencēšanas, kas izstrādātas pēc paraugprogrammām, pēc kurām šobrīd strādā apmēram 90% skolu. Tāpat tiks precizēta izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība.

Vienlaikus IKVD turpinās sekot skolēnu vislabāko interešu ievērošanai saskaņā ar pastāvošo normatīvo regulējumu, veicot iesniegumu un sūdzību izskatīšanu. Paralēli IKVD pārraudzīs valsts izglītības standarta prasību īstenošanu skolās.

IKVD darbības galvenie virzieni:

1.      Izglītības kvalitātes monitorings:

a.       izglītības iestāžu reģistrēšana;

b.      izglītības programmu licencēšana (tikai autorprogrammām);

c.       privātprakses pedagogu sertificēšana;

d.      informācijas ieguve un apkopošana no izglītības iestādēm, pašvaldībām;

e.       iegūtas informācijas analīze;

f.       regulāri ziņojumi par izglītības procesiem valstī;

g.      ārvalstu pieredzes un starptautisko izglītības pētījumu analīze;

h.      priekšlikumi izglītības politikas veidošanai.

2.      Skolu darbības kvalitātes vērtēšana -

a.       skolu darba pašvērtēšana;

b.      skolu darbības ārējā vērtēšana jeb akreditācija;

c.       rekomendācijas izglītības iestāžu darba uzlabošanai;

d.      atbalsts rekomendāciju īstenošanā - konsultācijas, pieredzes apmaiņa, tālākizglītība;

e.       informācija normatīvo aktu grozījumiem un izglītības politikas veidošanai.

3.      Skolu vadības un pedagogu konsultatīvā atbalsta nodrošināšana:

a.       skolu vadības kapacitātes stiprināšana - atbalsts skolu administrācijai skolvadības jautājumos;

b.      konsultācijas pedagogiem izglītības procesa īstenošanā;

c.       semināri, kursi pedagogiem un skolu vadītājiem;

d.      sadarbība ar pašvaldību izglītības speciālistiem.

e.       Atbalsta telefons skolvadībai.

4.      Iesniegumu izskatīšana.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!