Aptaujas ietvaros pētījām divus jautājumus: (i) kas nepieciešams, lai Latvija kļūtu par pievilcīgu galamērķi starptautiskiem speciālistiem un (ii) kā uzlabot darbinieku prasmes, lai tās atbilstu mūsdienu darba tirgus pieprasījumam? ATPL ieskatā šie divi jautājumi nav pietiekami izvērtēti no valdības puses, tāpēc trūkst skaidra rīcības plāna šo jautājumu risināšanai. ATPL aicina valdību veidot dialogu darbaspēka pieejamības jautājumu risināšanai, piesaistot ATPL un līdzīgas organizācijas, kas, sniedzot savu starptautisko pieredzi, var palīdzēt atrast risinājumus.
Vai Latvija ir pievilcīgs galamērķis jaunajiem speciālistiem?
Ja Latvija vēlas celt savu konkurētspēju citu valstu vidū un būt daļa no starptautiskās sabiedrības, mēs nevarēsim iztikt bez ārvalstu speciālistu piesaistes. Ārvalstu speciālisti, tai skaitā, remigranti, kuri ieguvuši izglītību vai darba pieredzi ārvalstīs, var sniegt nenovērtējamu ieguldījumu vietējās ekonomikas attīstībā. 88% no ATPL biedriem, kas piedalījās aptaujā, atzina, ka viņu uzņēmuma turpmākai izaugsmei ārvalstu speciālista nodarbināšana būtu ieguvums, galvenokārt tieši starptautiskās pieredzes, valodas zināšanu un ārvalstu kontaktu dēļ.
Vienlaikus, – ATPL biedru vērtējums par Latvijas spēju piesaistīt augsti kvalificētus starptautiskus speciālistus ir tikai 5 balles no 10, un mazāk nekā puse no biedriem, kuri piedalījās aptaujā, atzina, ka Latvija ir pievilcīgs galamērķis starptautiskiem speciālistiem (šim apgalvojumam piekrita 45% no aptaujātajiem, bet daļēji piekrita 32%).
Līdzšinējā valdības politika, lai arī vārdos vērsta uz Latvijas kā starptautisku talantu galamērķa popularizēšanu, sevi tomēr nav pierādījusi. ATPL biedri arī atzīmējuši, -rodas iespaids, ka Latvijas vadībai nav skaidras vīzijas, kā popularizēt Latviju, sniedzot informāciju par iespējām strādāt un dzīvot Latvijā. 62% no ATPL biedriem, kas sniedza savu viedokli, atzina, ka vajadzētu nodrošināt tik elementāru lietu kā praktisku informāciju angļu valodā par darba un dzīvošanas iespējām Latvijā.
Vienotas informatīvās platformas neesamība
Gan Lietuvā, gan Igaunijā ir speciāli izveidotas interneta vietnes1, kas sniedz vispusīgu informāciju gan par dzīvi šajās valstīs, gan uzturēšanās noteikumiem un darba iespējām. Latvijas gadījumā ir atsevišķu valsts iestāžu, kā piemēram, LIAA un PMLP interneta vietņu sadaļas, kurās ir sniegta salīdzinoši skopa informācija par darba iespējām Latvijā un kārtību, kādā var iegūt uzturēšanās atļaujas.
Ir vairākas privātās iniciatīvas un mājas lapas, kurās ārvalstu speciālisti un reemigranti var iegūt informāciju par vakancēm Latvijā (piemēram, Latvija Strādā2, YourMove.lv). Tomēr ATPL biedri secina, ka šī informācija ir sadrumstalota. Gan darba devējiem, gan potenciālajiem darbiniekiem ir grūti iegūt visaptverošu informāciju par ārvalstu speciālistu iespējām strādāt un dzīvot Latvijā. Ņemot vērā to, ka labas prakses piemēri nav tālu jāmeklē, arī Latvijai būtu jāapsver iespēja izveidot speciālu interneta vietni, kurā vienuviet būtu apkopota informācija par darba iespējām Latvijā, tai skaitā, par darba meklēšanas iespējām, nodarbinātības nosacījumiem, būtiskākajiem darba tiesību un pakalpojumu sniegšanas aspektiem, kārtību un nepieciešamajiem dokumentiem uzturēšanās tiesību iegūšanai, iespējām uzsākt biznesu Latvijā, kā arī cita noderīga informācija.
Patriotisms jānošķir no ārvalstu speciālistu piesaistes
Starptautiskos pētījumos secināts, ka ārvalstu speciālistu piesaiste palielina ne tikai IKP un nodokļu apmēru, bet uzlabo arī vispārējo dzīves standartu. Augsti kvalificēti ārvalstu speciālisti sniedz savu pieredzi un zināšanas, savukārt zemāk kvalificēti darbinieki aizpilda brīvās darba vietas, kurās vietējie darbinieki nevēlas strādāt. Šādā veidā ieguvēji ir visas iesaistītās puses.
Lai gan nedrīkstam ignorēt Latvijas vēsturisko pieredzi un mums ir svarīgi saglabāt savu nacionālo identitāti, tomēr nav pareizi likt vienādības zīmi starp ārvalstu darbaspēka piesaisti un draudiem Latvijas valstiskumam. 26% no ATPL biedriem, kas piedalījās aptaujā, atzina, ka Latvijas sabiedrības negatīvā attieksme pret ārvalstu darbaspēku ir viens no šķēršļiem ārvalstu speciālistu piesaistē. ATPL ieskatā, Latvijas valdībai ir jānošķir šie divi mērķi – patriotiskās pašapziņas un sabiedrības vienotības veicināšana un darbaspēka trūkuma mazināšana. Katram no tiem ir jārod savi risinājumi.
