Ivars Zariņš: Nu ko, OIK afēras jaunais 'jumts'?
Foto: DELFI

Jau atkal politiskajā darba kārtībā kā vasaras tveicē visus nogurdinājis dundurs ir atgriezusies OIKSaeimas darba kārtībā atkal ir kārtējie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL), kas tiek pasniegti kā kārtējais apņēmīgais mēģinājums cīnīties ar OIK afēru – izbeigt to! Kā ir īstenībā, kas patiesībā notiekas ap OIK afēru, kas sagaida Latvijas sabiedrību?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mums tiek stāstīts, ka beidzot īstenie tautas dēli ir devušies nesaudzīgā, uzvaru nesošā cīņā ar šo – pašu radīto – himēru. Taču nez kāpēc, par spīti visiem to centieniem, šī afēra kā mistisks nenogalināms zvērs turpina plosīt Latvijas sabiedrības maciņus un mūsu tautsaimniecības konkurētspēju. Un, kamēr mēs tiekam baroti ar pasakām par varoņu cīņām, par šīs afēras īstenošanu mēs joprojām piemaksājam vairākus miljonus eiro katru nedēļu. Katru nedēļu, kamēr tā tiek turpināta (ir acīmredzama jēga cīnīties par šī nezvēra dzīvību).

Jā, lai arī kādas pasakas tiktu stāstītas, OIK afēra joprojām turpinās (ar nenozīmīgām izmaiņām, kuras sabiedrībai tiek pasniegtas kā nozīmīgi panākumi), un, cerot uz sabiedrības zemo apziņas līmeni, šī afēra gatavojas pārtapt jaunā kvalitātē. Gandrīz viss tam jau ir sagatavots. Atlikuši tikai pēdējie soļi.

Tāpēc tikai fakti. Tikai daži fakti, kas dos iespēju apjaust lietu patieso kārtību.

Kārtējais OIK afēras solītais gals?

Vispirms jau jāpaskaidro tiem, kuri cer (vai baidās) par šo tagad Saeimas darba kārtībā nonākušo likumprojektu, – ēzeļa ausīm ar Everestu ir vairāk kopīga nekā šim likumprojektam ar centieniem izbeigt OIK afēru.

Ir tieši otrādi.

Optimistiskākā versijā to var vērtēt kā politisko cirku (turklāt ne visai veiksmīgā izpildījumā), proti, OIK likvidēšanas solītāji (skat.šeit) bija iecerējuši, ka tādējādi, iesniedzot šādu likumprojektu, kurš ir acīmredzami neloģisks un prettiesisks, tas tiks uzreiz noraidīts bez tālākas izskatīšanas Saeimā un "brašākajiem OIK apkarotājiem" dos iespēju, vairāk neko nedarot, demonstrēt visai sabiedrībai, jo īpaši saviem vēlētājiem, gatavību pildīt savu galveno solījumu – "likvidēt OIK", bet atbildību par tā neizpildi pārlikt uz citiem, kas to nepieļāva – neatbalstīja šo dīvaino likumprojektu.

Tomēr tas neizdevās – šāda politiskā pirmklasnieku viltība bez pūlēm tika atmaskota un atbilstoši novērtēta –, un visa Saeima "draudzīgi" nobalsoja par likumprojekta tālāku virzību, nododot to izskatīt Saeimas Tautsaimniecības komisijai.

Taču tikai ļoti naivais šādu balsojumu varētu uzskatīt par vienotu Saeimas politiskās gribas apliecinājumu cīnīties ar OIK afēru – vienkārši tādējādi KPV tika iesēdināta pati savā slazdā, jo, šim likumprojektam saņemot "zaļo gaismu" no Saeimas, tieši KPV kļuva atbildīga par tā tālāko virzību (izgāšanu), jo Saeimas Tautsaimniecības komisiju vada tieši KPV un arī Ekonomikas ministrija (EM), kura ir atbildīgā par enerģētiku, atrodas KPV politiskajā pārraudzībā.

Ir skaidrs, ka pašlaik piedāvātajā redakcijā – paredzot vienkārši "nogriezt" OIK piemaksu (piemaksu par obligātajā iepirkumā iepirkto enerģiju vai jaudu) – likumprojekts dotu iespēju radīt principiāli jaunu piesegu OIK afērai – radītu tiesisku pamatu nodrošināt tai jaunu finansējuma avotu (EM jau to ir iezīmējusi savā ziņojumā valdībai – valsts budžets!), lai nepieļautu neskaitāmas zaudētas tiesvedības par likumā skaidri noteikto saistību neizpildi no valsts puses.

