Septembra vidū valdība apstiprināja grozījumus TV un radio nozari regulējošajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL), kas vērsti uz nelegāla TV satura ierobežošanu. Par likuma grozījumiem vēl jābalso Saeimai, bet, pieņemot, ka tie tiks apstiprināti un stāsies spēkā, aktualizējas vairāki nozīmīgi jautājumi par jauno likuma pantu darbību praksē.
Strādājot Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP), nākas saskarties ar priekšstatu, ka NEPLP spēj (ak, ja vien viņi gribētu!) novērst un sakārtot visu problēmu loku elektronisko mediju laukā – sākot no latviešu valodas lietojuma Latvijas Radio un krievvalodīgo auditorijas piesaistes Latvijas Televīzijas raidījumiem, līdz reklāmas laika garumam komerctelevīzijās, pakalpojumu pēc pieprasījuma darbības uzraudzībai un puslegālu/ nelegālu uzņēmumu darbībai mediju nozarē.
Šādam priekšstatam ir dabiska "sakne" – tā ir vēlme komplicētus un neviennozīmīgus jautājumus izskaidrot un risināt ar vienu rokas mājienu, vienu precīzu rīkojumu. Dzīvē tā nenotiek un arī minētais valdības lēmumus par grozījumiem EPLL nebūt nenozīmē to, ka NEPLP tagad varēs ņemt un dažu mēnešu laikā izskaust pirātismu mediju nozarē. Paskaidrošu, kāpēc.
Vispirms, jāsaprot, ka nelegālie un puslegālie TV satura izplatītāji darbojas dažādās vidēs un veidos – sniedzot kabeļtelevīzijas pakalpojumus, satelīttelevīzijas režīmā un izplatot programmas internetā (zemes apraidi šeit nepieminu, pieņemot, ka tajā nelegāli saturs pārraidīts netiek). NEPLP šobrīd pārrauga un turpinās pārraudzīt kabeļtelevīzijas – katrs operators ir reģistrējies NEPLP, par katra TV kanāla retranslāciju operatoriem jāsaņem NEPLP atļauja.
Ja konstatējam, ka programmas kāds raida bez mūsu ziņas, piemērojam naudas sodus atbilstoši katra gadījuma specifikai – tā tas, piemēram, šogad bija attiecībā uz kabeļtelevīzijām Olaines KTV un Infonet Sistēmas. NEPLP Monitoringa centrs seko līdzi TV programmu saturam, rīko reidus visā Latvijā, un šis darbs tiks turpināts, lai identificētu arī pilnībā nelegālus pakalpojuma sniedzējus.
Interneta un satelīttelevīziju jomās situācija ir sarežģītāka un būtu risināma vairākām institūcijām (VID, Valsts policija) sadarbojoties, nevies spēlējot šo nosacīto šaha spēli ar vienu pašu šaha zirdziņu – NEPLP.
TV raidījumi internetā ir pārraugāmi, kontrolējami un teorētiski arī ierobežojami, ja hostingu nodrošina Latvijas uzņēmums. Taču, ja hostings tiek nodrošināts no ārvalstīm, vai pēc konstatēta pārkāpuma tas pārceļas uz ārvalstīm, Latvijai šobrīd nav sviru, kas ļautu šādus raidījumus "atslēgt". Nelegāli vai puslegāli satelīttelevīziju pakalpojuma sniedzēji ir vēl viena joma, ko ar likuma pantu vien apturēt nevarēs – portālā ss.lv un citviet ikvienam ir pieejami plaša spektra un izcelsmes risinājumi, tostarp, Krievijas Trikolor TV, kas translē arī visai pretrunīgu saturu raidošus mūsu kaimiņvalsts telekanālus. Nedrīkst aizmirst arī šodien aktuālos hibrīdrisinājumus, piemēram, kad pašā TV uztvērējā jau ir integrēts kādas televīzijas vai televīziju uztveršanas aplikācija.
Ir skaidrs, ka grozījumi EPLL ir nepieciešami un palīdzēs NEPLP veikt tās tiešos pienākumus, taču nelegāla TV satura ierobežošanai būs nepieciešama gan VID, gan Valsts policijas, SPRK, AKKA/LAA, PTAC un citu iestāžu kopdarbība, jo pārkāpumi skar ļoti plašu jautājumu loku – no nelegālas dažu programmu retranslācijas vienā Latvijas pilsētā līdz grūti identificējamai satelīttelevīzijai, kas pieejama visā Latvijā, un, kur varētu būt gan jautājumi par autortiesību un blakustiesību jomu, gan komercdarbības likumību, nodokļu nomaksu u.c.
Sabiedrības izglītošanā un iesaistē cīņā pret nelegālu TV saturu būtiska ir arī nevalstisko organizāciju loma.
Piemēram, biedrība "Par legālu saturu", kuras mērķis ir vērsties pret TV un filmu izplatīšanu bez ražotāja vai piegādātāja atļaujas, kā arī sekmēt TV tiesisku pārraidīšanu, būtu lielisks palīgs valsts institūcijām gan informējot par pārmaiņām šajā tirgū un jaunākajiem nelegāla TV satura izplatīšanas veidiem, gan veicot kontroles pirkumus, kā arī vēršoties pie gala patērētājiem un plašākas sabiedrības ar komunikāciju par kaitējumu, ko TV pirātisms nodara elektronisko plašsaziņas nozarei un Latvijai kopumā.