Latvieši ir maza tautiņa jūras krastā, kas dzīvo kokos –tā par mums reiz ir teikuši svešo zemju ceļotāji – nu pēc daudziem gadu simtiem tas kļūst par realitāti! Saeimas deputāti ir nolēmuši jūras krastos dzīvojošos latviešus atkal sasēdināt šajos kokos. Un lai viņi tur ātrāk nonāktu, pieņēma “Grozījumus aizsargjoslu likumā”, kas sīkstos piekrastes iedzīvotājus kārtējo reizi nosoda par to, ka viņi ir dzimuši pie jūras.
Jauninājumi “Aizsargjoslu likumā” aizliedz turpmāk krasta aizsargjoslā celt jaunas dzīvojamās vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas, kā arī rīkot publiskus sporta, izklaides un atpūtas pasākumus. Iepriekšējā likuma redakcijā aizsargjoslās bija atļauts veikt būvniecību ar nosacījumu, ka ir saņemts pozitīvs ekoloģiskās ekspertīzes atzinums par būvniecības nekaitīgumu apkārtējai videi un attiecīgās darbības ir paredzētas apdzīvoto vietu vai teritoriju attīstības ģenerālplānos. Turklāt, kas ir pats svarīgākais - būvēties bija atļauts arī zemju bijušo īpašnieku mantiniekiem.

Problēmas sakne īstenībā ir mūsu sabiedrībā tik ļoti izplatītajā visatļautības un nesodāmības sindromā, kā arī izplatītajā ierēdņu korumpētībā. Tieši šī iemesla dēļ sabiedrība sadalījās vismaz trijās daļās – vieni visiem un visam uzspļauj no savu privātmāju balkoniņiem - ceļ žogus aizsargjoslās, ar buldozeriem nošķūrē kāpas un vispār neievēro nekādus likumus; otrie par to visu ir sašutuši, nolemj cīnīties pret šiem likumu pārkāpējiem un ļoti apzinīgi mēģina tiem pirmajiem spļaut pretī. Diemžēl pa vidu abiem trāpās trešie – tie godīgie pilsoņi un piekrastes iedzīvotāji. Tad nu šiem trešajiem tiek tā kārtīgi piespļauts sejā, paziņojot, ka par pirmo pārkāpumiem un otro mazspēju šos pārkāpumus novērst atbildēs visi kopā. Tiek pieņemts lēmums nevienam turpmāk aizsargjoslās nebūs ļauts būvēties.

Kas tad ir šie trešie? Pirmkārt - tie ir piekrastes iedzīvotāji, kuri jūras malā ir dzīvojuši paaudzēm. Otrkārt - tie ir mūsu pašu cilvēki, kuri ir iegādājušies zemi, lai, atbilstoši spēkā esošajiem likumiem, uzbūvētu savai ģimenei vasaras māju. Treškārt - tie ir uzņēmēji, kuri vēlas attīstīt Latvijas laukus un sniegt mums iespēju atpūsties sakoptās, skaistās vietās. Ceturtkārt - tie ir arī pašmāju un ārvalstu investori, kuri uzticējās Latvijas valstij un ieguldīja savus brīvos līdzekļus piekrastes zemēs. Kuru no uzskaitītajām cilvēku grupām deputāti vēlas iznīcināt? TB/LNNK deputāte Seiles kundze, vai Jūs aprunājāties kaut ar vienu cilvēku no Mērsraga, Upesgrīvas, Kaltenes vai kāda cita piejūras ciemata pirms iebalsojāt šos piekrastes iedzīvotājus diskriminējošos grozījumus. Vai vispār kāds no deputātiem uzklausīja Engures, Mērsraga, Rojas, Kolkas un citu pagastu pašvaldības un iedzīvotājus?

Šādas likuma normas ir antikonstitucionālas. Cilvēkiem tiek atņemtas tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu.

Uzskaitīšu cietušos:

  • Vietējās pašvaldībās – vairums no tām jau ir ieguldījušas ievērojamus līdzekļus teritoriju attīstības ģenerālplānu izstrādē. Kas kompensēs pašvaldībām ģenerālplānu izstrādē ieguldītos līdzekļus?
  • Uzņēmēji – attīstās lauku tūrisms, arī piekrastē parādās aizvien vairāk mūsdienīgu ēstuvju, kempingu, viesu māju. Tagad šo teritoriju attīstība ir apturēta. Līdz ar to atkal zaudēs vietējās pašvaldības un iedzīvotāji – nebūs pakalpojumu , nebūs tūristu un atpūtnieku, nebūs darba vietu, nebūs nodokļu. Vai tad šāda pieeja jautājuma risināšanai nav aprobežota tuvredzība?
  • Ārvalstu un pašmāju investori - Latvija ir kārtējo reizi pierādījusi starptautiskā mērogā savu pieņemto lēmumu nekonsekvenci un ļoti riskanto investīciju vidi. Investori iegulda savu brīvo naudu Latvijā, balstoties uz pastāvošo likumdošanu, rēķinoties ar noteiktu peļņu nākotnē vai iespējām veikt iegādātajās zemēs uzņēmējdarbību, bet vienā burvīgā ceturtdienā atklāj, ka ir apkrāpti. Vai šie cilvēki vēl jebkad uzticēsies Latvijas valstij? Un personīgi man nav ticības, ka kādu dienu deputāti nolemj, ka Latvijā vispār neko no jauna būvēt vairs nedrīkstēs. Visa Latvija tiks pasludināta par vienu lielu aizsargjoslu!!
  • Tūkstošiem piekrastes iedzīvotāju – viņiem nav citas zemes kā tikai tā pie jūras. Ar vienu balsojumu mūsu dārgie Saeimas deputāti ir atņēmuši viņiem brīvību – brīvību rīkoties ar savu zemi.

Man ir grūti saprast kāpēc Latvijā cīņa ar nelikumīgām darbībām pamatā tiek veikta, pastiprinot likumā paredzētās normas? Kāpēc Latvijas valsts amatpersonas nespēj panākt jau pieņemto likumu un normatīvo aktu ievērošanu. Tā vietā valstvīri un valsts sievas cer, ka uzrakstot vēl stingrāku likumu, cilvēki tos pildīs labāk un apzinīgāk? Līdz šim ir bijis tā, ka vaina nav likumos, bet gan to izpildē. Kāpēc Kargina kāpu apbūve, Baltezera villas un augsto amatpersonu žogi ir tie, kuru dēļ jācieš jūras malas iedzīvotājiem? Tā vien šķiet, ka Saeimā valda ausekliski-komunistiska gaisotne, ja jau izdodas “saražot” tik absurdus likumu grozījumus. Seiles kundzes tēvzemnieciski pseido-patriotieskie lozungi par dabas neskarto vērtību saglabāšanu kopā ar kreiso partiju uzskatiem, ka privātīpašums ir jāiznīdē kā subjekts ir radījuši jaunu šķiru mūsu sabiedrībā – zemju īpašniekus bez tiesībām rīkoties ar savu zemi. Unikāls sasniegums!

Ko darīt? Valsts prezidente varētu neizsludināt grozījumus aizsargjoslu likumā. Vai viņa vēlēsies pagābt tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju no turpmākās dzīves kokos?

“Vai var mīlēt ŠĀDU valsti, kura apzog pati savus pilsoņus?”

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!