Dzīvot šeit un tagad – atteikties no tehnoloģiju piesātinātības kļūst arvien grūtāk. Līdz ar to būtiski ir vērst iedzīvotāju uzmanību uz iespējamiem riskiem saistībā ar tehnoloģiju lietošanu dažādās situācijās, īpaši vietās, kas rada drošības riskus, piemēram, uz ielas, pie auto stūres, dzelzceļa tuvumā un citur. Pētījuma rezultāti liecina, ka aptuveni 40% aptaujāto ir gadījies nokļūt riskantā situācijā, lietojot mobilās ierīces un tādējādi savlaicīgi nepamanot apdraudējumu, piemēram, šķērsli vai citus satiksmes dalībniekus.
Katru gadu uz dzelzceļa notiek dažādi negadījumi, kuru biežākais iemesls ir cilvēku neuzmanība, ko nereti radījusi arī riskanta, iespējams, pašu cilvēku neapzināta mobilo tehnoloģiju lietošana dzelzceļa tuvumā. Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa notikuši 10 negadījumi, kuros traumēti 11 cilvēki, astoņi no tiem gājuši bojā. Savukārt 2016. gadā Latvijā reģistrēti 28 negadījumi dzelzceļa satiksmē, kuros cieta 28 cilvēki, no tiem 24 gāja bojā.
Uzskatu, ka riskantai dzelzceļa šķērsošanai vajadzētu kļūt par tikpat nepieņemamu uzvedību kā braukšanai pie stūres alkohola reibumā vai nepiesprādzējot drošības jostu. Taču statistika rāda, ka iedzīvotāji nereti pārvērtē savas spējas un joprojām nevajadzīgi riskē dzelzceļa tuvumā.
Pētījuma dati liecina, ka 76% Latvijas iedzīvotāju reizi mēnesī šķērso dzelzceļu. 24% cilvēki atzinuši, ka šķērsojuši to lietojot mobilās tehnoloģijas – runājot pa telefonu vai klausoties mūziku. 13% atzīst, ka dzelzceļa tuvumā ir fotografējuši vai filmējuši video. Vienlaikus 93% atzīst, ka lietot mobilo telefonu saziņai, šķērsojot dzelzceļa sliedes ir riskanti. Savukārt gandrīz puse jeb 47% cilvēku uzskata, ka telefona lietošana arī uz perona nav droša. Tajā paša laikā 42% cilvēku atzīst, ka ir lietojuši mobilos telefonus uz perona, gaidot vilcienu. Tas liecina par to, ka cilvēki faktiski nonāk pretrunā ar sevi – no vienas puses saprotot to, ka telefona lietošana dzelzceļa tuvumā, tai skaitā uz perona, var radīt dažādus riskus, no otras - to joprojām dara, jo uzskata, ka ar viņiem jau nekas slikts nenotiks. Taču šāds uzskats ir maldīgs, jo par negadījumu neviens jau iepriekš neziņo. Tas, ko var darīt līdzcilvēki, redzot dažādus riskus, ir brīdināt vienam otru, lai nekas slikts neatgadītos.
Cilvēki ļoti labi saprot, ka dzelzceļa tuvumā un šķērsojot sliedes, jokoties nevajag un labi apzinās iespējamos riskus. 80% aptaujāto sevi uzskata par piesardzīgiem, taču, neskatoties uz to, joprojām reizēm riskē dzelzceļa tuvumā un tas pašiem nepatīk, jo viņi apzinās šādas uzvedības bīstamību. Lai savu rīcību attaisnotu un rastu racionālu pamatojumu, vienkāršākais ceļš ir citiem piedēvēt biežāku riskēšanu, sevi tādā veidā attaisnojot: "Jā, reizēm jau riskēju, bet citi tā dara biežāk!".
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vairākums - 81% aptaujāto iedzīvotāju nespēj identificēties ar cilvēku, kurš iet pāri dzelzceļa sliedēm un vienlaikus ir "ieurbies" telefonā un uzskata, ka šis cilvēks nemaz nav viņiem līdzīgs. Vairums 61%, redzot šādu cilvēku šķērsojam dzelzceļa pārbrauktuvi un lietojot mobilo telefonu, iejauktos tikai tad, ja situācija kļūtu ļoti bīstama – tuvotos vilciens, būtu slēgta pārbrauktuve utt. Aptuveni katrs ceturtais jeb 26% iedzīvotāju mēģinātu apturēt un norādīt uz iespējamiem riskiem, savukārt 3% šādā situācijā nedarītu neko.
Tieši sociālā atbildība – vienam otra pieskatīšana, būtu efektīvākais risinājums, lai mazinātu dažādu risku iespējamību.
Piemēram, ir daudzas lietas, ko mēs nedarām, jo zinām, ka citi mūs vēro un var nosodīt. Piemēram, mēs nemetam uz ielas atkritumus, nerunājam teātrī pa telefonu, – ja kāds aizmirst to izslēgt, tad ļoti sakautrējas, ja tas piepeši sāk zvanīt. Nekas jau nenotiks, bet citu viedoklim ir svarīga loma. Savstarpējai pieskatīšanai ir liela nozīme, cilvēki viens otram pabiksta, aizrāda – ironiski, nopietni vai puspajokam – nu, kas tev dzīvot apnicis? Tas ir ļoti iedarbīgi.
Citu viedoklis strādā tikpat efektīvi kā dažādas sociālās kampaņas un reklāmas. Kaut arī daudzi apgalvo, ka neskatās reklāmas, ka viņus neinteresē citu viedoklis, tas kalpo daudz efektīvāk nekā mums pašiem šķiet. Tāpēc mums vajadzētu vairāk pieskatīt vienam otru un ar savu rīcību rādīt labu piemēru, it īpaši patlaban, kad cilvēki arvien vairāk laika pavada dažādās mobilās tehnoloģijās un nereti ir atrauti no realitātes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
