Sākot no 2021. gada rudens, energoresursu cenas visā pasaulē piedzīvo ļoti strauju lēcienu – vislielāko pēdējo gadu desmitu laikā.
Iemesli tam ir vairāki:
Ķīna, uzsākot atteikties no ogļu kā "netīru" klimata piesārņošanas ziņā resursu izmantošanas un pārejot uz "tīrākiem" resursiem, t.sk. dabasgāzi, ir gatava maksāt par to augstāku cenu, nekā līdz šim maksāja Eiropā, tādējādi pavēršot globālos piegādātājus (t.sk. no ASV) savā virzienā;
2020. gadā Covid-19 pandēmijas ietekmē strauji nobremzējās lielākā daļa tautsaimniecības nozaru un līdz ar to samazinājās pieprasījums pēc enerģijas, kas izpaudās tās cenu kritumā. Taču 2021. gada otrajā pusē, tautsaimniecībai "atveroties" ar "lielu joni" (lai kaut cik kompensētu iepriekšējo "dīkstāvi"), strauji pieauga pieprasījums pēc enerģijas (elektrības, gāzes, naftas u. c.), kas nesa sev līdz strauju cenu kāpumu;
Eiropā klimatisko apstākļu (īpaši lietus trūkuma vasarā) dēļ būtiski samazinājās hidroelektrostaciju (īpaši Skandināvijā) elektrības daudzums, arī vēja un saules ģenerētās elektrības apjoms nebija liels;
tika slēgtas atomelektrostacijas (t.sk. 3 Vācijā);
ģeopolitisku faktoru iespaidā netika nodots ekspluatācijā jaunais gāzes piegādes vads Vācijai no Krievijas ("Nord Stream 2"), un vienlaicīgi, sākoties apkures sezonai, gāzes krātuves Eiropā bija "vāji" piepildītas;
pilnībā atverot gāzes un elektrības tirgu Eiropā, būtiski samazinājās ilgtermiņa līgumu (t.sk. par fiksēto cenu) īpatsvars un palielinājās darījumu skaits biržās, kurās gan gāzes, gan elektrības cenas pieauga, t.sk. arī "spekulatīvu" darījumu rezultātā.
Visas Eiropas valdības, t.sk. Latvijas valdība, nonāca situācijā, ka šāds enerģētikas cenu lēciens izraisīja krīzi – gan iedzīvotāju spējā nomaksāt strauji pieaugošos rēķinus par elektrību, gāzi (t.sk. par apkuri), gan arī uzņēmumu (īpaši energoietilpīgo) darbībā.
Lēmumus par daļējām kompensācijām gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem sakarā ar energoresursu cenu straujo kāpumu pieņēma un pieņem visas Eiropas valdības.
Taču katra valdība izvēlas savus – atšķirīgus no citām – kompensācijas mehānismus, kuros ir arī daudz kopēju lietu. Galvenais princips – neviena valdība Eiropā (t.sk. arī Baltijā un Latvijā) nekompensē visu energoresursu cenu kāpumu, jo tas izraisītu milzīgu budžeta deficītu, valsts parāda palielinājumu, kas draud ar sekojošām finanšu un ekonomiskajām krīzēm (kā tas izpaudās 2009. gadā).
Jāņem vērā arī tas, ka visas Eiropas valstis ir jau sniegušas finanšu un ekonomisko atbalstu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem Covid-19 pandēmijas sakarā, un tādējādi šis jaunais atbalsts enerģētikas sadārdzinājuma sakarā "nāk klāt" jau esošajiem.
Tas uzliek vēl papildu slogu uz valdību budžetu (izdevumiem)!
Kādus atbalsta mehānismus ir izvēlējusies Latvijas valdība salīdzinājumā ar Igaunijas un Lietuvas valdībām, un kā tie reāli varētu palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem? Kas šajos atbalstos ir kopīgs un kas – atšķirīgs?
Kopīgais Baltijas vadību atbalsta mehānismos ir gāzes cenu pieauguma kompensācija, sākot no zināma cenu līmeņa.
Latvijā šis atbalsta līmenis ir iedzīvotājiem "draudzīgāks" nekā Igaunijā: mūsu iedzīvotāji par gāzi maksās līdz 34 EUR megavatstundā (MWh) (bez PVN), kas ir aptuveni 2021. gada otrā pusgada vidējā cena. Ja gāzes cena būs lielāka, pārējo daļu segs valdība. Pārrēķinot megavatstundas patērētās gāzes kubikmetros, 1 MWh = 100 m3.
Igaunijā valdība segs to cenu daļu gāzei, kas būs lielāka par 65 EUR/MWh, t.i., no gandrīz divas reizes augstāka cenas līmeņa.
Abās valstīs 100% kompensācija virs noteiktajiem cenu līmeņiem būs par gāzes patēriņu mēnesī: Latvijā līdz 500 m3 (5,3 MWh) mēnesī, bet Igaunijā līdz 260 m3 (2,75 MWh) mēnesī. Pie lielāka gāzes patēriņa apjoma valdība gan Latvijā, gan Igaunijā kompensēs tikai daļu no cenu pieauguma (Latvijā – 75%).
Lietuvas valdība ir izvēlējusies citu kompensācijas mehānismu, apsolot nodrošināt, ka valdības pasākumu rezultātā cenas kāpums gāzei iedzīvotājiem būs + 21% paredzēto + 51% vietā (ēdiena gatavošanai) un +31% paredzēto +81% (izmantošanai apkurē) vietā. Kā redzams, te nav noteikts cenu līmenis, virs kura maksās valdība.