Šāds likumprojekts ir reāls glābšanas riņķis visiem OIK krāpniekiem, jo dod iespēju ne tikai komersantiem, kuri ir godprātīgi darbojušies, bet visiem (arī tiem, kuri nav izpildījuši nosacījumus atbalsta saņemšanai) tiesvedības ceļā gūt tiem pašreiz likumā paredzētos ienākumus, nu vairs neraizējoties par savu pienākumu izpildi, vispār neko vairs nedarot, – jo valsts tiem būs devusi šādu iespēju!

Nav grūti noticēt, ka šī likumprojekta virzītāji to neapzinājās, ja vien tas nebūtu tapis EM paspārnē...

Pēc vairāk nekā pusgadu ilgas "vaļāšanās" pa Saeimu šis (nu jau kārtējais) OIK likumprojekts ir nonācis līdz priekšlikumu iesniegšanai.

Interesanti, kā valdošās koalīcijas partneri mēģinās izmantot šo likumdošanas brāķi – turpinās ņirgāties par savu jaunāko brāli (pirms to visu tēvišķi liks izbeigt) vai pamēģinās no tā gūt sev vēl kādu labumu, izmantojot iespēju šī procesa piesegā īstenot kādu "noderīgu" likumdošanas iniciatīvu? Drīz redzēsim!

Īss ieskats iepriekšējās OIK sērijās...

Šīs afēras stāsts jau kļuvis tik garš un samudžināts kā mistikas seriāls, kura sākums jau piemirsies, bet skaidrība par notiekošo ir vairs tikai tā režisoram. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – afēra joprojām turpinās, jo politiskās gribas cīnīties ar to nav bijis nekad, tieši otrādi – tiek izpildīti izmanīgi kūleņi un pēdu jaukšana, lai tikai to varētu nedarīt:

2017. gada rudenī "TV3" žurnālisti sabiedrībai atklāja EM īstenotās OIK "konteinershēmas" – kad realitātē ir vienkārši tukša, zaļa pļava, bet pēc EM dokumentiem – strādājoša OIK stacija! Sākot profesionāli izmeklēt šo žurnālistu atklāto epizodi, izrādījās (skat.šeit), ka tas ir tikai pavisam mazs fragments no OIK afēras miljardus vērtā aisberga redzamās daļas, kuru bija veidojusi un ilgstoši piesegusi savā paspārnē EM.

Protams, EM to visu noliedza un mēģināja veidot savu "alternatīvo realitāti", joprojām turpinot piesegt šo afēru (pretēji publiski apgalvotajam), – skat.šeit.

Vajadzēja vairākus mēnešus intensīvas izmeklēšanas – īstenot desmitiem (vairāk nekā pussimtu!) parlamentārās uzraudzības procedūrās paredzēto pasākumu (atbilžu "izsišanu" uz deputātu pieprasījumiem un jautājumiem), lai pierādītu un atmaskotu notiekošo un piespiestu EM atzīt, ka notiekošais ir afēra. (skat.šeit)

Taču pat 13. Saeimas vēlēšanu tuvums nebija pietiekams iemesls, lai par enerģētikas jomu atbildīgie uzsāktu reālu cīņu ar šo politiski piesegto afēru, – tika lolotas cerības, ka sabiedrības neapmierinātību saistībā ar šo afēru izdosies noslāpēt, kas arī tika mēģināts. (skat.šeit)

Šīs problemātikas risināšanai (novilcināšanai) tika izveidota "augsta līmeņa darba grupa", piedāvājot sabiedrībai gaidīt vairākus mēnešus uz tās rezultātu. Tāpēc, lai atmaskotu šī pasākuma bezjēdzību un notiekošā absurdumu, tā laika valdībai kā uz paplātes tika iesniegti konkrēti priekšlikumi par veicamajiem pasākumiem, kuru īstenošana nodrošinātu tiesiskā veidā ātru un būtisku OIK sloga samazinājumu visai Latvijas sabiedrībai (skat.šeit.), – un tos EM jau sen varēja īstenot (bez jebkādām darba grupām), taču ar to īstenošanu EM joprojām "nez kāpēc" īsti nesokas...

Arī pēc tam, kad valdošajiem politiķiem kā uz paplātes tika pasniegts konstruktīvs, īstenojams risinājums, nekas no tā netika īstenots, vien apņēmīgi solīts pie vajadzīgajiem pasākumiem pieķerties pēc... Saeimas vēlēšanām.

Tāpēc, redzot, ka turpinās izmisīga šīs afēras piesegšana (politisko sponsoru intereses?), nevis cīņa ar to (skat.šeit), izmantojot Saeimas vēlēšanu tuvumu (brīdi, kad Saeimas deputātu vairumam sāk rūpēt ne tikai koalīcijas padomes lēmumu izpilde), izdevās iniciēt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL).

