Ja, lasot “e-xyz” programmas, koncepcijas, plānus, uzdevumus utt., nedomā par realitāti, tad ne mirkli nevar mosties šaubas par to, ka vienu dienu Latvijā būs e-lejputrija. Nav zināms, kurā gadā un mēnesī, bet būs. Visa informācija būs sakārtota un kā nākas noglabāta, valsts pārvaldes visos līmeņos tā tiks mainīta un apmainīta transakcijās “valdība-valdība” un “valdība-pašvaldība” utt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Par Latvijas pilsoni (pilsoniskā, ne politiskā kontekstā) nākotnes vīziju tekstos ir runāts daudz mazāk nekā par tehnoloģijām un naudu. Protams, bez tehnoloģijām un naudas pilsonim netikt pie ne pie kādas e-Latvijas. Bet iespējams, ka e-Latvija arī nemaz nav plānota un paredzēta pilsoņiem.

Reizēm projektos pavīd arī kādi konkrēti darbi un datumi. Piemēram, “Sociāli-ekonomiskās programmas e-Latvija” konceptuālajās pamatnostādnēs ir uzdevumi, kuros paredzēts līdz 1.07.2001. izveidot valsts sektora informācijas portālu. Iespējams, ka tas kaut kur tīmeklī jau ir iekārtots, un pilsonis, kas to nevar atrast, pats vainīgs, ka nav gana veikls meklētājs. Pilsoņiem, kas nevar atrast informāciju, tā var droši aizrādīt. Piemēram, nebūtu pareizi teikt, ka likumi un citi dokumenti, kas būtu vajadzīgi pilsonim un par kuriem viņš jau ir samaksājis ar saviem nodokļiem, būtu pieejami tikai NAIS par maksu ( ko pilsonis varētu uztvert kā papildus maksājumus). Likumi un citi normatīvie dokumenti plašā klāstā atrodami arī Ministru kabineta, ministriju un citu valsts institūciju mājas lapās. Atliek tikai būt gudram meklētajām vai arī apbruņoties ar pacietību.

Valsts institūciju mājas lapas apmēram pēdējā gada laikā ir kļuvušas informatīvākas un bagātākas ar dažādiem dokumentiem. Ministrijas gan neaizmirst aprūpēt arī savu tēlu un slavu, klāstot savus sasniegumus un iepazīstinot ar savu ministru vaigā, bet kritiski noskaņoti pilsoņi šo informāciju var izlaist.

Tomēr kopumā valsts sektora iestāžu informācijas resursi internetā saglabā Bābeles dabu un neliecina par pārdomātu taktiku un struktūru. Un pārmetumi tāpēc veltāmi nevis pilsoņiem, kas ik pa brīdim sapinas informācijas tīmeklī, bet gan valsts institūcijām, kas gan veicina nākotnes vīziju producēšanu, bet nav spējīgas koordinētai darbībai, lai nodrošinātu jau esošo informācijas sakārtošanu un līdzekļus, lai padarītu to pieejamu maksimāli plašai sabiedrības daļai pašlaik.

Iespējams, ka tā nav kļūda, bet ir likumsakarība. Pirmkārt, informēti e-pilsoņi var radīt tikai rūpes un nepatikšanas e-pārvaldei. Otrkārt, e-pilsoņu vajadzībām nāksies lietot naudu, ko tagad var lietot programmu un koncepciju rakstīšanai un ekstra dārgu tehnoloģiju un tehnikas iepirkšanai.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form