Nupat Saeimā, pagaidām vēl pirmajā lasījumā, ir pieņemtas jaunas izmaiņas Satversmē, kas paredz laulību vienīgi starp vīrieti un sievieti, uzskatāmi demonstrējot Latvijas tautas kalpu diskriminējošo iedabu. Šī politika acīmredzami ir orientēta uz to, lai savstarpēji nodalītu Latvijas iedzīvotājus. Politika, kas veiksmīgi sarīdījusi dažādas etniskās grupas, tagad tiek vērsta pret cilvēkiem ar atšķirīgu seksuālo orientāciju. Tā nav demokrātiskas un cilvēktiesības ievērojošas valsts cienīga rīcība!
Saeimas deputāti un atsevišķu politisko partiju pārstāvji mums skaidro homoseksuālu pāru attiecību pretdabiskumu un kaitējumu, kādu tie nodara sabiedrībai, neradot pēcnācējus. Tā sacīt visi Saeimas lēmumi tiek pieņemti tikai un vienīgi sabiedrības augstāko interešu vārdā. Cienījamie kungi un dāmas vienīgi aizmirst, ka šādas attiecības indivīdu starpā ir pastāvējušas jau no aizvēsturiskiem laikiem, un attīstoties sabiedrībai un medicīnai, vispasaules ārstu kongresā vēl 1981. gadā ir atzīts – homoseksualitāte nav slimība – tā ir seksuāla orientācija. Savukārt runājot par faktu, ka šādi pāri nevar radīt pēcnācējus, jāmin, ka arī ne kuram katram heteroseksuāli orientētam pārim ir bērni. Vai arī šos pārus ir paredzēts īpaši ierobežot vai represēt?

Lēmuma ironija slēpjas faktā, ka tautas kalpi principā atzīst šāda attiecību modeļa pastāvēšanu starp indivīdiem, bet nekādā gadījumā nevēlas pieļaut to oficiālu reģistrāciju. Respektīvi, šādas attiecības no valsts viedokļa var pastāvēt, bet divi mīloši cilvēki nevar viens otru apmeklēt slimnīcā kritiskā brīdī vai vispārējā kārtībā mantot partnera/es īpašumu. Pāra šķiršanās gadījumā neatrisināts paliek arī kopīgās mantas sadales jautājums. Es, protams, atvainojos, bet kā ar šādu jautājumu atrisināšanu var tikt nodarīts kaitējums sabiedrībai?!

Vēl vairāk, cik lielā mērā mums ir tiesības iejaukties atsevišķu indivīdu privātajā dzīvē, ņemot vērā, ka ar šādu rīcību netiek aizskartas neviena cita indivīda tiesības? Iespējams, ka lielai sabiedrības daļai nepatīk kaimiņu Janīnas dzeltenā kleita – vai arī to valkāt mēs aizliegsim, kodificējot limitētu krāsu spektru, kāds pieļaujams apģērbā?! Šajā gadījumā nav pat runa par to – atļaut vai neatļaut homoseksuāliem pāriem adoptēt bērnus, bet gan vienīgi par savu attiecību oficiālu reģistrāciju dzimtsarakstu nodaļā.

Rodas jautājums, kam tas ir izdevīgi un kamdēļ šis jautājums tiek aktualizēts tieši patlaban? Atbilde ir īsa un vienkārša – skaldi un valdi! Laikā, kad dažādu profesiju pārstāvji Latvijā ir sākuši aktīvi aizstāvēt savas tiesības, bet kārtējās Saeimas vēlēšanas tuvojas straujiem soļiem, sabiedrībai ir nepieciešams savdabīgs tvaika nolaišanas ventilis. Tādējādi kārtējo reizi tiek mēģināts sašķelt Latvijas sabiedrību pareizajos un nepareizajos, savējos un svešos, lai sasniegtu mērķi – par ekonomiskām un sociālām problēmām maz domājošu indivīdu masu. Nebūsim auni, ko var tik prasti cirpt un cirpt ne pirmo gadu desmitu! Būsim iecietīgi, ļausim ikvienam no mums būt laimīgam ar savu otro pusīti, kā heteroseksuāli, tā arī homoseksuāli orientētiem indivīdiem. Homoseksualitāte – tā nav problēma!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!