Irēna Arbidāne, Sabīne Vaivere: Kā rīkoties, ja VID lūdz skaidrot, kādēļ kontu apgrozījums nesakrīt ar deklarētajiem ienākumiem
Foto: Privātais arhīvs

Pērn Valsts ieņēmumu dienests (VID) pirmo reizi analizēja un salīdzināja Latvijas banku sniegtos datus ar Latvijas rezidentu deklarētajiem ienākumiem. Daudzi nodokļu maksātāji (NM) no VID saņēma vēstuli ar lūgumu skaidrot, kādēļ banku sniegtā informācija par faktiskajiem ienākumiem nesakrīt ar VID rīcībā esošo informāciju par deklarētajiem ienākumiem. Šobrīd nav publiski pieejama statistika par to, cik daudz ienākumu tika papildus deklarēts šīs iniciatīvas rezultātā, taču skaidrs, ka arī šogad VID analizē banku datus un padziļināti pārbauda NM ienākumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"PricewaterhouseCoopers" (PwC) speciālisti ir apkopojuši informāciju par VID pieeju, veicot nodokļu maksātāju pārbaudes, un darbībām, ko NM ieteicams veikt gadījumos, ja tas ir saņēmis paziņojumu no VID.

VID saņem informāciju par rezidentu kontu apgrozījumiem no Latvijas un ārvalstu bankām

Atbilstoši likumvidei VID piekļūst plašiem datiem no vietējām un ārvalstu bankām. Kopš 2017. gada VID saņem informāciju par Latvijas rezidentu kontiem no ārvalstu bankām. Informācijas apmaiņa notiek starp valstīm, kas pievienojušās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas globālajam standartam par automātisko finanšu kontu informācijas apmaiņu (Common Reporting Standard). Latvijas banku pienākumu sniegt informāciju par nerezidentu datiem regulē likums "Par nodokļiem un nodevām" un Ministru kabineta noteikumi Nr. 20 "Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem", kuru pielikumā iekļauts to valstu saraksts, par kuru rezidentu kontiem Latvijas bankām jāsniedz ziņas.

2018. gada janvārī stājās spēkā likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumi, ieviešot pienākumu Latvijas bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ziņot VID par rezidentu bankas kontu apgrozījumu. Sākot ar 2019. gadu, VID saņem ziņas par banku klientiem, kuru pieprasījuma noguldījumu kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa ir 15 000 eiro vai vairāk. Bankas sniedz VID informāciju par klientiem, norādot personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī visu kontu debeta un kredīta apgrozījumu un atlikuma kopsummu.

Informācija VID rīcībā

Atbilstoši likumvidei VID saņemtā informācija no Latvijas bankām ir samērā ierobežota. VID redz tikai datu apkopojumu, t.i., kopējo ienākošo un izejošo maksājumu kopsummu, kā arī konta atlikumu, nevis konta izrakstu ar informāciju par katru transakciju. Tādēļ šos datus var izmantot tikai atsevišķu risku identificēšanai. Piemēram, ja kopējo ienākošo summu apmērs bankas kontos visās bankās nesakrīt ar deklarētajiem ienākumiem, pastāv risks, ka persona nav deklarējusi savus ienākumus pilnībā. Jāuzsver, ka dati nesniedz ziņas par konkrētām ienākošajām summām, maksājumu veicējiem vai NM pirkumiem.

Turpretī informācija no ārvalstu banku kontiem ir plašāka un ietver ziņas par kontu atlikumiem un noteikta veida ienākumiem – procentiem, dividendēm un ieņēmumiem no finanšu aktīvu pārdošanas.