Šie ETL grozījumi paredzēja vienkāršas, pašsaprotamas lietas, kurām jau sen vajadzēja būt īstenotām:

  • īstenot atbilstošu OIK uzraudzības sistēmu (reālas staciju pārbaudes),

  • novērst pārkompensāciju, nosakot samērīgu, nevis pārmērīgu atbalsta apjomu (tā, kā to Latvija ir apsolījusi Eiropas Komisijai, saskaņojot OIK, bet joprojām to nav izpildījusi),

  • anulēt atļaujas komersantiem, kuri krāpjas vai nepilda atbalsta nosacījumus,

  • bet nepamatoti izmaksāto atbalstu atgūt.

Loģiski taču, vai ne? Bet "nez kāpēc" EM pati neko tādu "neiedomājās" – vairāk nekā desmit gadus...

Pieņemot šos nepieciešamos grozījumus likumā, varētu ātri un tiesiski nodrošināt OIK afēras izbeigšanu, jo EM vairs nebūtu iespējams to piesegt ar saviem "īpatnēji" izstrādātajiem noteikumiem vai ar savu bezdarbību: tai būtu jāpilda likumā tieši noteiktais – tāds bija šī likumprojekta galvenais mērķis.

Pietrūka vienas nedēļas, lai šos grozījumus pagūtu pieņemt galīgajā lasījumā līdz Saeimas vēlēšanām.

Un tad nāca Saeimas jaunais sasaukums...

Ir vārdi, un ir darbi – jeb kā var nesolīt?

Jaunpienākušie politiskie spēki, kuri saviem vēlētājiem karsti bija solījuši tikt galā ar OIK afēru, nu bija tikuši pie šīs iespējas – lielākajiem solītājiem uzticēts ekonomikas ministra postenis.

Un it kā pēc loģikas (ja vien solītāji ir bijuši patiesi un ir pie pilnas veselības) vienā rāvienā nu vajadzēja tikt paveiktam visam nepieciešamajam, lai OIK afēru izbeigtu (jo visas varas sviras nu atradās jauno OIK "apkarotāju" rokās), nu labi, vismaz tiktu pabeigts jau pirms tam iesāktais – veiktas vajadzīgās izmaiņas likumā, kuras vairs nepieļautu OIK afēras turpināšanos.

Taču, lai gan 12. Saeimā šī likumprojekta izskatīšana gandrīz tika pabeigta, pēc Saeimas vēlēšanām tā turpmākā virzība "nez kāpēc" iestrēga – vairāk nekā uz gadu! Un tas notika tieši EM rīcības dēļ – tieši pēc EM lūguma tika apstādināta šī likumprojekta tālākā virzība, lai vēlāk, tieši ņemot vērā EM uzstājīgo pozīciju, šis likumprojekts tiktu principiāli pārstrādāts.

Tādējādi likumprojekts gandrīz vispār pazaudēja savu sākotnējo ietvaru – tieši EM virzīto priekšlikumu dēļ, kuri torpedēja šī likumprojekta mērķi un šī mērķa kontekstā padarīja šo likumprojektu par gandrīz bezjēdzīgu (skat.šeit), izņemot no tā gandrīz visu sākotnēji paredzēto un tā vietā paredzot, ka šīs principiālās lietas atkal tiks noteiktas ar EM izstrādātajiem MK noteikumiem – gan attiecībā uz atļauju anulēšanu negodprātīgiem komersantiem, gan attiecībā uz to nelikumīgi saņemtā atbalsta atgūšanu, gan attiecībā uz pārkompensācijas novēršanu u. c.

Svarīgi norādīt, ka līdz brīdim, kamēr šie noteikumi nebūs izstrādāti, īstenot likumā iecerēto vispār nebūs iespējams.

Kāpēc EM bija nepieciešami tik gari termiņi šādu EM pašas paredzētu noteikumu sagatavošanai (par kuriem ieilgušā likumdošanas procesa dēļ tai bija zināms jau vairāk nekā gadu iepriekš) un vēl garāki termiņi to piemērošanai, to īsti nespēja paskaidrot arī pati EM, taču tas netraucēja Saeimai to visu akceptēt.

Rezultātā, lai gan likuma grozījumi tika "muļļāti" vairāk nekā gadu un pieņemti vēl šī gada sākumā, paies vēl ilgs laiks, līdz daudzas būtiskas likuma normas varēs vispār sākt piemērot. Uz dažām no tām būs jāgaida vēl vairāk nekā gadu! (Bet katra nedēļa – tie ir miljoni, kurus kādam apmaksā Latvijas sabiedrība, – ir vērts likt pagaidīt...)

Vēl svarīga nianse – piemērot šīs normas varēs tikai tā, kā to savos noteikumos būs noteikusi EM, – un te atkal spraucas laukā tās pašas vecās "āža kājas", atliek tikai iepazīties ar tiem noteikumiem, kurus EM (?) beidzot ir izstrādājusi...

Tas velns joprojām slēpjas detaļās!

