Pandēmija spilgti iezīmējusi sabiedrības un pārvaldības problemātiku. Tās ir lietas, kuras ilgstoši bijušas dienas kārtībā, tomēr līdz šim nav rasta "duka" uzsākt to šķetināšanu un risinājumu meklēšanu. Svarīgākais no valsts perspektīvas ir cilvēks kā personība, kura mērķis ir izprast savas spējas un vēlme tās pilnveidot atbilstoši rītdienas prasībām jau šodien.
Analizējot makroekonomikas datus, secinām, ka pandēmijas iestāšanās ir ļāvusi paātrināt ekonomikas digitalizāciju un darba vietu automatizāciju, vienlaikus apdraudot mazkvalificētā darba spēka iespēju atgriezties darba vidē pēc pandēmijas beigām.
Apskatot reģistrēto bezdarbnieku profilu, redzams, ka starp top 30 reģistrētajiem bezdarbnieku profesijām atrodas palīgstrādnieks, pārdevējs, pārdevējs konsultants, apkopējs un pavārs. Pēdējās profesijas pieaugums bezdarbnieku īpatsvarā viennozīmīgi skaidrojams ar ēdināšanas un izmitināšanas nozarei uzliktajiem ierobežojumiem pandēmijas situācijas dēļ.
Pastāv risks, ka daļai no esošajiem bezdarbniekiem, tuvākajā laikā neatrodot piemērotu darbu, radīsies problēmas atrast savām prasmēm atbilstošu nodarbinātību vēlāk, jo saskaņā ar Latvijas Bankas ekspertu prognozēm atgūšanās Covid-19 tieši skartajās nozarēs notiks salīdzinoši lēna, bet nozarēs, kurās potenciāli var veidoties darba iespējas, kā piemēram, inženiertehniskajās nozarēs, it sevišķi lielo datu apstrādē un analīzē, iepriekš apgūtās prasmes nebūs atbilstošas.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem vairāk nekā 60% no kopējo darba vietu samazinājuma veido tieši Covid-19 krīzes skartās nozares (izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi; transports; māksla, izklaide un atpūta, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība). Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs bezdarbinieku skaits ir pieaudzis aptuveni par 7,7 tūkstošiem darbspējīgo iedzīvotāju.
Latvijas Bankas prognozēs par nozaru spēju atgriezties pirmskrīzes līmenī garākais periods tiek iezīmēts tieši izmitināšanas un ēdināšanas nozarei. Prognozes norāda uz vismaz trīs gadu periodu ar pieņēmumu, ka vakcinācijas process norit veiksmīgi un pūļa imunitāte tiek sasniegta pēc iespējas īsākā laikā.
Ko šis nozīmē politikas izstrādātājiem? Neskatoties uz salīdzinoši zemo reģistrēto bezdarba līmeni pandēmijas laikā, bezdarba līmenis var palikt nemainīgs arī mirklī, kad pandēmijas ierobežojumi ir atcelti. Bezdarbniekiem jau šodien ir jārada vēlme brīvprātīgi pārkvalificēties atbilstoši darba tirgus prasībām, lai mazinātu nevienlīdzību un briestošo sociālo spriedzi sabiedrībā. Izmaiņas ir nepieciešamas mērķtiecīgākas, sniedzot individuālu atbalstu, piemeklējot un piedāvājot atbilstošas izglītības programmas cilvēkiem, kuri šobrīd palikuši bez darba krīzes skartajās nozarēs. Šobrīd ir jūtams vīzijas trūkums no atbildīgo nozares ministriju politiskās vadības un prioritāšu definēšanas, kurš būtu vērsts uz attīstību.
Piedāvājot pārkvalifikācijas iespējas iedzīvotājiem, valstij vajadzētu veicināt prasmju papildināšanu ar tehniski specifiskām zināšanām un iemaņām. Savukārt jauno studiju programmu pilnveidei ir jābūt tendētai uz nākotnes profesijām, kā piemēram, datu analītiķi un zinātnieki, mākslīgā intelekta pētnieki un mašīnmācīšanās speciālisti, digitālās transformācijas speciālisti (procesu automatizācija/digitalizācija, informācijas drošības analītiķi), neaizmirstot arī programmatūras un lietojumprogrammu izstrādātājus.
Pieprasījums pēc šādām profesijām pieaugs, un tā nav unikāla iezīme tikai Latvijai - tas ir globālās attīstības scenārijs. Tas izriet no Pasaules Ekonomikas Foruma ziņojuma par Nākotnes profesiju apskatu 2020. gadā.
Līdz ar to šis mirklis paver iespēju mūsu iedzīvotājiem ar atbilstošām studiju un mūžizglītības programmām kļūt par pionieriem un spēles noteikumu veidotājiem nākotnes profesijās.