Ilgākā laika posmā analizējot Latvijas Radio grāmatvedības dokumentus, kopā ar NEPLP locekļiem esam nonākuši pie secinājuma, ka pastāvošā piemaksu sistēma nelielai grupai atsevišķu darbinieku ļauj saņemt vairākos tūkstošos mērāmu atalgojumu mēnesī. Savukārt pārējie – tajā skaitā arī tie žurnālisti un tehniskie darbinieki, pateicoties kuriem Latvijas Radio ieguvis tik augstu iedzīvotāju uzticības līmeni, – saņem tiešām nelielu atalgojumu. Un piemaksas, kuras bieži ir vien dažus desmitus eiro mēnesī lielas.
Jau kopš pavasara gan es, gan mani kolēģi no NEPLP ir norādījuši uz to, ka Latvijas Radio organizatoriskā struktūra ir jāmaina un jāizveido taisnīga atalgojuma sistēma. Tāda atalgojuma sistēma, kurā vienu un to pašu darbu darošu cilvēku atalgojums gada griezumā neatšķiras gandrīz divas reizes. Tāda atalgojuma sistēma, kurā piemaksas tiek piešķirtas pēc skaidriem, godīgiem, vienlīdzīgiem un vienotiem kritērijiem visiem Latvijas Radio darbiniekiem, nevis nelielai grupai izredzēto.
Tas ir bijis mūsu mērķis kopš paša sākuma, uz šīm problēmām norādīja arī pavasarī "Deloitte Latvia" veiktais funkciju audits, un to pierāda arī mani un Revīzijas komisijas pēdējos mēnešos atklātie fakti. NEPLP vēlme modernizēt Latvijas Radio organizatorisko struktūru saskārās un joprojām saskaras ar ļoti asu darbinieku neformālo līderu veidotu grupu pretestību. Un tas ir tikai loģiski, jo atsevišķi cilvēki ir ļoti nobažījušies par jebkādām pārmaiņām radio menedžmentā vai struktūrā, kas izjauktu ierasto un izloloto sistēmu.
Lai nerunātu tukšu, minēšu konkrētus skaitļus. Piemēram, kāds mārketinga speciālists, kura vārdu atklāt man diemžēl liedz likums, ar oficiālo 800 eiro amatalgu šogad saņēmis šādas piemaksas: par janvāri 1580 eiro, par februāri 1230 eiro, par martu 1330 eiro, par aprīli 1300 eiro, par maiju 1473 eiro, par jūniju 1450 eiro. Gadu iepriekš šis pats darbinieks piemaksās pie oficiālās 800 eiro algas saņēmis šādas ikmēneša piemaksas: 1190 eiro, 1550 eiro, 1510 eiro, 1510 eiro, 1230 eiro, 650 eiro, 1640 eiro, 910 eiro, 1580 eiro, 950 eiro, 1470 eiro, 1763 eiro, 1593 eiro. Savukārt kopējais atalgojums vienu mēnesi pārsniedzis 3000 eiro, bet daudzos bijis tuvu tam. Kā jau iepriekš minēju, šāds gadījums nav tikai viens, mēneša atalgojumi, kas svārstās 2500 eiro robežās, Latvijas Radio nav retums. Cits gadījums. Otrā līmeņa vadītājs šogad piemaksās par papildu darbu ir saņēmis reizēm vairāk nekā "ierindas" žurnālists algā, proti: 550 eiro, 350 eiro, 650 eiro, 650 eiro, 1500 eiro, 850 eiro, 950 eiro. Vēl cits ar mēneša pamatalgu 1031 eiro piemaksās saņēmis: 1287 eiro, 975 eiro, 1255 eiro, 975 eiro, 1270 eiro, 1280 eiro, 1075 eiro. Vēl citam ar pamatalgu 926 eiro: 1580 eiro, 1230 eiro, 1330 eiro, 1300 eiro, 1473 eiro, 1450 eiro, 900 eiro. Bet vēl citam ar pamatalgu 897 eiro: 532 eiro, 874 eiro, 1026 eiro, 557 eiro, 889 eiro, 824 eiro, 2189 eiro, 749 eiro. Šādi varētu turpināt un turpināt. Nobeigumā minēšu vien vēl atsevišķu darbinieku kāda konkrēta mēneša piemaksas: 1385 eiro, 1241 eiro, 1239 eiro, 1145 eiro, 1075 eiro, 1074 eiro, 1073 eiro.