Tikai dažas no tām:

Iepazīstoties ar šiem 2. septembrī valdības sēdē apstiprinātajiem noteikumiem (MK noteikumi NR.560 un NR.561), pirmais, ko nākas secināt, – šajos noteikumos ir "aizmirsies" ietvert pārkompensācijas novēršanas mehānismu. Vispār!

Nav ne tikai jaunā pārkompensācijas novēršanas mehānisma (kuram saskaņā ar likumu nu bija jāietver viss OIK komersantam izmaksātais atbalsts, nevis tikai daļa atbalsta, kā tas bija līdz šim, – tādējādi būtiski samazinot turpmāk izmaksājamā atbalsta apjomu vai pat vispār izbeidzot to), nav vairs arī "vecā" pārkompensācijas novēršanas mehānisma – nav vispār nekāda pārkompensācijas novēršanas mehānisma! Jo iepriekšējie noteikumi (Nr. 221 un Nr. 262), kuros bija šis mehānisms, vairs nav spēkā, bet jaunajos tas nav iestrādāts.

Saskaņā ar likumā noteikto (pašas EM iesniegto priekšlikumu) jaunajām līmeņatzīmēm un piemērošanas metodikai bija jau jābūt izstrādātām un valdības apstiprinātām līdz 31. augustam. Ir jau oktobris, bet EM ne tikai nav nekāda pamatojuma metodikai, tā pat nespēj (?!) uzskaitīt šīs līmeņatzīmes, pēc kurām būtu jāveic aprēķins (lai gan tam ārpakalpojumā iztērēti vairāk nekā 30 000 eiro nodokļu maksātāju naudas, rezultātu (laikam cerēja, ka nevienu tas neinteresēs?) EM cenšas izvairīties uzrādīt – skat.šeit). Zīmīgi, ka šajā situācijā EM pat nemaz neuzskata, ka tā būtu kaut ko pārkāpusi un ka kāds ministrijā par šādu situāciju (likuma pārkāpumu) būtu atbildīgs (skat.šeit).

Toties šajos noteikumos EM nav aizmirsusi iestrādāt jaunu dāsnu atbalsta mehānismu speciāli vienam komersantam, kurš savu atļauju vēja elektrostacijām saņēma skandalozā konkursā, vēl tad, kad ekonomikas ministrs bija Atis Kampars (skat.šeit).

Juridiskā jaunrade (nosauksim to tā) noteikumos piemērota arī attiecībā uz "OIK atļaujas" (atļauja komersantam pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros) anulēšanu un nelikumīgi saņemtā atbalsta atgūšanu no krāpniekiem – lai gan likums nosaka prasību, ka šādos gadījumos ir jāpieņem lēmums par atbalsta atgūšanu, EM ar saviem noteikumiem ir izveidojusi kārtējo "caurumu", caur kuru ērti var izvairīties gan no atļaujas atņemšanas, gan no nelikumīgi saņemtā atbalsta izmaksas.

Pat vairāk – ar saviem noteikumiem EM ir pacentusies nodrošināt OIK krāpniekam iespēju legalizēt tiesības saņemt nelikumīgi atbalstu un paturēt to sev! (skat.šeit)

Tiek atkal ieviesta vecā labā brīdinājumu sistēma (OIK afēras piesega svarīga sastāvdaļa) – kad par būtiskiem pārkāpumiem (arī acīmredzamu krāpniecību sevišķi lielos apmēros), par ko ne tikai būtu jāatņem OIK atļauja, ne tikai jāuzsāk nelikumīgi izmaksātā atbalsta piedziņas process, bet arī jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs, EM izstrādātie noteikumi paredz iespēju vien izteikt brīdinājumu un ļaut turpināties tam visam un paredz mums turpināt to visu apmaksāt, un vēl paredz iespēju paslēpt to!

Piemērs, lai labāk būtu saprotama šī EM izdomātā (iespējams, ne ministrijā tapušā) regulējuma apņēmīgā cīņa ar OIK afēru:

Ja šādu regulējumu piemērotu Ceļa satiksmes noteikumos, tad, pieķerot satiksmes pārkāpēju, kurš atrodas krietnā alkohola reibumā, pēc analoģijas ar šiem EM noteikumiem tam nevis atņemtu vadītāja tiesības, piemērotu naudas sodu vai brīvības atņemšanu, bet gan... izteiktu par to brīdinājumu un ļautu turpināt piedalīties satiksmē, ļaujot viņam turpināt lietot alkoholu, un mēs visi par šādu rīcību pārkāpējam vēl piemaksātu – turpinātu apmaksāt viņa degvielu un "šmigu", kamēr triju gadu laikā viņš nebūs saņēmis trīs brīdinājumus! Bet, ja nebūs saņēmis, – varēs turpināt braukt un saņemt mūsu piemaksu.

