Un tomēr: atcerēsimies, ka ir divas lietas, no kurām nav iespējams izvairīties, – nāve un nodokļi. Par pirmo šodien nespriedīsim, bet apskatīsim otro – nodokļus. Jo, lai arī no tiem nevar izbēgt, tomēr tos var mainīt. Valsts var nodrošināt, lai nodokļi ir samērīgi, taisnīgi, pamatoti un tiek saprātīgi tērēti.
Saeimas sēdē šā gada 4. martā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tika atgriezti likumprojekta grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ko Saeima izskatīja otrajā lasījumā. Gatavojot šos grozījumus, Finanšu ministrija bija vairāk nekā gadu strādājusi pie kompromisa, lai ievērotu ieinteresēto pušu tiesības un nepazaudētu galveno savu uzdevumu – aizstāvēt valsts un pašvaldību budžetus personu maksātnespējas procesā jeb iespēju nodrošināt valsts un visai sabiedrībai nepieciešamās funkcijas.
Strīdus ābols ir likumprojektā ietvertās divas koncepcijas un mehānismi nodokļu nomaksas nosacījumu maiņai maksātnespējas procesā. Šobrīd cilvēkam, kas maksātnespējas procesu uzsāk ar vairākiem nekustamajiem īpašumiem, parasti pēc maksātnespējas beigām vēl ir jāmaksā 20% kapitāla pieauguma nodoklis, ja viņa nekustamie īpašumi tiek pārdoti maksātnespējas procesa laikā un tas nav no nodokļa atbrīvotais mājoklis. Tiesa, no maksātnespējas procesa parasti vispirms naudu saņem banka, tad maksātnespējas administrators, bet tikai pēc tam – valsts budžets.
FM piedāvātie grozījumi, saglabājot atbrīvojumu mājokļa atsavināšanas ienākumam, paredz mainīt aprēķina pamatu – mainīt jau pastāvoša nodokļa piemērošanu, samazinot procentu likmi no 20% uz 3% no pārdotā īpašuma vērtības, bet noteikt, ka naudu vispirms saņem valsts, tad banka un tikai tad administrators.
Tādējādi personai, kurai ir tikai viens īpašums, tās mājoklis, un kura to zaudē maksātnespējas procesā, nodoklis arī turpmāk nebūtu jāmaksā. Ja īpašumi ir vairāki, tad par mājokli nodoklis nav jāmaksā, bet no visu pārējo nekustamo īpašumu pārdošanas ieņēmumiem jāmaksā 3% nodoklis, ko personas vietā izdarītu maksātnespējas procesa administrators. Tiesa, banka un administrators saņems par 3% mazāk, jo vispirms būs jānomaksā nodoklis.
Likuma izskatīšana aizķērās aiz Gata Eglīša (Jaunā konservatīvā partija) priekšlikuma, kas paredz atbrīvot ikvienu cilvēku, kas uzsāk maksātnespējas procesu ar vairākiem nekustamajiem īpašumiem, no 20% kapitāla pieauguma nodokļa.
Tagad parunāsim par riskēšanu un plānošanu.
Katrs no mums zina, ka katrs jauns projekts ir saistīts ar risku. Kas neriskē, tas nedzer šampanieti, kas riskē, tam tiek... trīs saujas smilšu. Jebkuru kredītsaistību uzņemšanās vienmēr ir saistīta ar risku. Bet nepielūdzamie tirgus likumi nosaka, ka riskē abas puses. Abas puses labprātīgi iesaistās riskantā spēlē, kuras rezultātā viena puse saņem iecerēto labumu, bet otra puse saņem paredzēto peļņu. Bet riskē abi. Un nav pieklājīgi, ka kāda no pusēm izvēlas lobiju, lai nodrošinātu sev drošu peļņu, ne tikai uz tā rēķina, kurš cietis nelaimē, bet arī uz visu iedzīvotāju rēķina.
Finanšu ministrija piedāvāja kompromisu – nedaudz samazināt bankas peļņu, samazināt nodokli personai, kura kādas nelaimes dēļ kļuvusi par maksātnespējīgu parādnieku, un garantēt ienākumu sabiedrības vajadzību funkcionēšanai.
Ikviens, kurš ir vēlējies tikt pie kredīta mājoklim, zina, cik daudz un dažādi vērtējumi un citi būtiski dokumenti ir jāiesniedz bankas darbiniekam izvērtēšanai, lai vispār varētu sākt sarunu. Un tad būtu jāseko bankas lēmumam – izvērtētam saskaņā ar faktisko un reālo situāciju un rēķinoties ar ekonomiskās attīstības perspektīvām un riskiem. Kredīta procenti ir atkarīgi no šiem iesniegtajiem vērtējumiem, kas tad arī ir aprēķinātā bankas peļņa. Protams, vienmēr gribas nopelnīt vairāk un bez riska.
Nav pieļaujams, ka banku sektors neuzņemas atbildību par savu darbību, spēles noteikumos jau sākumā ir jābūt ievērotai līdztiesībai – riskē abas puses.
Bankas funkcijas ir nenovērtējamas mūsdienu tautsaimniecībā, tomēr tā ir tāda pati uzņēmējdarbība. Riska apmērs tad arī nosaka atdevi ieguldītajam. Jo lielāks risks, jo lielāka iespējamība peļņai, kā arī zaudējumiem. Tā ir neapšaubāma patiesība. Tomēr kredītiestādes saprotamu iemeslu dēļ, izmantojot to resursus lobēšanai, cenšas samazināt zaudējumus, kas var rasties, uzņemoties nepārdomātu risku, un šobrīd turpina savus zaudējumus segt no mūsu kabatām.
Cerībā, ka kāds likumdevēja vārdā nosvērs svaru kausiņus "pareizajā" virzienā, līdzīgi kā, piemēram, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji, liekot banku intereses augstāk par visu iedzīvotāju interesēm. Nolēma, ka labāk ir nevis turpināt meklēt atbalstu, bet vienkārši atgriezt likumprojektu atpakaļ komisijā.
Likumprojekta apstiprināšana 2. lasījumā nozīmētu tikai to, ka varētu runāt par detaļām, jo idejiski Saeima, atbalstot pirmos priekšlikumus, jau izdarīja izvēli par labu iedzīvotājiem. Bet JKP kopā ar Nacionālās apvienības un "Saskaņas" frakcijām ir ar mieru atstāt iepriekšējo situāciju, nevis iziet uz kompromisu.
Ko tas viss nozīmē iedzīvotājiem? Tas nozīmē tik vien to, ka par maksātnespējas procesā pārdotu nekustamo īpašumu turpinās piemērot 20% kapitāla pieauguma nodokli. Tātad personas, kuru maksātnespējas procesā tiks pārdoti vairāki īpašumi, joprojām pēc maksātnespējas procesa nespēs samaksāt kapitāla pieauguma nodokli, jo vairumā gadījumu visi maksātnespējas rezultātā iegūtie līdzekļi tiek atdoti kreditoriem. Tātad kreditoru intereses ir tās, kas liedz pieņemt sabalansētu nodokļu risinājumu, kas nenostādītu valsts iedzīvotājus pēdējā vietā vai neradītu ilūziju, ka maksātnespējas procesu pabeigusi persona ir brīva no parādiem.