Fakti liecina, ka grupai cilvēku Latvijas Radio ir kļuvis par lielisku iedzīvošanās vietu, kurā nodokļu maksātāju naudu iespējams saņemt tādos apjomos, kādos šie paši cilvēki to nespētu nopelnīt nekur privātajā sektorā. Protams, var meklēt attaisnojumus un skaidrojumus katrai atsevišķai piemaksai, taču patlaban mēs runājam par sistēmu. Un NEPLP, iedziļinoties dokumentos, kā Latvijas Radio kapitāldaļu turētājs saka, ka šī sistēma ir gan netaisnīga, gan nevienlīdzīga. Un tā ir jāmaina. Jo, neko nedarot, arī turpmāk daudzi ‟ierindas" Latvijas Radio darbinieki turpinās saņemt patiešām nelielu atalgojumu. Šiem darbiniekiem piemaksas visbiežāk ir dažus desmitus eiro lielas vai to nav vispār. Piemēram, kādam darbiniekam ar pamatalgu 712 eiro, skatoties mēnešu griezumā, šogad izmaksātas šādas piemaksas: 0 eiro, 20 eiro, 20 eiro, 40 eiro, 50 eiro un 50 eiro. Citam ar 854 eiro lielu pamatalgu: 50 eiro, 0 eiro, 0 eiro, 50 eiro, 0 eiro, 0 eiro. Vēl citam ar 712 eiro lielu pamatalgu: 0 eiro, 0 eiro, 0 eiro, 0 eiro, 50 eiro, 50 eiro. Un mazo piemaksu ir daudz.
NEPLP nav pret piemaksām. Un NEPLP ir par lielām algām Latvijas Radio darbiniekiem. Ir normāli, ja cilvēks par papildu darbu saņem atalgojumu. Taču runa ir par samērību. Darbinieka pamatslodze ir 40 stundu nedēļā, un saskaņā ar amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem par šo pamatslodzi viņš saņem pamatalgu. Ja piemaksa par papildu darbu nemainīgi ir tuvu pamatalgai vai lielāka par to, tad rodas loģisks jautājums: kurā laikā šis papildu darbs tiek veikts? Vai šie cilvēki tiešām nekad neguļ un visu laiku strādā, un vai no šādas pārstrādāšanās necieš pamatdarbs? Ne velti valsts iestādēs ir noteikts piemaksu limits, un tās nedrīkst pārsniegt 60% no pamatalgas. Protams, Latvijas Radio ir valsts kapitālsabiedrība, taču samērīgumam ir jābūt jebkurā gadījumā.
Mūsuprāt, šāda sistēma, kad daļa izredzēto saņem ievērojami vairāk nekā pārējie, ir ne tikai ļoti negodīga pret vairākumu Latvijas Radio darbinieku, bet vismaz balansē uz likuma pārkāpšanas robežas.
NEPLP ir par to, lai Latvijas Radio darbinieki saņemtu atbilstošas un taisnīgas algas. Lai tie, pateicoties kuru darbam Latvijas Radio ir tik klausīts, cik tas ir, saņemtu tādu atalgojumu, kas ir adekvāts viņu ieguldītajam darbam. Taču NEPLP ir kategoriski pret netaisnīgu un nevienlīdzīgu atalgojuma sadalījumu Latvijas Radio. Kamēr vieni cilvēki spiesti domāt par izdzīvošanu un iziešanu Doma laukumā, citi sistēmā jūtas kā zivis ūdenī un torpedē jebkādas pārmaiņas, piesaukdami hibrīdkaru, oligarhus un citus pasaules ļaunumus.
NEPLP uzskata, ka Latvijas Radio darbinieku atalgojuma palielināšana ir absolūta prioritāte, un turpinās uz to uzstāt. Taču vienlaikus mūsu prioritāte ir arī taisnīgs šā atalgojuma sadalījums. Jo vairāk nekā 1500 eiro liela regulāra piemaksa par papildu darbu nav savienojama ar labas pārvaldības principiem. Brīdī, kad daudzi Latvijas Radio darbinieki saņem neadekvāti mazu atalgojumu, Radio darbojas atsevišķi cilvēki, kuri ir vieni no pašiem atalgotākajiem ne tikai mediju industrijā, bet valsts pārvaldē vispār.
Šāda sistēma neveicina attīstību. Protams, tā varētu turpināt pastāvēt vēl daudzus gadus, taču NEPLP ir jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojums. Un šāda piemaksu sistēma liecina par to, ka šie līdzekļi netiek izlietoti efektīvi. Protams, mēs neesam par sociālismu, kur visi saņem vienādi vai atalgojums tiek palielināts mehāniski. Taču mēs uzstāsim uz taisnīgas atalgojuma sistēmas izveidošanu, kur cienīgas algas saņem nevis tikai daži, bet visi Latvijas Radio darbinieki.