Tas ir godīgi, samērīgi, pamatoti? EM uzskata, ka jā!

Un to EM sabiedrībai pasniedz kā cīņu ar OIK afēru. Ir jābūt pilnīgam lutausim, lai tam ticētu.

Diemžēl lielākā sabiedrības daļa vēlas tam ticēt, tādējādi pieļauj to un turpina dārgi maksāt par to. Ko lai dara – tāda ir pasaules lietu kārtība: kamēr ir aitas, būs cirpēji...

Var rakt, un var nerakt – kā darbojas "caurumi"

Lai kaut kā attaisnotos, EM norāda, ka noteikumos ir arī paredzēta atļauju atņemšana (nu bet kā gan citādi – ja likumā tas ir paredzēts, tad vismaz formāli tam jābūt arī noteikumos, citādi šādus noteikumus nemaz nevar izdot!), taču realitātē tas nav nekas daudz vairāk kā tikai piesegs sagatavotajiem "caurumiem" noteikumos – lai it kā likums būtu izpildīts, bet paralēli – visu var aizlaist "caurumā".

(Tiesībsargājošo iestāžu uzmanības vērts jautājums – nez, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikts, kuram OIK komersantam piemērot visu likuma bardzību, bet kuram piedāvāt paglābties no tās ar noteikumos radīto "cauruma" iespēju?)

Piemēram, tā kā likums nosaka, ka komersants ir tiesīgs pārdot obligātajā iepirkumā (par paaugstināto tarifu) tikai to saražoto elektroenerģijas daļu, kas palikusi pāri pēc pašpatēriņa (nevis nosegt savu pašpatēriņu no citiem – par tirgus cenu, lai savējo pēc iespējas visu pārdotu "pa dārgo" obligātajā iepirkumā), tad noteikumos beidzot ir parādījusies norma, ka par šādu krāpniecību OIK atļauju komersantam var atņemt, ja:

"elektrostacijā netiek nodrošināta saražotās elektroenerģijas izlietošana elektrostacijas darbības nodrošināšanai saskaņā ar šiem noteikumiem". (48.8 MK noteikumi nr. 560)

Savukārt jau noteikumu nākamajā punktā tiek paredzēta iespēja par šādu pārkāpumu (arī par citiem pārkāpumiem un acīmredzamu krāpniecību) nevis atņemt atļauju, bet vien izteikt komersantam brīdinājumu, ja:

"elektrostacijas darbība neatbilst normatīvajiem aktiem, kas nosaka prasības elektrostaciju darbībai enerģētikas jomā, vai konstatētās neatbilstības šo noteikumu prasībām var ietekmēt izmaksājamā atbalsta apmēru". (49.3. MK noteikumi nr. 560)

Lai gan likumā paredzētā prasība attiecībā uz pašpatēriņu ir jau no pašiem OIK pirmsākumiem (2005. gads) un iespējamais krāpniecības fakts ar pašpatēriņu EM ir bijis vienkārši konstatējams, jo ir dokumentāri fiksēts EM iesniegtajās atskaitēs (kā nereāli zems pašpatēriņa līmenis – desmitiem, simtiem reižu mazāks nekā pat teorētiski minimāli iespējamais pašpatēriņa līmenis konkrētajai izmantotajai tehnoloģijai), uz to netika reaģēts.

Šīs atskaites katru gadu (visus šos gadus) ir sniegtas un ir bijušas EM rīcībā, bet, lai nevajadzētu reaģēt uz acīmredzamajiem likuma pārkāpumiem, EM savos noteikumos noteica, ka atbilstošs ir jebkāds pašpatēriņš, ja vien tas nav nulle!

Šo pašu principu EM ir iestrādājusi savos jaunajos noteikumos, paredzot, ka uzraugošajai iestādei lēmums par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu ir jāpieņem,

"ja elektrostacijas obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas apjoms ir vienāds ar saražotās elektroenerģijas apjomu". (53. MK noteikumi nr. 560)

Tādējādi jebkurš nereāli mazs pašpatēriņš (kaut vai 0,1% no saražotā), ja vien tas nav nulle, tiek uzskatīts kā atbilstošs noteikumiem, pat gadījumos, kad ir skaidri zināms, ka pie izmantojamās tehnoloģijas tas pat teorētiski nevar būt mazāks kā 10 vai 20%. (Dažu minūšu laikā, pāršķirstot EM rīcībā esošos dokumentus, var atrast daudzus desmitus šādu gadījumu, kas ir dokumentāri precīzi fiksēti un elementāri pierādāmi, bet "nez kāpēc" palikuši neaiztikti.)

