Ints Dālderis: Atveseļošanas un noturības mehānisms: jaunas iespējas Latvijas ekonomikas izaugsmei
Foto: DELFI

Covid-19 pandēmijas laiks ir nesis mums jaunus izaicinājumus, nedrošību un mainīgu vidi. Vienlaikus šie apstākļi paver jaunas iespējas, kuras saredzot un izmantojot Latvijā varam veikt ekonomikas pārveidi, kas ir atbilstoša šai jaunajai realitātei. Taču, lai to paveiktu, mums nepieciešams nolikt malā katra individuālās ambīcijas un spēt vienoties par mērķiem un reformām, kas ilgtermiņā mūsu valstij nesīs vislielāko labumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jauni finanšu instrumenti Eiropas ekonomikas atveseļošanai

Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbvietas, Eiropas Komisija (EK) šī gada pavasarī ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma novirzīta Atveseļošanas un noturības mehānismam (ANM) – jaunai EK centralizēti pārvaldītai budžeta programmai.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas mehānisma līdzekļu piešķiršanā plānota vienota pieeja visām ES dalībvalstīm, proti, nacionālajos ekonomikas atveseļošanas plānos vispirms jāietver mērķi un nepieciešamās reformas mērķu sasniegšanai, investīcijas to īstenošanai, kā pēdējos iekļaujot konkrētus projektus, ar kuriem iecerēts mērķus sasniegt. Turklāt ANM ieguldījumiem jābūt cieši saistītiem ar ES Padomes rekomendācijām dalībvalstij.

Šāda mēroga ES atbalsta instrumenta radīšanai salīdzinoši tik īsā laika posmā nav precedenta. 2020. gada izskaņā ES likumdevēji ir panākuši konceptuālu vienošanos par ANM regulējumu, kuru plānots apstiprināt Eiropas Parlamentā šī gada februāra sākumā.

Caurumus aizlāpīt neizdosies

Pagājušā gada septembrī nozaru ministrijas un neatkarīgās iestādes Finanšu ministrijā (FM) iesniedza savas ieceres un plānus Latvijas ANM plānam. Kopējā summa, par kuru projekti iesniegti, bija 7,5 miljardi eiro. Tā kā maksimālā pieejamā šī finansējuma summa Latvijai ir 2,02 miljardi eiro, jau tad bija skaidrs, ka visas šīs ieceres piepildīt neizdosies. Īpaši ņemot vērā, ka šī nav vienkārši "brīva" nauda bez saistībām, kas ES dalībvalstīm tiek izsniegta budžeta caurumu aizlāpīšanai vai ātrai Covid-19 krīzes situāciju dzēšanai.

ANM finansējuma saņemšanai Latvijai rūpīgi jāizsver nepieciešamās strukturālās reformas, kas atbilstu EK prasībām – atbalstītu zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi, vienlaikus stiprinot mūsu valsts konkurētspēju, kā arī sociālo un ekonomisko vienotību.

Lai īstenotu ES Padomes rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei, FM darba grupa ANM plānā iestrādājusi tādas ES rekomendācijas kā investīciju virzīšana uz zaļo pārkārtošanos un digitālo pāreju, ieguldījumu koncentrēšana uz inovācijām, cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu, ilgtspējīgu transportu un digitālo infrastruktūru. Sociālās iekļaušanas jomā ņemtas vērā tādas rekomendācijas kā veselības sistēmas noturības un pieejamības stiprināšana, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem. Tāpat tiks strādāts, lai mazinātu krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tai skaitā izmantojot elastīgu darba režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu. Savukārt pārvaldības jomā plānots īstenot tādu ES Padomes rekomendāciju kā publiskā sektora atbildības un efektivitātes uzlabošana, kā arī interešu konfliktu novēršana, īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem.

Balstoties šajās rekomendācijās, ANM investīcijas plānots novirzīt šādu strukturālo reformu īstenošanai: pāreja uz ilgtspējīgu transportu, energoefektivitāte visos sektoros (klimata jomā), publiskā sektora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu pilnveide uzņēmējdarbības vides uzlabošanai (digitālās transformācijas jomā), veselības pakalpojumu tīkla efektivitāte (veselības jomā), administratīvi teritoriālā reforma (nevienlīdzību mazināšanas jomā), produktivitātes paaugstināšana, augstskolu konsolidācija (ekonomiskās transformācijas jomā), ēnu ekonomikas un ekonomisko noziegumu apkarošanas stiprināšana (likuma varas jomā).

Ko iegūs Latvija?

