Ir vairāki iemesli, kāpēc ir svarīgi iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā. Pirmkārt, tas ir veids, kā radīt uzticēšanos valsts pārvaldei, stiprinot sajūtu, ka lēmuma pieņemšanas gaitā ir pietiekami uzklausīti iedzīvotāji, kurus šis lēmums skars vistiešākajā veidā. Dažkārt sabiedrības līdzdalības uzdevums nav tikai paust viedokli par gaidāmajām izmaiņām, bet arī sniegt vērtīgu informāciju.
Tāpēc tiek piesaistīti eksperti un zinātnieki, piemēram, jautājumos, kas skar sabiedrības veselību. Vērtīgu informāciju var sniegt arī dažādas nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv noteiktas sabiedrības grupas, kuras skars gaidāmās izmaiņas, bet kas nepārzina juridisko valodu pietiekami labi, lai pašas aizstāvētu savu viedokli.
Otrs būtisks aspekts ir finanšu caurspīdība. Valsts pārvalde savā darbā izmanto publisko finansējumu, un tas nozīmē, ka esam atbildīgi par tā izlietojumu un mums arī jābūt spējīgiem skaidri un saprotami pastāstīt sabiedrībai, kā šis finansējums tiek izmantots. Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā dod lielāku izpratni par to, kas, kam un cik efektīvi tiek izlietots.
Līdz šim iespējas sabiedrībai iesaistīties šajos procesos formāli ir bijušas gana labas. To nodrošina ministriju konsultatīvās padomes, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības Memoranda īstenošanas padome, nevalstisko organizāciju iesaistīšanās Saeimas komisiju darbā un dažādas iesaistes iespējas pašvaldībās, kas pat tiks nostiprinātas jaunajā Pašvaldību likumā, kuru pašreiz izskata Saeima. Cits jautājums par šīs iesaistes kvalitāti.
Visā pasaulē šobrīd īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai valdības īstenotās politikas būtu cilvēkiem viegli saprotamas. Piemēram, Valsts kancelejā nesen vērsās māmiņas, kuras palīdz citām jaunajām māmiņām izskaidrot Labklājības ministrijas īstenoto politiku attiecībā uz valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem. Atbalsta politika būtu vērtējama pozitīvi, taču tā uzrakstīta tādā veidā, ka pat cilvēkam ar ļoti labām juridiskajām zināšanām ir pagrūti saprast tās būtību. Tātad, pirmkārt, viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem, kāpēc sabiedrība atturīgi iesaistās tiesību aktu izstrādē, ir satura vienkāršības un saprotamības trūkums.
Otrkārt, lai iesaistītos, ir jābūt vismaz pamatzināšanām par to, kāds ir lēmumu pieņemšanas process un kā tajā iesaistīties. Valsts pārvaldei ir jāatvieglo iespējas sabiedrībai iesaistīties, un tas ir viens no jautājumiem, ko risina Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls (TAP portāls).
Treškārt, lai varētu sniegt komentārus par tiesību aktiem, vēlams, lai tie ir konstruktīvi un ietver skaidrus ieteikumus, kas tieši projektā ir uzlabojams. Jo konkrētāk cilvēks vai nevalstiskā organizācija ir paudusi priekšlikumus, jo projekta virzītājam vieglāk izprast vajadzības. Ministrijai saskaņošanas procesā ir jāizvērtē visi paustie viedokļi un nereti jāsabalansē pretējas intereses.
Rezumējot – līdz šim līdzdalības iespējas ir bijušas, bet tām bija cītīgi jāseko līdzi ministriju tīmekļvietnēs, lai kaut ko nenokavētu. Process bija sadrumstalots un neērts. Šobrīd līdz ar TAP portāla ienākšanu valsts pārvaldes ikdienā informācija ir pieejama vienkopus jau brīdī, kad ministrija apspriešanai TAP portālā ievieto tiesību akta projektu ar anotāciju. Iespējami agri sabiedrību iepazīstināt ar plānotajām izmaiņām būtu ļoti ieteicams, jo agrīna sabiedrības iesaistīšana izstrādes procesā vēl vairāk veicinātu procesa caurskatāmību.