Ir jāveicina dialogs starp Latvijas valdību un vietējo un ārvalstu uzņēmējus pārstāvošām organizācijām. Apvienojot pieredzi un zināšanas, varētu radīt ne tikai vienotu platformu informācijai par Latviju kā pievilcīgu valsti, kurā strādāt un dzīvot, bet rast risinājumus, kā samērot darba devēju vajadzību pēc darbaspēka un nacionālās identitātes saglabāšanu.
Reemigrācija ir vēl viens nozīmīgs avots kvalificētu un pieredzējušu darbinieku piesaistei, – 46% ATPL biedru aptaujā norādīja, ka tas varētu būt viens no risinājumiem darbaspēka trūkuma mazināšanai. Bieži vien tieši reemigranti darba devēju acīs ir pievilcīgākie potenciālie darbinieki, jo viņi pārzina latviešu valodu, kultūru un viņiem ir vienkāršāk pielāgoties dzīvei Latvijā. Tāpēc tai ir jākļūst par vienu no Latvijas valdības prioritātēm. Vienlaikus ir jāapzinās, ka reemigrācijas process nav dažās dienās atrisināms jautājums, jo cilvēki visbiežāk ir gatavi atgriezties valstī, kurā dzīves līmenis kopš emigrācijas ir būtiski uzlabojies, tādējādi radot tādas saimnieciskas, ekonomiskas un cita veida priekšrocības, lai motivētu latviešus atgriezties atpakaļ.
Jāiegulda darbinieku kvalifikācijā un jāmācās no citiem
Vēl viens izaicinājums, ar kuru ikdienā nākas saskarties darba devējiem, ir darbinieku atbilstošas kvalifikācijas trūkums. Vairāk nekā 30% no aptaujas dalībniekiem, atzina, ka viens no iemesliem grūtībām aizpildīt vakantās darba vietas, ir darbinieku kvalifikācijas un specifisku prasmju trūkums.
ATPL biedri atzīst, ka ir nepieciešams investēt mūsdienīgās tehnoloģijās, kas daļēji spētu kompensēt darbinieku trūkumu. Tehnoloģijas ļauj uzņēmumiem attīstīties, ražot preces un sniegt pakalpojumus ar arvien augstāku pievienoto vērtību, taču uzņēmuma attīstība vienlaikus prasa arī jaunus darbiniekus. Proti, bez kvalificēta darbaspēka, nebūs iespējama biznesa attīstība.
Neapšaubāmi, jaunas tehnoloģijas prasa arī jaunas zināšanas un prasmes no darbiniekiem. ATPL biedri aptaujā atzina, ka vietējā darba spēka pārkvalifikācija un tā prasmju attīstīšana ir viens no risinājumiem darba spēka trūkumam (to atzina 56% no biedriem, kuri piedalījās aptaujā). ATPL ieskatā, Latvijas valdībai ir jāveicina izpratne, ka jaunas izglītības ieguve un pārkvalifikācija ir darba mūža normāla sastāvdaļa. Sen pagājuši tie laiki, kad darbinieks vienā jomā, pie viena darba devēja nostrādāja pusi no darba mūža vai pat līdz pensijas vecumam. Latvijas cilvēki būs ieguvēji, ja tiks kliedēts mīts par vienas darba vietas nemainīgumu kā profesionalitātes kritēriju.
Atzinīgi vērtējams Valsts izglītības aģentūras projekts mācībām pieaugušajiem3, kas nodrošina jaunu profesiju apguvi. Tomēr šādas programmas nereti nespēj adekvāti reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu un to izstrāde prasa laiku. Tāpēc būtu nepieciešams vairāk iesaistīt ATPL un līdzīgas uzņēmēju organizācijas, kas laikus varētu sniegt informāciju par aktualitātēm darba tirgū un nepieciešamajiem speciālistiem.
Daudzi darba devēji, tai skaitā, ATPL biedri, ir gatavi paši ieguldīt līdzekļus darbinieku izglītošanā, piemeklējot tieši konkrētajam darbiniekam nepieciešamās apmācības. Pašreizējais tiesiskais regulējums nav pietiekami elastīgs, lai nodrošinātu darba devēju intereses gadījumos, ja darbinieks pēc apmācībām uzsaka darba līgumu. Tāpēc būtu nepieciešams risinājums, kas veicinātu darba devēju interesi ieguldīt darbinieku izglītībā un pārkvalifikācijā.
ATPL veidotā aptauja parāda, – uzņēmējiem šķiet, ka Latvijas valdībai trūkst skaidra rīcības plāna, kas ietvertu gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķus, kā risināt arvien pieaugošo darbaspēka trūkumu. Darbaspēka trūkums un tā izglītība vai pārkvalifikācija nav dažās dienās vai mēnešos atrisināms jautājums. Tāpēc valdībai ir jāspēj sniegt risinājumi, kuri nodrošinās ne tikai nākotnes mērķus, bet arī adekvāti un savlaicīgi reaģēt uz šī brīža situāciju. ATPL un līdzīgu organizāciju pieredze būtu noderīgs līdzeklis šo risinājumu identificēšanai. Ceļā uz attīstīto valstu dzīves līmeni, nebūtu prātīgi ignorēt šo valstu pieredzi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