FM vadītā darba grupa turpina strādāt pie apkopota Latvijas ANM plāna izveides. Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro, un līdz ar to ANM plāns šobrīd tiek gatavots par šo summu. Latvijai pieejamā summa vēlāk varētu pieaugt līdz maksimālajam plāna finanšu apjomam – 2,02 miljardiem (neskaitot potenciālo aizdevumu daļu) – atkarībā no reālajiem ekonomikas izaugsmes dinamikas datiem 2020. un 2021. gadā. Finansējums pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum, izdevumu attiecināmība sākas 2020. gada 1. februārī.

Šobrīd darbs tiek organizēts 6 reformu virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. 20% (330 miljoni eiro) no ANM līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% (610,5 miljoni eiro) – klimata mērķu sasniegšanā. Atbilstoši EK rekomendācijām vispirms tiek definēti reformu mērķi un virzieni, tāpēc joprojām pāragri ir runāt par atbalstu atsevišķiem projektiem.

Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 330 miljonus eiro (20% no ANM līdzekļiem), veselības nozares projektiem – 181,5 miljonus eiro (11%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 165 miljonus eiro (10%), bet likuma varas stiprināšanai – 33 miljonus eiro (2%).

Lai sasniegtu izvirzītos klimata mērķus, tiek domāts par investīcijām Rīgas aglomerācijas transporta sistēmas zaļināšanā, kā arī attīstīt biometāna izmantošanu transporta sektorā. Tāpat tiek plānoti arī papildu ieguldījumi ēku un uzņēmumu energoefektivitātē, kā arī atjaunojamos energoresursos ar mērķi samazināt kopējo enerģijas patēriņu, vienlaikus palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru.

Digitālās transformācijas jomā iecerētas investīcijas digitālo prasmju attīstībā, publiskajos pakalpojumos, ieguldot atvērto datu un digitālajās platformās, kā arī 5G tīkla attīstībā un uzņēmējdarbības digitalizācijā.

Veselības jomā tiek diskutēts par inovāciju fondu pakalpojumu uzlabošanai, kā arī attīstīt izglītības sistēmu, sakārtot slimnīcu tīklu, nodrošināt vides pieejamību, kā arī ilgstošas aprūpes pakalpojumus.

Lai mazinātu nevienlīdzību, notiek diskusijas par ANM līdzekļu novirzīšanu industriālo zonu un skolu tīkla attīstīšanai, īres mājokļiem, publisko pakalpojumu pieejamībai un reģionālās mobilitātes uzlabošanai.

Savukārt ekonomikas transformācijas finansējumu iecerēts novirzīt uzņēmējdarbības atbalstam ar fokusu uz pētniecību un inovācijām, kā arī augstskolu pārvaldības reformai un zinātniskā personāla kapacitātes stiprināšanai.

Likuma varas virzienā tiek domāts par atbalstu muitai, sabiedriskā labuma organizāciju platformai, ekonomisko noziegumu izmeklēšanai, kā arī valsts un pašvaldību pārvaldības uzlabošanai.

Priekšā vēl nopietns darbs

Decembrī FM tiešsaistē organizēja tematiskās diskusijas, lai ar sociālajiem un sadarbības partneriem pārrunātu katru no sešām ANM komponentēm. Katrā no sešām tematiskajām diskusijām piedalījās vidēji 130 pārstāvju no nevalstiskā sektora, nozaru ministrijām un institūcijām, kā arī EK.

Paralēli notiek aktīvas tematiskas diskusijas ar EK par mehānisma ietvaros plānotajiem reformu virzieniem, kas Latvijai palīdzētu pēc iespējas efektīvāk izmantot šī finansējuma iespējas. FM Latvijas ANM plāna pirmo variantu plāno iesniegt valdībā februāra sākumā. Tad plāns tiks iesniegts EK, kur eksperti vērtēs un sniegs komentārus, vai šo plānu var atzīt par atbilstošu valsts specifisko rekomendāciju izpildei un reformu virzieniem.

Vienpadsmit citas ES dalībvalstis savus ANM plānus jau ir iesniegušas izskatīšanai EK. Lai Latvija varētu iegūtu maksimālus rezultātus no šī jaunā instrumenta un ieguldījumus varētu uzsākt jau 2021. gadā, visām iesaistītajām pusēm – nozaru ministrijām sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem – ir jāspēj rast kompromisu un vienoties, lai noteiktajā termiņā EK iesniegtu kvalitatīvu, prasībām atbilstošu un Latvijas situācijai piemērotu ANM plānu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Eiropas Komisija Eiropas Savienība Ints Dālderis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam