Mana trīsgadnieka un piecgadnieka skola (jā, skola, kur bērni tiek mācīti, nevis "iet dārziņā"), sākoties ārkārtas situācijai, ātri pielāgojās jaunajai situācijai un jau pēc divām dīkstāves dienām piedāvāja attālināto mācīšanos, kas piecgadniekam nozīmēja mājas darbus un divas līdz trīs tiešsaistes nodarbības dienā, katra 20-30 minūtes gara. Savukārt, trīsgadniekam tie bija pāris mājas darbi nedēļā un viena 10-15 minūšu gara nodarbība dienā. Vēlāk, kad apmeklēšanas ierobežojumi attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestādēm tika atcelti, man bija izvēles brīvība – bērniem turpināt mācības attālināti vai atsākt mācības klātienē. Mana un vīra izvēle bija bērncentrēta, dodot viņiem iespēju, no vienas puses, būt vidē, kas viņiem vairāk kā desmit nedēļu laikā kļuva pazīstama un ērta jaunu zināšanu, pieredzes, emociju un prasmju apguvei, turpinot mācīties kopā ar savu skolotāju un klasesbiedriem attālināti, bet, no otras puses, turpinot no mācībām brīvo laiku pavadīt lauku vidē, priecājoties un rūpējoties par mājdzīvniekiem un dārzu, izbaudot pastaigas mežā.
Ierobežojumi mums ir likuši apzināties un pārdomāt jēdzienus "vērtības" un "brīvības". Mācīšanās kā viena no tām. Mēs esam iemācījušies (tie kuri nav vēl mācējuši) organizēt savu laiku, strādāt un mācīties attālināti. Esot mācību vidē "jaunās normalitātes" apstākļos, katru mirkli tiek iegūta jauna pieredze skolēniem, skolotājiem un vecākiem, iegūta spēja apzināties savas sajūtas un emocijas jaunā un neierastā veidā, atkārtot un transformēt jau esošās kompetences. Šajā paralēlajā virtuālās skolas un mājas vides mācību procesā būtiski ir saprast, kā skolēni domā un kā tas ietekmēs viņu pilsonisko rīcību un apziņu, kad viņi pēc vasaras brīvdienām nonāks atpakaļ fiziskajā skolas mācību vidē, ja vien to ļaus epidemioloģiskā situācija valstī.
Pilsoniskā inteliģence – realitāte vai mīts?
Pilsoniskās izglītības līmeņa augstākā virsotne ir pilsoniskā efektivitāte un inteliģence, politiskās zināšanas un apzināta politiskā līdzdalība.i Pilsonisko efektivitāti galvenokārt nosaka divi faktori. Pirmais, sapratne, ko nozīmē būt par labu pilsoni un otrais – apziņa, ka politiskā līdzdalība ir rīks, kā var ietekmēt un manīt ierasto kārtību. Savukārt, pilsoniskā inteliģence ir spēja saredzēt cēloņus, apzināties sekas un pēc kritiskas izvērtēšanas pieņemt sev un sabiedrībai labāko izvēli. Zināšanas par pilsoniskajiem un politiskajiem procesiem un pilsoniskā līdzdalība ir viens no drošas un brīvas sabiedrības stūrakmeņiem.
Lai varētu sasniegt augstāko pilsoniskās izglītības līmeni, ir jāizpildās vairākiem priekšnoteikumiem, tajā skaitā jābūt noteiktiem vides apstākļiem. Vides faktors ir tas, kas nosaka tās sociālās dzīves priekšrocības un problēmsituācijas, ar kurām būs jāsaskaras ikdienas dzīvē. Cik dinamisks būs skolēns, kāda būs viņa izaugsme, kādas idejas viņš ģenerēs un kas nodarbinās viņa prātu?ii Ar kādām kulturālām, sociālām, ekonomiskām, politiskām problēmām un izaicinājumiem viņš sevi identificēs? Kādā kulturālā, ekonomiskā, sociālā un politiskā realitātē viņš vai viņa dzīvos? Kādas būs viņa vai viņas izvēles? Cik apzinātas vai nepazinātas tās būs?
Pilsoniskā efektivitāte – kāda ir izpratne par labu pilsoni?
Latvijas jauniešu pilsonisko efektivitāti, inteliģenci, politiskās zināšanas un pilsonisko līdzdalību spilgti ilustrē Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma IEA ICCSiii rezultātiiv. Pētījumā, kas ir plašākais starptautiski salīdzinošais pilsoniskās izglītības pētījums pasaulē, tika aptaujāti vairāki simti tūkstoši 13 gadus veci jaunieši. Pēdējo reizi ICCS notika 2016.gadā – divus gadus pēc Krievijas agresijas Ukrainā. Nākamā 13 gadus vecu jauniešu aptaujāšana par pilsoniskās izglītības jautājumiem plānota 2022.gadā, cerēsim, ka to varēs datēt kā pētījumu, kas notiek divus gadus pēc COVID-19 pandēmijas.
Salīdzinājumā ar citu Baltijas jūras reģiona valstu jauniešiem, Latvijas jaunieši zemāk novērtē personisko atbildību par pilsoniskumu. Latvijas jauniešiem labs pilsonis ir tāds, kurš nodrošina savas ģimenes labklājību (60%), ir likumpaklausīgs (50%) un ciena citu tiesības uz savu viedokli (49%).
Tikai daļa no Latvijas skolēniem apzinās brīvības izteikties patieso vērtību un apzinās tos procesus, kas nevis veicina, bet gremdē demokrātijas attīstību. Salīdzināsim Latvijas, Igaunijas un Somijas valstu skolēnu viedokļus par mediju brīvību un ierobežošanu. Izvēlējos šīs divas uz ziemeļiem no mums esošās valstīs, jo tām abām pilsoniskās izglītības jomā (un ne tikai) Latvija cenšas līdzināties. Piemēram, Igaunijas un Somijas skolēnu viedoklis par mediju un vārda brīvības ierobežošanu ir nosodošāks (attiecīgi 63% un 69%) nekā Latvijas skolēniem (54%). Stingrāk uz interešu konfliktiem kā uz negatīvu iezīmi raugās Somijas skolēni (63%), bet Igaunijas skolēni ir nedaudz pielaidīgāki (51%) par Latvijas skolēniem (53%). Savukārt, kamēr Latvijā 65% Latvijas skolēnu neitrāli vai labi vērtē to, ka valdība ietekmē tiesas lēmumus, Igaunijā un Somijā tādu skolēnu ir krietni vairāk (83%).
Pilsoniskā un politiskā līdzdalība un zināšanas
ICCS pētījuma rezultāti no viena pētījuma cikla uz otru uzrāda tendenci, ka kopumā skolēni maz vēlas iesaistīties pilsoniskās un politiskās aktivitātēs valsts un pašvaldību līmenī. Puse skolēnu Somijā, Igaunijā un Latvijā atzīst, ka nevēlas līdzdarboties pilsoniskās un politiskās aktivitātēs. Turklāt, salīdzinājumā ar 2009. gada ICCS pētījuma datiem, 2016. gadā vēlme līdzdarboties un personīgi ietekmēt procesus savās valstīs ir samazinājusies. Pieaug apolitiskums skolēnu un jauniešu vidū. Vēl satraucošāks ir tas, ka nākotnē pilsoniskajos un politiskajos procesos vēlas iesaistīties tie skolēni, kuriem pašreiz ir zems zināšanu līmenis pilsoniskajos jautājumos (viņu pilsoniskā kompetence ir vāja). Šī tendence ir visās ICCS dalībvalstīs, izņemot Dāniju. Jautājums – ko teiks skolēni pēcpandēmijas apstākļos 2022.gadā?
Diena pēc...
Katra krīze apdraud pilsonisko, politisko un ekonomisko drošību un vienlaikus ir iespēja, jo piespiež paraudzīties uz notikumiem un procesiem no cita, no brīvības saglabājoša skatu punkta. Tā bija 2001 .gada 11. septembrī, kad pasaule meklēja jaunu nulles punktu drošības robežām un cīņai pret terorismu. 21. gadsimta pirmās desmitgades izskaņā mēs piedzīvojām globālo finanšu krīzi, kura lika mums no jauna mācīties, ka brīvi rīkoties mēs varam tikai ar tiem līdzekļiem, kurus paši esam nopelnījuši. 2014. gads – Ukrainas krīze – iedragāja uzskatus par robežu nemainību un starptautisko drošību Eiropā. Tā demonstrēja, kā viena agresorvalsts sprauž robežas, neievēro citu tiesības uz brīvību un neatkarību, melo un izplata dezinformāciju, piesārņo ēteru ar neskaitāmiem izdomātiem faktiem un viedokļiem, izaicina Rietumu pasaules vērtības. 2019.gada beigas un 2020.gada pirmā puse Latvijas un pasaules iedzīvotājiem COVID-19 pandēmijas apstākļos lika pārvērtēt fiziskās brīvības nozīmi individuālajā, valsts un globālajā līmenī.
Brīvība iemācīties gribēt tikai to, kas ir sasniedzams, jo to, ko gribas, nevar sasniegt, ir cilvēku pilsoniskās un politiskās brīvības ierobežošana, tā ir rakstījis filosofs Jeseja Berlins savās esejās par brīvībuv. Nākotnes veidotājiem, tagadnes skolēniem un viņu vecākiem, lai varētu saglabāt un attīstīt savu rīcībspēju, efektivitāti un politisko inteliģenci, dienas kārtībā ir nevis jautājumi vai un kā atgriezties pie "vecās normalitātes", bet - kas ir jaunā koherence?; kas ir un ko nozīmē "jaunā normalitāte" pilsoniskajā izglītībā?
i Whiteley, Paul. Does Citizenship Education Work? Evidence from a Decade of Citizenship Education in Secondary Schools in England. In Parliamentary Affairs, Volume 67, Issue 3, July 2014, Pages 513–535.
ii Malcolm, M. Willey. Education for Citizenship. In Social Forces, Volume 2, Issue 5, September 1924, Pages 676–67.
iii Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija (International Association for Evaluation of Educational Achievement-IEA) Starptautiskais pilsoniskās izglītības pētījums (International Civic and Citizenship Education Study - ICCS) vairāk informācijas: https://www.iea.nl/studies/iea/iccs
iv Schulz, Wolfram Ainley, John Fraillon, Julian Losito, Bruno Agrusti, Gabriella Friedman, Tim (2017). Becoming Citizens in a Changing World. IEA International Civic and Citizenship Education Study 2016 International Report. Springer Open.
v Berlin, Isaiah. (1969) Four Essays on Liberty, Oxford University Press