Jāatzīmē, ka atbalsta laiki ir dažādi: Latvijai janvāris–aprīlis (ieskaitot), Igaunijai janvāris–marts, Lietuvai janvāris–jūnijs.
Atšķirīgais atbalsta veidos ir tas, ka Igaunijas un Lietuvas valdības ierobežos arī elektrības cenu pieaugumu, bet Latvijas valdība to nedarīs! Igaunijā no janvāra līdz aprīlim valdība kompensēs elektrības cenu pieaugumu virs 12 centiem par kilovatstundu (KWh), ja patēriņš nepārsniegs 650 KWh mēnesī.
Salīdzinājumam: Latvijā pašreizējā elektrības cena (apjomam līdz 650 KWh mēnesī) ir atšķirīga dažādiem piegādātājiem:
"Elektrum": 16,8 centi/KWh – 17,5 centi/KWh;
"Tet": 14,9 centi/KWh – 18 EUR/KWh;
"Enefit": 11,5 EUR/KWh + 1,65 EUR (fiksētā maksa mēnesī).
Tas nozīmē: ja Latvijas iedzīvotājiem piemērotu līdzīgu cenas kompensāciju kā Igaunijā, tad tie iedzīvotāji, kam ir līgums ar "Elektrum" ("Latvenergo"), maksātu tikai 12 centus par KWh tagadējo 17 centu par KWh vietā, t.i., 5 centus jeb 30% mazāk!
Lietuvā valdība elektrības cenu kāpuma kompensācijai īstenos līdzīgu pieeju kā gāzes cenai, t.i., valdība sola, ka tās pasākumu rezultātā elektrības cena kāps tikai par +21% paredzēto +50% vietā.
Diemžēl informācija par konkrētajiem Lietuvas valdības soļiem, kuri procentuāli samazina gan gāzes, gan elektrības cenu kāpumu, pagaidām nav publiski pieejama.
Latvijas valdība kā vienīgā no Baltijas valstu valdībām ar mērķi daļēji kompensēt energoresursu cenu kāpumu kopumā (t.sk. elektrības, gāzes, apkures) piešķir konkrēta apjoma naudas pabalstus laikā no janvāra līdz maijam (t.i., uz 4 mēnešiem): 50 EUR mēnesī par katru bērnu ģimenē un 20 EUR mēnesī katram pensionāram un invalīdam.
Šie abi pabalsti kopā sasniedz aptuveni 140 miljonus EUR. Salīdzinājumam: gāzes cenas kompensācijai Latvijā tiek paredzēti 27,5 miljoni EUR un siltumenerģijas cenas kompensācijai – 5,5 miljoni EUR.
Pagaidām ir grūti pateikt, kurš no atbalsta veidiem – elektrības cenu ierobežojums (Igaunijā) vai tiešie naudas pabalsti iedzīvotājiem (Latvijā) – prasīs lielākus valdības finanšu resursus, jo tas ir atkarīgs no tā, cik elektrības cena reāli pārsniegs Igaunijā noteiktos 12 centus/KWh. Tomēr, Latvijas valdībai izvēloties kā kompensācijas veidu tiešos naudas pabalstus, paliek neatbildēts jautājums: kā nodrošināt to, lai iedzīvotāji, kuri šos pabalstus saņems, tiešām tos arī izlietotu paaugstināto elektrības rēķinu apmaksai, kā arī gāzes rēķinu (līdz 34 EUR/MWh + PVN) un siltuma rēķinu apmaksai?
Kā Latvijā, tā arī Igaunijā valdība atbalstīs uzņēmējus un iedzīvotājus, pilnībā kompensējot elektrības sadales tarifus, kas Latvijā veido 63,2 miljonus EUR. Latvijā valdība kompensēs arī OIK maksājumus (17 miljoni EUR).
Vai mēs varam cerēt, ka energoresursu cenu straujais kāpums būs tikai īslaicīga parādība un ka cenas jau tuvākajā laikā atgriezīsies "pirmskrīzes" līmenī? Prognozes pasaulē rāda, ka vismaz tālāka cenu kāpšana nav sagaidāma, ja nenotiks kāds globāls, t.sk. ģeopolitisks, konflikts (piemēram, iespējamais karš Ukrainā), taču tas, ka cenas varētu neatgriezties pilnībā "vecajās sliedēs", tomēr ir ar lielu varbūtību.
Kamēr Eiropa, t.sk. Latvija, izveidos jaunas, lētākas un, cerams, uz atjaunīgiem resursiem balstītas enerģijas ģenerācijas, paies zināms laiks. Taču tas noteikti īstenosies, jo tirgus ekonomikas apstākļos pieprasījuma kāpums vienmēr izraisa piedāvājuma pieaugumu.
Šajā grūtajā turpmākās nākotnes laikā iedzīvotājiem acīmredzami nāksies pārskatīt savu izdevumu struktūru, atvēlot lielāku daļu elektrības, gāzes un siltuma rēķinu apmaksai un mazāku daļu citiem izdevumiem. Tiem, kuriem tas nav iespējams pieaugošās trūcības dēļ, būtu jāvēršas pēc palīdzības pie savas pašvaldības, lūdzot piešķirt dažādus pabalstus (t.sk. jau tagad palielināto mājokļa pabalstu, kam jau 2021. gadā valdība bija piešķīrusi 16,7 miljonus EUR un paredz 2022. gadā piešķirt vēl 7 miljonus EUR).