Balstoties uz pieejamo informāciju no šiem resursiem, kā arī uz gada ienākumu deklarācijām (GID) un citu Latvijas NM deklarēto informāciju, piemēram, algotā darba ienākuma ziņojumiem, VID veic analītisko darbu un salīdzina saņemtos datus ar VID deklarētajiem ienākumiem. Ja pastāv nesakritības, VID sagatavo un nosūta oficiālu lūgumu skaidrot atšķirības vai deklarēt nedeklarētos ienākumus un nomaksāt papildu nodokli. Sagatavojot sākotnējo pieprasījumu, VID rīcībā nav kontu izraksta un informācijas par katru transakciju. Praksē VID šo informāciju saskaņā ar likumu "Par Valsts ieņēmumu dienestu" pieprasa no bankām, ja NM nav atbildējis vai nav iesniedzis kontu izrakstus, atbildot uz sākotnējo pieprasījumu.

Tādējādi, lai nodrošinātu dokumentārus pierādījumus VID, skaidrojot datu nesakritības, NM ieteicams kontu izrakstus iesniegt patstāvīgi.

Analizējot NM sniegtos paskaidrojumus, VID pārliecinās par NM sniegto datu patiesumu. Praktiski tas izpaužas kā informācijas pārbaude valsts reģistros, piemēram, Uzņēmumu reģistrā un Zemesgrāmatā, kā arī informācijas un paskaidrojumu pieprasīšana no trešajām personām, piemēram, fiziskām un juridiskām personām, kas aizdevušas vai aizņēmušās.

Nesakritību iespējamie iemesli

Atšķirības starp GID datiem un bankas kontu apgrozījumu var radīt dažādi bankas kontā ienākoši maksājumi, kas ne vienmēr uzrādāmi GID un apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Praksē bieži redzams, ka konta kredīta apgrozījuma nesakritība ar GID datiem nenozīmē, ka NM nebūtu uzrādījis visus gada ienākumus un nomaksājis IIN. VID nav pieejamas pilnas bankas kontu izdrukas, tādēļ VID sākotnēji nevar pārliecināties, vai NM izpildījis savas saistības pret valsti.

Cēloņi atšķirībām starp GID un bankas kontu apgrozījumu var būt dažādi, piemēram, transakcijas starp saviem bankas kontiem, ja NM izvēlas atvērt kontus vairākās kredītiestādēs, lai nodrošinātu savu naudas līdzekļu nodalīšanu dažādiem mērķiem, piemēram, veidojot uzkrājumus. Maksājumi no viena sava konta uz otru rada kredīta apgrozījumu gan kontā, kur sākotnēji saņemti ienākumi, gan tajā, kur tie vēlāk pārskaitīti. Tāpat nesakritības var radīt maksājumi starp ģimenes locekļiem, kas nerada apliekamo ienākumu, piemēram, laulātajiem un radiniekiem savstarpēji veicot pārskaitījumus ikdienas vajadzībām un lielākiem pirkumiem, tādējādi radot bankas konta kredīta apgrozījumu. Jāņem arī vērā, ka cita naudas plūsma, kas nerada pienākumu maksāt IIN, var radīt atšķirības starp GID un bankas kontu apgrozījumu. Piemēram, nekustamā īpašuma pārdošana starp divām fiziskām personām arī var veidot kontu apgrozījumu. Ja izpildās kāds no IIN likuma noteiktajiem kritērijiem, šāds darījums nerada apliekamu ienākumu. Tomēr arī šāds ienākums jāuzrāda GID. Arī saņemtie aizdevumi no kredītiestādēm, izsniegto aizdevumu atmaksa taksācijas gadā var radīt konta apgrozījumu, taču neveido apliekamu ienākumu vai arī nav uzskatāmi par ienākumiem. Tāpat, ja NM saņēmis Latvijas bankas kontā naudas līdzekļus no investīciju portfeļa, bet izmaksātais ienākums nepārsniedz ieguldītos līdzekļus, nerodas ne deklarēšanas, ne IIN piemērošanas pienākums.