To, cik liela ir bijusi šī OIK afēras visatļautība EM paspārnē, parāda fakts, ka vēl pat pēdējās atskaitēs (kuras tagad pārbauda Būvniecības valsts kontroles birojs) vairāki komersanti ir atļāvušies paziņot, ka tiem pašpatēriņa nav vispār – lai varētu pārdot visu savu saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

To, ka EM labi apzinājās, ka tā piesedz šādus likuma pārkāpumus, apliecina pašas EM savulaik sniegtās atbildes Saeimai (skat.šeit).

Ir vārdi, un ir darbi!

Par EM publiski paustā un reāli paveiktā atšķirību uzskatāmi var pārliecināties, iepazīstoties ar OIK staciju pārbaužu protokoliem (pēc tam, kad tika pierādīts, ka EM izvairās īstenot reālas OIK staciju pārbaudes, tika panākts, ka šīs pārbaudes profesionāli veic Elektroenerģijas publiskais tirgotājs (EPT) – rezultātā gandrīz visas stacijas tika pārbaudītas 2018.–2019. gada laikā, pārbaužu rezultāti protokolēti un iesniegti EM).

Izskatot protokolus, jau dažu minūšu laikā ir iespējams identificēt virkni OIK staciju ar acīmredzamām krāpniecības pazīmēm – vai nu attiecībā uz elektroenerģijas pašpatēriņu, vai lietderīgo siltumu.

Veicot rūpīgu, atbildīgu analīzi (kas bija EM pienākums), rezultātiem vajadzētu būt vēl daudz, daudz iespaidīgākiem. Taču EM "nez kāpēc" tie ir izpalikuši, lai gan šie rezultāti ir bijuši EM rīcībā vairāk nekā gadu (!) un EM (saskaņā ar pašas apgalvoto) ir rūpīgi ar tiem iepazinusies...

Par EM rīcību saistībā ar tai iesniegtajiem EPT pārbaužu protokoliem šī gada sākumā (vairāk nekā gadu pēc tam, kad EM rīcībā jau bija pirmā daļa EPT pārbaužu rezultātu) tika iesniegts kārtējais deputātu pieprasījums (skat.šeit).

Var jau labticīgi naivi censties izskaidrot to kā velnišķīgu sakritību – ka nevienā no šiem acīmredzamas krāpniecības gadījumiem, par kuriem Pieprasījuma komisijas sēdē tika izvaicāta EM, tā nebija veikusi nekādas šiem faktiem atbilstošas darbības. Jāatzīst gan, ka arī citos gadījumos gandrīz nekādas darbības kā vien "brīdinājumi" (turklāt lielākoties par ko citu – darba drošību, vides jautājumiem u. c.) nebija tikušas veiktas.

Ticamu pamatojumu šādai "velnišķīgai sakritībai" EM tā arī nespēja sniegt – uz EM atrunu, ka tieši ar šiem komisijas sēdē aplūkotajiem gadījumiem tā nav vēl paguvusi iepazīties un lemt, turpat uz vietas sēdē tika atrasts 2018. gada EPT pārbaudes protokols (atgādināsim, ka komisijas sēde notiek 2020. gadā) ar analoģiska gadījuma fiksāciju, kur arī izrādījās tāda pati situācija – nebija atbilstošas EM rīcības. Uz to EM atruna nu bija pavisam "īpatnēja" – EM jau nemaz neesot tādas kompetences, lai varētu par to spriest! Nopietni? (Hm, bet ar ko tad EM ir nodarbojusies visu šo laiku?!)

Šāds apgalvojums ir jo īpaši pārdomu vērts – zinot, ka daudzos protokolos iespējamais krāpniecības fakts ir norādīts arī "tiešā tekstā", to pat nevajag censties identificēt pašam (urbjoties cauri cipariem un cenšoties tos saprast) – pietiek vienkārši ar latviešu valodas lasītprasmi. Taču arī ar to nav bijis pietiekami EM!

Ja jau par uzraudzību atbildīgajām EM amatpersonām nav pieticis kompetences (vai tiešām?!) saistībā ar šiem gadījumiem atbilstoši rīkoties un vērsties tiesībsargājošās iestādēs, tad tiesībsargājošām iestādēm būtu pamats (pienākums) kompetenti izvērtēt atbildīgo amatpersonu rīcību šajā situācijā. (Visi materiāli, arī Pieprasījumu komisijas sēdes ieraksts, ir pieejami.)

Tas būtu darāms vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc tam, kad šajā sēdē ar faktiem uzskatāmi tika parādīts, ka EM ar savu rīcību piesedz OIK krāpniecības sevišķi lielos apmēros, šis pieprasījums "nez kāpēc" ir pazudis no tālākās Saeimas darba kārtības un tā arī nav ticis izskatīts Saeimas sēdē.

"Vēl nāks piektais gads..."