Raugoties nākotnē, gribētu izcelt trīs virzienus jaunajā Atvērtas pārvaldības plānā 2022.–2025. gadam, kuru mērķis ir uzlabot lēmumu pieņemšanas caurskatāmību. Pirmais – panākt, lai visās politikas nozarēs būtu pārstāvēta sabiedrība kā sadarbības partneris. Tāpēc aicināsim ministrijas apzināt, kā šobrīd tiek organizēta sabiedrības līdzdalība, kā to varētu pilnveidot un kā esošo partneru lokam varētu pievienoties jauni. Otrais – komunicēt un skaidrot līdzdalības formas un iespējas, jo iedzīvotāji nezina, kur šo informāciju atrast. Par to liecina arī Valsts kancelejas aptauja, kurā 48% aptaujāto norādīja, ka sabiedrības iespējas sekot līdzi tiesību aktu izstrādes un pieņemšanas gaitai ir viduvējas – šo informāciju var iegūt, bet tā ir tikai daļēja un to nav vienkārši atrast. Trešais virziens – veicināt to, ka valsts institūcijas ar iedzīvotājiem runā saprotamā un cilvēcīgā valodā. Dažkārt problēma nav vis informācijas trūkumā, bet gan dokumentu juridiski sarežģītajā valodā.
Lai nonāktu pie maksimāli labākā rezultāta, plānojam valsts pārvaldes darbā izmēģināt deliberatīvās jeb apspriešanas līdzdalības metodes, kas sevi ir ļoti labi parādījušas Kanādā, Francijā un Somijā. Tas ir dizaina domāšanā balstīts princips, jau idejas aizmetnī iesaistot risinājuma izstrādē to sabiedrības grupu pārstāvjus, kurus skars šī tiesību akta noteikumi. Ja klasiskajā dizaina domāšanā institūcija pati izvēlas sev svarīgos partnerus – nevalstiskās organizācijas, sabiedrības grupas, valsts institūcijas, ekspertus utt., deliberatīvā metode paredz darbu ar mazu, anonīmu sabiedrības modeli – piemēram, 100 cilvēkiem, kuri pārstāv visu Latviju pēc demogrāfiskā, ienākumu, reģionālā u. c. raksturojuma, un tieši kopā ar viņiem eksperti izstrādā problēmas risinājumu. Inovatīvās, modernās līdzdalības metodes arvien plašāk izmanto visā pasaulē.
Ir veikti vairāki starptautiski pētījumi, piemēram, OECD**, secinot, ka deliberatīvā metode veicina ne tikai labākus politikas rezultātus un lielāku sabiedrības uzticēšanos, bet arī spēcīgāku leģitimitāti, pieņemot grūtus lēmumus, iekļaujošāku darbu, atverot durvis daudzveidīgākam cilvēku lokam, godprātīguma stiprināšanu un korupcijas novēršanu, polarizācijas un dezinformācijas mazināšanu utt.
Sabiedrības līdzdalību var atainot kā kāpnes. Zemākais pakāpiens ir sabiedrības informēšana, vienvirziena kustība: iestāde informē par kādu sabiedrībai aktuālu likumprojektu, bet neko neprasa pretī. Otrais pakāpiens ir konsultācijas, norādot kontaktinformāciju, lai iedzīvotājs var sazināties, paust savu viedokli, vai veicot sabiedrības aptauju. Augstākais pakāpiens ir iesaiste jeb kopīgs darbs pie kādas aktuālas problēmas risinājuma. Visbiežāk valsts institūcijas definē problēmu pēc savas izpratnes, kas tomēr var izrādīties vienpusēja, un arī risinājumi var būt ļoti dažādi. Jau īpaši attīstīts līmenis ir institūcijai atkāpties un ļaut sabiedrības grupai pašai definēt problēmu un risinājumu, pēc tam uzņemoties izpildītāja lomu. Tas ir nākotnes ceļš. Tas pagaidām šķiet neparasts, taču tieši tas ir ejams, lai mēs visi kopā nonāktu uz visaugstākā līdzdalības pakāpiena, un TAP portāls ir lielisks rīks, ko šajā ceļā ņemt līdzi.
* Aptauju 2021. gada novembrī veicis Norstat, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.
** www.oecd.org/gov/innovative-citizen-participation-and-new-democratic-institutions-339306da-en.htm