Ja labklājībā apnikušu dāni, zviedru, amerikāni vai kādu citu “ rietumnieku” var itin viegli pārsteigt ar grūtībām, kādas piemeklē cilvēku, kas nokļuvis tukšā dzīvoklī, kurā nav pat tualetes papīra, vai piespiest uz ielas, darbā un alus bāros runāt par varoņiem realitātes šovos, kas, būdami sveši un dažādi, ilgstoši dzīvo vienā istabā, tad Latvijā vajadzīga daudz skarbāka realitāte un karstākas situācijas.
Domāju, ka daudzi Latvijas studenti, kas dzīvo kopmītnēs, ar skaudību aplūko jauko “Kasablankas” istabiņu. Tiesa, viņi gan uz kādu laiku, aizejot uz lekcijām vai aizbraucot uz mājām pie mammas, var tikt vaļā no saviem istabas biedriem. “Kubas” varoņu grūtā sadzīve nez vai tik grūta liekas arī tiem tūkstošiem cilvēku, kas pavisam reāli gadu desmitiem jau dzīvo komunālos dzīvokļos un, iespējams, zaudējuši jebkādas cerības tikt no tiem kādreiz laukā. Kaut arī viņi no saviem kaimiņiem var patverties, piemēram, pastaigājoties Rīgas parkos, bet ir jau tomēr starpība starp desmitiem gadu un desmitiem dienu. “Kubas” varoņu žēlošanos un gaidas, kad beidzot parādīsies kas ēdams, cilvēki, kas nevis joka dēļ, bet patiešām nabadzības dēļ spiesti ciest badu, droši vien neredzēja, jo viņiem nav televizoru un no Doma laukuma viņus raida prom gan policisti, gan krogu apsargi.
“Kuba” ir naivs realitātes šovs salīdzinājumā ar daudz bargāko Latvijas realitāti. Un tas labākajā gadījumā spēj izraisīt sarunas par to, ka “Kaarlim pikji”, ka “ja nav ko skatīties, jāskatās vien Tjeuba” vai “jus vis esat lieli duraki jo skataties raidijumu” un “Kuba ir foršs realitātes šovs” (www.lnt.lv un www.tvnet.lv).
Un arī tad, kad viens no varoņiem, lai pamocītu citu varoni, tēloja, ka tūlīt, tūlīt improvizētās karātaviņās pakārs kaut kādu pūkainu rotaļu dzīvnieciņu un turklāt visu laiku solīja, ka tā arī izdarīs, neviens Latvijā šausmās nesastinga un nevalstiskās organizācijas nemetās cīņā pret vardarbību un tās radītājiem un rādītājiem. Cīnoties pret tādiem jociņiem jau pats vari palikt smieklīgs!
Latvijā, lai dabūtu augstākus TV reitingus un vairāk apmeklētāju krogā (vai kādā citā šova vietā), vajag vairāk reālas realitātes. Piemēram, dalībnieki varētu dzīvot Getliņu atkritumu izgāztuvē kopā ar bomžiem un pārtikt un iztikt no pilsētas atkritumiem. Vai arī – Doma laukumā varētu uzbūvēt Kolizeju (protams, mazāku nekā Romā!). Garāmgājējus, kas vēlētos piedalīties realitātes šovā, ar īpašas datorprogrammas palīdzību sadalītu Romas patriciešos un vergos. Pēc savas lomas izpildes realitātes šovā viņi pēc tam relaksējušies dotos uz savām darba vietām bankās, ofisos utt. vai arī aiz kājām tiktu aizvilkti līdz Daugavai un iemesti likteņupes viļņos.
Arī “Kubā” vēl varētu ieviest vairāk eksotikas un emociju, piemēram, viena no varonēm varonim operētu aklo zarnu ar līdzi paņemtajām manikīra šķērītēm, bet “ātrā palīdzība” tikmēr stāvētu kādā no daudzajiem Rīgas auto sastrēgumiem. Ja jau realitāte, tad – īsta, griežot miesu un dvēseli, ja izrādās, ka mūsdienu homo sapiens tajās vēl trūkst brūču un rētu.
Starp citu, vai kāda/s nevarētu atsūtīt ziņu, kad “Kuba” beigsies, jo www.lnt.lv rakstīts, ka pēc “piecu nedēļu kopdzīves /../ viens no “ kubiešiem” saņems 2001 latu, bet www.tvnet.lv, ka “3 savstarpēji nepazīstami latvieši 6 nedēļu kopdzīvē” utt.?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