Tāpēc, nelolojot ilūzijas par notiekošo, jau šī gada septembrī vēlreiz tika sagatavots deputātu pieprasījums par EM rīcību saistībā ar EPT pārbaužu rezultātiem ( skat.šeit). Kā jau tas bija paredzams, EM neko būtiski savā attieksmē un rīcībā tā arī nebija mainījusi – savā atbildē EM atsaucās pamatā uz jau iepriekš sniegto informāciju, kuru tā bija sagatavojusi apmēram pirms gada (!), – 2019. gada rudenī, kad EM pirmo reizi tika pieprasīts atskaitīties par savu rīcību saistībā ar šo pārbaužu rezultātiem (skat.šeit), pārsteidzot tad pat koalīcijas deputātus ar savu attieksmi pret lietu patieso stāvokli (skat.šeit).

Tāpēc, izskatot nu jau kārtējo pieprasījumu, nu jau attālinātā Pieprasījuma komisijas sēdē (šī gada 23. septembrī), lai varētu uzskatāmi raksturot reālo situāciju, atkal tika paņemts viens reāls piemērs (jo tehniski vairāk nebija iespējams pagūt izskatīt), kur EPT pārbaudē (vēl 2018. gadā!) skaidri fiksēti fakti, kuri nepārprotami liecina par krāpniecību sevišķi lielos apmēros. Visu šo laiku šī informācija ir atradusies EM rīcībā, un vienīgais, ko tā ir paveikusi, reaģējot uz šiem faktiem, – izteikusi komersantam brīdinājumu (par to var pārliecināties, iepazīstoties ar pieprasījuma materiāliem un sēdes ierakstu – skat.šeit). Un visu šo laiku komersants ir turpinājis saņemt OIK – vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā...

Un šis ir tikai viens piemērs, kurš uzskatāmi parāda, ka EM ir apzināti nodarbojusies ar šīs afēras piesegu arī tagad, arī šī Saeimas sasaukuma laikā. (Starp citu, arī šis pieprasījums jau nedēļām gaida savu izskatīšanu Saeimas sēdē.)

Rindas kārtībā ir vēl virkne pieprasījumu EM, kas izgaismos citas OIK afēras pašreizējās īpatnības – atbalsta atgūšana, līmeņatzīmes, OIK staciju uzraudzība u. c. Nekas, palīdzēsim vēlreiz salikt kopā skaidru attēlu no šīs atkal cītīgi izsmērētās afēras bildes. Šoreiz kādam tas var noderēt...

"...un visaugstākās priedes nolauzīs"?

Uzzinot par reāli notiekošo lietu kārtību, var rasties nolemtības sajūta, ka šo vezumu Latvijas sabiedrība būs nolemta turpināt vilkt, jo izskatās, ka tie, kuri solījās no šī vezuma atbrīvot, nu paši cenšas tajā ērti iekārtoties un jau gatavo iespēju piekabināt vēl jaunu vezumu klāt (jaunie "klimata mērķi", kurus kaislīgi atkal virza aptuveni tie paši politiskie personāži, kas savulaik ar gandrīz tādu pašu argumentāciju sarūpēja mums OIK afēru)!

Taču viss var negaidīti strauji mainīties, jo ir izveidojusies līdz šim vēl nebijusi faktoru kombinācija, kas var principiāli izmainīt tālāko OIK afēras gaitu.

Pirmkārt, neskatoties uz EM centieniem "izkastrēt" iepriekšējās Saeimas iecerēto likumprojektu, vienu no iecerēm tomēr izdevās aizstāvēt – paredzēt EM pienākumu iesniegt Saeimai ziņojumu par OIK staciju darbības rādītāju atbilstību un to uzraudzību par pēdējiem 3 gadiem (ETL 89. punkts pārejas noteikumos).

OIK afēras ilgstošai īstenošanai būtiska ir iespēja manipulēt un slēpt informāciju – kad to var pasniegt ārpus kopējā konteksta vai šaurā griezumā, ar kuru ērti var manipulēt, radot jebkādu vajadzīgo realitātes ilūziju.

Savukārt šāds ziņojums par reālo lietu kārtību 3 gadu griezumā (šāds laika periods noteikts speciāli, jo tādējādi tas ietvers arī to laiku, kurā reālas pārbaudes netika veiktas) dos ne tikai informāciju par reālo situāciju, bet arī kopējo kontekstu, uz kura fona vienkārši un uzskatāmi būs redzamas daudzas veiktās manipulācijas, piemēram, ar to pašu pašpatēriņu (kurš daudziem OIK saņēmējiem šajā periodā nez kāpēc būs būtiski mainījies, nemainoties ražošanas apstākļiem).

Šāda jau dokumentāri fiksēta situācija (un tā jau ir fiksēta!) nedos vairs iespēju proaktīvi (vai izplatot maldinošu informāciju) piesegt izdarītās manipulācijas ap OIK, kā tas tika darīts šos pēdējos gadus, tādējādi nodrošinot vajadzīgo piesegu OIK afēras turpināšanai (radot tikai cīņas ilūziju ar to).