Diemžēl piemaksu sistēma nav vienīgais nepatīkamais atklājums Latvijas Radio, par virkni citu lietu mums vēl būs pārrunas gan ar Radio vadību, gan Valsts kontroli, gan, iespējams, Valsts policiju un Ģenerālprokuratūru.
Kā piemēru minēšu tikai to, ka pērn ir noslēgts līgums, kurā atrunāta Latvijas Radio reģionālo ziņu slejas sižeta satura pārdošana, un tas nav tikai viens līdzīga veida līgums. Tāpat ir ļoti daudz jautājumu par reklāmas, maiņas darījumu un sadarbības līgumiem, kuros nereti redzamas, mūsuprāt, tirgus situācijai neatbilstošas summas, un, piemēram, vienā gadījumā sadarbības partneris ticis pie iespējas sponsorēt saturu Latvijas Radio 2 programmā (kas ir klausītākā programma Latvijā), par to samaksājot vien nedaudz vairāk par 14 eiro. Šie līgumi liek uzdot ļoti daudz jautājumu par to, kādā veidā naudas devēji tiek pie iespējas ietekmēt Latvijas Radio saturu un cik caurspīdīgi, vienlīdzīgi un saprotami tiek veidota šādu darījumu cenu politika.
Tāpat joprojām jau trešo gadu ekspluatācijā nav nodota nu jau vairāk nekā 200 000 eiro izmaksājusī Multimediju studija, esam konstatējuši normatīvo aktu pārkāpumus, aizpildot uzskaites žurnālus, un atklājuši, ka kāds tirgvedības speciālists ir algots no LR 5 paredzētajiem līdzekļiem. Kā zināms, šī nauda ir mērķdotācija un nav tērējama citiem mērķiem, tāpēc esam uzsākuši padziļināti izvērtēt visas LR 5 naudas izlietojumu. Un tas vēl ne tuvu nav viss – mūsu redzeslokā ir ļoti liels informācijas un dokumentu apjoms, kas patlaban vēl ir izvērtēšanas procesā.
Mani pārsteidza Roķes kundzes paziņojums Saeimas komisijā, ka publiska runāšana par piemaksu apmēriem grauj Latvijas Radio reputāciju. Patiesībā Latvijas Radio reputāciju grauj iepriekš aprakstītā pārvaldība un pārvaldes sistēma, kas vājina sabiedrisko mediju. Latvijas Radio reputāciju grauj tie, kuri šo sistēmu uzturējuši un nav neko darījuši, lai mainītu nevienlīdzīgo piemaksu sistēmu, kā arī "hibrīdkara apstākļos" parakstījuši, gatavojuši, saskaņojuši un vizējuši iepriekš minētos un arī vēl neminētos līgumus un dokumentus. Par visu iepriekš aprakstīto nedrīkstēja nezināt ne Latvijas Radio valde, ne vismaz daļa menedžmenta – programmu direktori un virkne otrā līmeņa vadītāju.
Publiskajā pārvaldē, it īpaši sabiedriskajos medijos, caurskatāmība, atklātība un skaidras finansiālās attiecības gan iekšienē, gan attiecībā ar trešajām personām ir obligāts priekšnoteikums. Vēl vairāk – sabiedriskajiem medijiem ir jāievēro ne tikai tie paši principi, kas citiem, bet ētikas un publiskās pārvaldes standarti jātur pacelti īpaši augstu.
Nākamā gada budžeta projektā NEPLP ir izcīnījusi papildu 439 423 eiro Latvijas Radio darbinieku algām. Pašlaik notiek konkurss, kurā tiek meklēti divi jaunie medija valdes locekļi. Šo cilvēku uzdevums būs strādāt pie sabiedriskā medija turpmākās attīstības, tostarp mainīt esošo Latvijas Radio pārvaldības modeli un izveidot taisnīgu atalgojuma sistēmu. Tādu sistēmu, kurā savai profesionālajai kompetencei atbilstošas algas saņemtu visi Latvijas Radio darbinieki.
Mēs paredzam, ka būs mēģinājumi diskreditēt jauno Latvijas Radio valdi. Atsevišķi Latvijas Radio darbinieki jau iepriekš publiski izteikušies, ka nebūtu pret redzēt Latvijas Radio valdē "savējos". Izpētot dokumentus, mēs varam nojaust, par kādiem "savējiem" ir runa. Tāpēc tas, ko NEPLP kā Latvijas Radio kapitāldaļu turētāja var apsolīt sabiedriskā medija darbiniekiem, ir: jūsu atalgojuma jautājums ir ne tikai tuvu atrisinājumam, bet tiks atrisināts. Budžeta projektā tam ir paredzēta papildu nauda, un NEPLP sekos, lai pēc piešķiršanas tā tiktu izlietota taisnīgi.