Šomēnes aprit divi gadi, kopš Valsts meža dienesta ģenerāldirektora amatā stājies Jānis Kinna. Kaut arī 2005. gada pavasarī mežsaimnieku saime viņu sagaidīja ar protestiem, šodien tie paši cilvēki atzīst, ka pārmaiņas nākušas par labu. Sakārtota saimniecība, augušas algas un pielikts punkts reformai. Par to, kā Jānim Kinnam klājies, vadot un mainot meža dienestu, viņu izjautā žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Anita Jaunbelzere.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kas ir svarīgākais, ko esat paveicis divu gadu laikā? Par ko pašam ir vislielākais gandarījums?

Ir atrisināti paši sāpīgākie jautājumi, kas bija krājušies gadiem. Meža dienestā ir pabeigta mežniecību apvienošana un kopumā gandrīz ir pabeigta virsmežniecību apvienošana.

Pats galvenais – uzlabojām darba samaksu. Līdz šim meža dienests bija tā kā aizmirsts no valsts puses, bet šogad algu fonds veidojas samērojami ar normatīvajos dokumentos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem. Tāpēc darbiniekiem mazinājusies bezcerība. Vai mēs jūtamies stabili? Varu atbildēt, ka meži Latvijā ir, bija un būs un vienmēr vajadzēs cilvēkus, kas tos uzrauga. Taču neteikšu, ka turpmāk mežsaimnieku dzīvē nekas nemainīsies. Ja attīstība apstājas, sākas lejupslīde, tāpēc pārmaiņas ir mūžīgas.

Cik šobrīd nopelna augstākā administratīvā persona reģionā - virsmežzinis?

Šodien virsmežziņi saņem 900 latus plus iespējama piemaksa desmit vai divdesmit procenti. No pirmā aprīļa, kad valstī strādās divpadsmit virsmežniecības, virsmežzinis saņems tūkstoš latus mēnesī.

Virsmežziņi ir lieli priekšnieki. Bet cik pelna mežsargi un mežziņi?

Šobrīd dienestā ir 698 mežsargu amata vietas. Reāli strādā 629 mežsargi. Mežsargam darba samaksa daļēji ir atkarīga no apgaitas lieluma, zemākā alga mēnesī ir 280 lati, lielākā 450 lati. 461 mežsargam, kas pēc sava profesionālā novērtējuma atbilst augstākajai kvalifikācijas kategorijai, amata atalgojums vidēji ir 369 lati mēnesī.

Meža dienestā patlaban ir 115 mežziņu jeb, kā tautā saka, mežkungu, kuru vadībā strādā mežsargi. Mežziņa atalgojums vidēji mēnesī ir 595 lati. Arī mežziņu darba samaksa ir atkarīga no mežniecības lieluma.

Lai sasniegtu to, kas ir paveikts, jums droši vien nācās veikt ne vienu vien sāpīgu operāciju?

Pārmaiņu vadība nekad nav viegla. Par veiksmi varam uzskatīt to, ka katra virsmežniecība pārmaiņām varēja gatavoties sev pieņemamā tempā un datums, līdz kuram visam jābūt gatavam, nevienam netika uzspiests. Kā pirmās apvienojās Bauskas, Dobeles un Jelgavas virsmežniecības, izveidojot Zemgales virsmežniecību, kas šādā veidā ir nostrādājusi jau gadu. Virsmežniecību apvienošanās noslēgsies 1. aprīlī, kad darboties sāks Dienvidlatgales, Dienvidkurzemes un Sēlijas virsmežniecības.

Virsmežniecības būs ļoti lielas. Vai kāds nesūdzas par gaidāmo darba apjomu?

Sūdzas tikai tie, kas cerētos amatus nedabūja.

Mežiniekiem tiek prasīta augstākā izglītība. Taču ne speciālā? Ir mežsargi, kas iet studēt pedagoģiju…

Civildienesta likums nosaka, ka visiem ierēdņiem - gan mežsargiem, gan mežziņiem, gan virsmežziņiem - ir jābūt augstākajai izglītībai. Valsts meža dienestam, ņemot vērā lielo darbinieku īpatsvaru ar vidējo speciālo izglītību, augstākās izglītības iegūšanai tika noteikts pārejas periods līdz 2010. gadam, lai cilvēki paspētu pabeigt mācības. Ja ierēdņiem ir vidējā speciālā izglītība, viņi, lai iegūtu augstāko izglītību, var turpināt mācīties jebkurā augstskolā. Šobrīd no darba atbrīvoti ir tikai tie, kuriem nebija pat vidējās speciālās izglītības un kurās arī nemācījās. Var jau būt, ka prasība, lai katram mežsargam būtu augstākā izglītība, ir pārspīlēta, pietiktu, ja mežsargam būtu vidējās speciālās izglītības, taču tādi noteikumi savā laikā bija pieņemti un man nebija pamata cīnīties, lai šo prasību mīkstinātu, jo augstskolā bija iestājušies daudz meža dienesta cilvēku.

Tagad jums būs augsti mācīts un inteliģents aparāts. Vai tas nozīmē, ka mežsarga vai mežziņa uzpleči garantē profesionalitāti un prestižu?

Domāju, ka jā. Vēl - ar šo gadu mēs esam iesākuši regulārās papildu apmācības dienesta darbiniekiem. Šis pasākums bija palicis novārtā. Tagad esam iedarbinājuši gan mežsargu, gan mežziņu apmācības sistēmu.

Mežu ir daudz, kā tos uzraudzīt?

Agrākos laikos mežsarga kordons tika veidots ar tādu aprēķinu, lai mežsargs savā mājā varētu sadzirdēt troksni, kas rodas no krītoša koka vai no bises šāviena. Tagad viena mežsarga apgaita ir pagasta lielumā vai vēl lielāka. Pagājušajā gadā mēs nopirkām mežu satelītuzņēmumus, tagad salīdzinām tos ar digitālajām kartēm un pētām, vai tādā veidā ir iespējams atpazīt vietu, kur mežā veikta patvaļīga ciršana. Mūsu digitālajā kartē pēdējo gadu izcirtumi ir redzami, ja satelītuzņēmumā būs redzams kāds izcirtums citā vietā, mēs brauksim un skatīsimies, kāpēc mežs nav tur, kur, pēc mūsu datiem, tam ir jābūt, bet tā ir nākotne. Vēl nevienai valstij šādu sistēmu pilnībā ieviest nav izdevies. Vistālāk tikusi Zviedrija. Taču domāju, ka dažos gados mēs to centīsimies iemācīties. Varbūt tādā veidā nepieķersim zagli pie rokas, taču tas nodrošinās pārkāpuma atklāšanas nenovēršamību.

Vai mežu zagšana jeb nelikumīgā ciršana šobrīd valstī iet mazumā vai vairumā?

Nelikumīgi izcirstais apjoms samazinās, arī pērn, kad pavisam tika konstatēti 1294 pārkāpumi, no kuriem 469 bija patvaļīga koku ciršana, kas ir par simts četrpadsmit gadījumiem mazāk kā 2005. gadā. Samazinoties patvaļīgai koku ciršanai par 42%, samazinājies arī neatļauti izcirstās koksnes apjoms. Domāju, ka tas notiek ne tāpēc, ka būtu mazāk ko cirst vai mēs sliktāk mežus uzraudzītu, bet cilvēki ir kļuvuši likumpaklausīgāki. Turklāt latviešiem piemīt tāda īpašība kā kaimiņa uzraudzīšana un attiecīgo dienestu informēšana, tas šādos gadījumos labi palīdz.

Tātad bažām par to, ka meži tiek nozagti un izcirsti, nav pamata?

Pilnīgi nekāda. Mēs ļoti stabili gadā cērtam ap 12 miljoniem kubikmetru koksnes. Meži katru gadu pieaug, aprēķinus veicot pēc patlaban lietotā algoritma, 16 miljoni kubikmetru gadā. Mani nedaudz baida kas cits - vai mežu nebūs par daudz… Ir jau patīkami braukt pa labu ceļu caur mežu, taču tad, ja šī ainava mijas ar laukiem un pļavām. Citādi kļūst nedaudz vienmuļi. Cik procentus no Latvijas teritorijas mēs gribam noklāt ar mežiem? Pēc zinātnieku aprēķiniem, meži aizņem jau 55 procentus Latvijas teritorijas. Vai mēs gribam 60 vai 80 procentus? Tad nu var sanākt, ka drīzumā Latvijā pļavas un tīrumu ainavas nebūs bieži sastopamas.

Kas notiek ar Valsts meža dienestam piederošo īpašumu? Vai tas saglabājas vai arī tiek pārdos vai privatizēts?

Valsts meži 2000. gadā tika nodoti apsaimniekošanai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži", kas ir valsts mežu tiesiskie valdītāji. Valsts meža dienesta rīcībā palika tikai zinātniskie meži, tie joprojām tiek izmantoti kā zinātnes poligons. Mežniecības un mežsargu mājas pamatā 2000. gadā tiek nodotas privatizācijai, likvidēto mežniecību ēkas tiks nodotas vai nu vietējām pašvaldībām, vai "Mājokļu aģentūrai", vai tiks pievienotas Zemkopības ministrijas nekustamajiem īpašumiem. Īpašumu sakārtošanas process notiek ļoti lēnām, to vēl sarežģī tas, ka padomju laikos mežrūpniecības saimniecībās daudzas ēkas tikušas uzceltas bez juridiskā pamata , t. i., bez dokumentiem un tagad, lai legalizētu šīs ēkas, tas ir ļoti ilglaicīgs process. Tātad, izvērtējot mežniecību atrašanās vietu, noteicošais ir tas, lai tā atrastos vietā, kas ir pieejama un izdevīga cilvēkiem, un nav tik svarīgi, kam pieder māja, kurā atrodas mežniecība.

Vai mežsargs joprojām pa mežu braukā ar savu personīgo opelīti?

Mežsargs darba vajadzībām izmanto personīgo, paša transporta līdzekli. Šajā gadā personiskās automašīnas izmantošanai, veicot darba pienākumus, dienests piešķir līdzekļus degvielas iegādei vidēji tūkstoš kilometru nobraukumam mēnesī un tiek maksāts par automašīnas amortizāciju - 2,5 santīmi par katru nobraukto kilometru. Protams, tas nesedz visus izdevumus, tad par katru nobraukto kilometru būtu jāmaksā 7 - 8 santīmi. Taču iegādāties un apsaimniekot 700 automašīnu parku nebūtu mūsu spēkos, jo mēs drīkstētu šīs mašīnas tikai īrēt, bet tas nekādi neatmaksājas. Mūsu mērķis ir, lai katrai mežniecībai būtu savs ugunsdžips un viena īrēta visurgājēja mašīna, vienalga vai tā būtu ņiva vai suzuki. Visurgājēja automašīnai ir jābūt maksimāli noslogotai, un tā ir paredzēta visiem mežniecības darbiniekiem, kad ir nepieciešami darba braucieni. Likums paredz, ka ar nākamo gadu mums mežu dzēšana jāsāk nodot VUGD. Patlaban valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka meža ugunsdzēšanas funkcijas meža dienests un VUGD sadalīs. Meža dienesta pienākumos paliek novērošana un ātrā reaģēšana. Ja veidojas situācija, kad ar saviem spēkiem nevaram tikt galā, tad palīgā tiek izsaukti VUGD ugunsdzēsēji, kuri pilnībā pārņem meža ugunsgrēka dzēšanu. Pēc tam, lai ugunsgrēks neatjaunotos, degšanas vieta ir jāuzrauga un tas jāveic īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai dienesta darbiniekam.

Kā meža dienesta darbu ietekmējusi iestāšanās Eiropas Savienībā?

Eiropa mežus praktiski neregulē. Vismaz saimnieciski izmantojamos mežus ne. Vienīgā regula, kas uz mums attiecas, skar meža reproduktīvo materiālu, jo ir jāzina, kādi stādi tiek ievesti un ar ko mežu atjauno.

Konkurējot ar privātajām struktūrām, meža dienests izveidojis Konsultāciju pakalpojumu centru. Kāpēc?

Likums Valsts meža dienestam paredz arī atbalsta funkciju - tas nozīmē mācīt meža īpašniekus. Kur ir problēma? Ja meža īpašnieks aizgāja pie mežsarga un jautāja, ko labāk cirst un ko stādīt, tad mežsargs viņam to arī pamācīja. Taču interešu konflikts slēpās tajā, ka pēc tam šis pats mežsargs kontrolēja, kā īpašnieks cirtis un kā stādījis. Un tad varēja izcelties strīds, jo uz aizrādījumu īpašnieks varēja atbildēt - bet tu pats man tā stāstīji! Es nedomāju, ka kāds te iedzīvojās, taču situācija ir divdomīga. Labāk tomēr, ka šādus pakalpojumus sniedz cilvēki, kas nav ierēdņi un pārbaudītāji. Tāpēc daļai darbinieku bija iespēja pāriet uz iestādi - Konsultāciju pakalpojumu centru. Tie, kas te strādā, nav tiesīgi neko pārbaudīt, neko atļaut vai aizliegt. Bet viņi drīkst stigot cirsmas, inventarizēt mežu, dastot, stādīt mežu vai arī sameklēt, kas to izdara. Paredzēts, ka konsultāciju centra filiāles atradīsies katrā rajonā un kopumā tajās strādās ap simts cilvēku. Sākumā Konsultāciju pakalpojumu centrs darbojas, izmantojot Eiropas Savienības atbalstu, bet piecu gadu laikā tam jākļūst materiāli patstāvīgam un jāiemācās pelnīt tik daudz, lai paši varētu iztikt.

Vai, pēc jūsu ziņām, privāto mežu īpašnieki rūpējas par meža atjaunošanu?

Pēdējo gadu laikā meža atjaunošanas apjomi sāk stabilizēties, jo laikā neatjaunotās meža platības nepieaug. Šobrīd apmēram 80% no privāto meža īpašnieku atjaunotajām platībām ir atjaunotas, izmantojot dabisko meža atjaunošanu, kas pēc būtības nav nekas slikts, ja vien audze tiek kopta un mērķtiecīgi veidota. Un tāda tendence ir novērojama.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form