Kā rīkoties, ja saņemts VID lūgums skaidrot bankas kontu kredīta apgrozījumu

Ja NM saņēmis VID lūgumu skaidrot bankas kontu apgrozījumu, tam jāizvērtē situācija un informācijas sagatavošanai nepieciešamais laiks. Lai sagatavotu informāciju iesniegšanai, NM ir tiesības VID lūgt pagarināt informācijas iesniegšanas termiņu, argumentējot tā nepieciešamību. Praksē VID apstiprina pagarinājuma lūgumus un pastāv iespēja vienoties par mēnesi un ilgākiem termiņiem informācijas iesniegšanai. Svarīgi atcerēties, ka pagarinājuma lūgums jāiesniedz, pirms iestājas VID pieprasījumā sākotnēji norādītais atbildes iesniegšanas datums. Termiņa pagarinājums ļaus bez steigas izskatīt savu kontu gada apgrozījumu (ienākošos naudas līdzekļus) un sniegt VID argumentētus paskaidrojumus, kā arī ļaus pārliecināties, vai visi deklarējamie ienākumi ir uzrādīti GID, un deklarēt tos, kas nav vēl deklarēti.

Nākamais solis būtu izskatīt savu bankas kontu izdrukas taksācijas gadā un izvērtēt darījumus, kas veidojuši konta kredīta apgrozījumu. Ja bijuši vairāki dažādi darījumi, piemēram, pārskaitījumi starp saviem bankas kontiem, atmaksāti saņemtie aizdevumi vai dāvinājumi no laulātā, šīs transakcijas ieteicams sagrupēt un aprēķināt katras grupas ienākošo maksājumu kopsummu.

Pie katra grupas apkopojuma vērts norādīt, kurā kontā ienākuši maksājumi, un atšifrējumos norādīt datumus un maksājuma detaļas. Gatavojot VID atbildes vēstuli, šādi var uzskatāmi sniegt informāciju un paskaidrot, kā veidojies kredīta apgrozījums no dažādiem darījumiem, un sniegt atsauces par katru konkrēto maksājumu.

Sniedzot paskaidrojumu VID, vērts iesniegt arī bankas konta izdrukas, lai VID varētu pārliecināties par datu patiesumu. Lai skaidrotu VID darījuma būtību un pierādītu tā īstenošanu, atsevišķos gadījumos paskaidrojumam var pievienot darījumu apliecinošus dokumentus.

Ja darījumu izskatīšanas gaitā secināt, ka kāds no ienākumiem tomēr nav deklarēts vai tam nav piemērots IIN, to var norādīt atbildes vēstulē VID. Tādā gadījumā jāinformē VID, ka noteiktā laikposmā labosiet GID un deklarēsiet nenorādīto ienākumu, kā arī, ja nepieciešams, aprēķināsiet papildus maksājamo IIN. Katra NM interesēs ir nedeklarēto apliekamo ienākumu deklarēt pēc iespējas ātrāk un samaksāt IIN valsts budžetā, lai neuzkrātu nokavējuma naudas.1

Praksē redzams, ka VID nesniedz NM atbildi par to, ka paskaidrojums izskatīts un VID nav tālāku jautājumu. Tādēļ NM savā atbildes vēstulē var lūgt VID rakstiski informēt NM par vēstules saņemšanu un/vai par to, kādas tālākās darbības būtu jāveic. Atsevišķos gadījumos tomēr VID lūdz precizēt sniegto informāciju un iesniegt saistītos dokumentus. Tāpat VID var uzdod papildu jautājumus arī citām NM darījumos iesaistītajām personām, lūdzot tām skaidrot un iesniegt pamatojošus dokumentus.

Neatkarīgi no tā, vai, izvērtējot savu bankas kontu apgrozījumu, secināt, ka papildu deklarējamus un ar IIN apliekamus ienākumus neesat saņēmis, ieteicams VID lūgumu neignorēt un sniegt atbildi. Ja NM saņēmis neapliekamus ienākumus, tie tomēr jāuzrāda, labojot GID.

1 0,05% dienā no aprēķinātā IIN, nepārsniedzot 40% no IIN saistībām.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts ieņēmumu dienests VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form