Tomēr patiesībā jau nekādas ministru darbības reāli nespēs ietekmēt traģisko situāciju policijā. Iekšlietu sistēmā nav pieņemts izrādīt iekšējās problēmas uz āru un šāda darbinieku iniciatīva pat tiek rūpīgi apkarota. Labāk ir pievērt acis uz visām nekārtībām un pašiem izlikties par “beigtām zivīm” tēlojot, ka viss kārtībā. Kas par to, ka kukuļus policijā ņem visi, kam nav slinkums, - var taču pieciest, ka pa retam kādu neveiksminieku noķer. Tāpat jau skaidrs, ka tiesas aresta sankciju kukuļņēmējiem nedod principa pēc un sliktākajā gadījumā atmaskotais vienkārši vairs nevarēs turpināt darbu policijā (bieži gan nenotiek arī tas un līdz tiesas dienai pieķertais mierīgi turpina savu darbu – par spilgtu piemēru var minēt policistu Leonidu Jegorovu, kurš paspēja par kukuļņemšanu otrreiz iekrist, nesagaidījis pat tiesu par pirmo noziegumu).
Iespējams, pat, ka Segliņam ir taisnība un šā brīža policijas finansējums patiešām ir pietiekams, tikai tas jāprot racionāli izlietot. Taču izskatās, ka kāds ir izsecinājis, ka nav pateicīgāka apkrāpjamā objekta par Kriminālpolicijas darbinieku, un uz viņu rēķina var lieliski “uzvārīties”. Savādāk nav iespējams izskaidrot, kur palikusi policijai paredzētā nauda, jo līdz policistiem tā noteikti nav aizgājusi. “Operam” tā īsti pat nav kam sūdzēties, viņa sūdzību tāpat izskatīs cits policists un visu varēs mierīgi noklusināt. Arī lai saņemtu likumā noteiktās piemaksas pie algas par nakts darbu policistam ir jāraksta speciāli iesniegumi un pēc tam tiek izvērtēts vai darbs bijis lietderīgs.
Visiem skaidrs, ka vienmēr var pateikt, ka strādāts tukšgaitā un nekādu algu likuma sargs nesaņems. Arī šajā gadījumā nav kam sūdzēties un to lieliski saprot arī policistu priekšniecība. Tāpēc nemaz nepārsteidz tas, ka policisti par savām problēmām runāt ļoti baidās, bet Rīgas Galvenajā policijas pārvaldē uzsākta pat tāda kā neformāla un dziļi iekšēja izmeklēšana, lai noskaidrotu, kuri tad bija tie policisti, kas atļāvās ielaisties sarunās ar žurnālistiem un izstāstīt par nodarītajām un nenodarītajām pārestībām.
Tas vairs neiekļaujas gadu gaitā izveidojušos tradīciju rāmjos, jo pārkāpts nekad nedotais “klusēšanas zvērests”. Kādu ļoti ir satraucis, ka beidzot sabiedrība uzzinās, ka patiesībā policisti saņem pat mazāku algu nekā skolotāji un mediķi, kuri par savām problēmām atgādina nepārtraukti. Nav īpaši normāli, ka ierindas policisti, kas veic, piemērām, nakts apgaitas, saņem stipri zem simts latiem, ka operatīvo darbinieku algas ir tikai 110 latu.
Gribētos redzēt cilvēkus, kas šādu kapeiku dēļ ietu riskēt ar savu dzīvību. Daudzi izspriež, ka drošāk un izdevīgāk ir ņemt kukuļus, bet kamēr tos ņems ierindas policisti, visai komfortabli varēs justies arī viņu priekšnieki, viņu priekšnieku priekšnieki un visi pārējie. Iekšlietu sistēmas padomju laiku tradīcijas ir izveidojušas apburto loku, kas daudzus apmierina, un pat Rekšņa kādā sarunā atzina, ka neapmierinātību ar policijā valdošo sistēmu pārsvarā izsakot jaunie policisti, kas nesaprotot, kā var nesaņemt likumā noteikto algu.
Tāpēc arī no Segliņa uzsāktā audita Valsts policijā arī būs atkarīgs vai iekšlietu sistēma sapūs pavisam vai arī jau pašā tuvākajā laikā kaut kas ļoti būtiski mainīsies, iznīdējot iesīkstējušās tradīcijas un nodrošinot vismaz kaut niecīgu likumu ievērošanu pašā policijas iekšienē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