Otrkārt, EM paspārnē vairs neatrodas viss OIK process (no likumdošanas līdz pat uzraudzībai), būtiska procesa sastāvdaļa – OIK sistēmas uzraudzība – ir nodota Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB), kuram vēl nav bijis iespējas tā iestigt OIK afērā, un līdz ar to pastāv arī motivācija godprātīgi pildīt savus pienākumus, nevis to piesegt. Ja tā, darbs pie šī ziņojuma birojam var izrādīties ļoti produktīvs. Jo sevišķi, ja birojs nepaslinkos pieprasīt EM iesniegt arī tos EPT pārbaužu protokolus, kurus EM "nez kāpēc" birojam nav nodevusi, nododot birojam OIK uzraudzības funkcijas.

Nu, ja vien EM nepasteigsies "sašņorēt" BVKB rokas ar saviem noteikumiem un likumdošanas iniciatīvām (daļēji to jau ir pagūts izdarīt) – tāpēc darbs ap šo ziņojumu varētu būt produktīvs ne tikai būvniecības birojam, bet arī citām institūcijām, un ne tikai attiecībā uz OIK saņēmējiem...

Treškārt, tā ir savdabīgā politiskā situācija. Tie, kuri saviem vēlētājiem solīja cīņu ar OIK afēru, bet, tiekot pie varas, nodeva gandrīz visu, par ko bija solījuši cīnīties, nu ir nonākuši līdz savai politiskajai Rubikonai – vai nu ķerties pie savu vēlētāju un savu doto solījumu izpildes, vai pieturēties pie savas politiskās elites īstenotā kursa – kļūt par treknu politisko mēslojumu citiem.

Šis pašlaik izvēlētais kurss ir izdevīgs atsevišķiem tās līderiem, kuri tikuši pie varas amatiem (un, iespējams, jau apcer savu un savas partijas kases pievienošanu kādai "vecajai" varas partijai), bet iznīcību nesošs visiem pārējiem "jauno pārmaiņu nesējiem".

Šī izšķiršanās var dot spēcīgu impulsu EM pārtapt no OIK afēras piesedzēja par šīs afēras (un to agrāko īstenotāju) kapraci.

Te sava nozīmīga loma atrastos arī Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošajām struktūrām – tam tagad ir sagatavoti nepieciešamie priekšnosacījumi (sagatavotie fakti, apkopotā informācija – uzdrošināšanās to izmantot pēc nozīmes var novest pie nopietnām politiskām pārmaiņām un atveseļošanās procesiem valstī).

Tas var kļūt par varenu karogu (iespējams – vienīgo reāli iespējamo), kuru uzdrošinoties pacelt šim politiskajam spēkam būtu iespējams īstenot savu "rebrendingu" (nu, ja vien šis "rebrendings" nav iecerēts vien, lai kļūtu par kādam drošu politisko mēslojumu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām).

Un te noteikti ir vērts aizdomāties, kas notiks, ja, zinot atklājušos faktus un reālos lietas apstākļus, šis karogs netiks pacelts, atstājot šo iespēju citiem...

Sagaidāmo notikumu kontekstā sabiedrībai noteikti vērtīgi būtu pavērot arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) rīcību – tās balsojumi Saeimā saistībā ar šiem sagaidāmajiem OIK afēras notikumiem dos iespēju tikt skaidrībā, cik patiesi un īsti ir bijuši JKP solījumi cīnīties par tiesiskumu un godīgumu.

Līdz šim tikai vienu reizi (skat.šeit) JKP ir uzdrošinājusies (tātad var?) rīkoties saskaņā ar savām deklarētajām vērtībām, balsojot par pieprasījumu EM: "Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību", pēc tam paklausīgi tika balsots tā, kā tas ir vajadzīgs politiskajam varas kartelim, bez kompromisiem.

Tāpēc, zinot faktus, kuri atklāsies pieminēto OIK pieprasījumu izskatīšanas procesā, tā tiešām būs JKP iespēja uzskatāmi apliecināt visai Latvijas sabiedrībai, vai JKP paustā gatavība cīnīties ar varas negodprātību, pretlikumību, valsts nozagšanu ir tikai tad, ja paši tajā nevar piedalīties.

Bet tikmēr visai pārējai Latvijas sabiedrībai būs iespēja turpināt kārtīgi apmaksāt OIK miljonus, jo tāda ir tā lietu kārtība: kamēr ir aitas – būs cirpēji!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ivars Zariņš OIK 13. Saeima Eiropas Komisija Ekonomikas ministrija Iekšlietu ministrija Jaunā konservatīvā partija (JKP) Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form