Iveta Buiķe: Vēl vienreiz par Krimināllikuma grozījumiem
Foto: Privātais arhīvs

Savā iepriekšējā rakstā analizēju, kas konkrēti tiks izmainīts Krimināllikumā, uzsverot, ka izmaiņas nav nemaz tik lielas un šie Grozījumi nenozīmē kaut ko pilnīgi nebijušu, bet gan tikai sakārtos esošo likumdošanu attiecībā uz valsts pamatu, iekārtas un valsts noslēpuma sargāšanu.

Sekoju ziņām par Saeimas Juridiskajā komisijā veiktajām izmaiņām KL Grozījumos un šobrīd vēl ar pilnu pārliecību nevaru teikt, ka spēkiem, kam ļoti traucē šie Grozījumi, tomēr neizdosies panākt savu - Grozījumi būs tik tālu "uzlaboti", kamēr sasniegt savu mērķi - stāties pretī informatīvā hibrīdkara izpausmēm - vairs īsti nevarēs. Tomēr cerība, kā zināms, mirst pēdējā un varbūt šoreiz taisnība izrādīsies parunai "Slikti rādās, labi būs" un izmaiņas tikai precizēs likumprojekta vispārīgos formulējumus, dodot iespēju drošības struktūrām efektīvi cīnīties pret iespējamajiem valsts apdraudējumiem.

Protams, ka joprojām ir nemierīgi daudzi cilvēki, ieskaitot žurnālistus, par to, ka Grozījumi varētu ietekmēt viņu vārda brīvību un, ka dažs izteicies, pat apdraudēt viņus un viņu ģimenes. Zinot, ka tiesas izskatot konkrētu lietu, vērā ņem ne vien vienu likuma pantu un citus saistītus likumus, bet arī likuma anotāciju un presē publicētas likumdevēja norādes uz to, ko īsti tas vēlējās, pieņemot šo likumu, jau iepriekšēja rakstā atzīmēju, ka dokumentēšu likumdevēja nostādnes, īpaši attiecībā uz vārda brīvību un žurnālistu darbu, lai (nedod Dievs tāds tiesas process tiktu ierosināts) pie vajadzības advokātiem būtu iespēja atsaukties uz likumdevēja vēlmēm sakarā ar šiem Grozījumiem.

Visām Saeimas frakcijām un vienam neatkarīgajam deputātam Artusam Kaimiņam uzdevu sekojošos trīs jautājumus:

1. Kā Jūs interpretējat šos Krimināllikuma grozījumus attiecībā uz žurnālistiem, kuriem ir vai varētu būt uzticēta informācija, kas var saturēt valsts noslēpuma pazīmes?
2. Vai Jūsuprāt šie grozījumi neradīs pamatu Drošības iestādēm vērsties pret vārda brīvību, kaut vai 5 cilvēku grupu, kas sankcionētā piketā lūdz Prezidentam atlaist Saeimu?
3. Ir izskanējuši ierosinājumi atcelt šiem Grozījumiem steidzamību. Vai tā ir taisnība un ar ko tas izskaidrojams? Vai prezidenta vārdam var būt noteicoša nozīme, lai šos Grozījumus apturētu vai noņemtu no likumdevēja darba kārtības?

Uzreiz jāatzīmē, ka ZZS un LRA neatbildēja uz maniem jautājumiem, kaut gan balsojumā abas partijas nobalsoja par Grozījumu pieņemšanu 1. lasījumā. Es nerunāšu pat par cieņu pret medijiem un sabiedrību, jo skaidri uzrakstīju, ka vēlos dokumentēt likumdevēja nodomus Grozījumu sakarā – šīm abām partijām acīmredzot ir gluži vienalga, ko domā vēlētājs par viņu darbu. Galvenais, lai atnāk un nobalso par viņiem vēlēšanās. Diemžēl vēlētājs tādā ziņā ir ar visai īsu atmiņu, reti kuram ir blociņš ar plusiņiem un miņusiņiem par partiju darbu.

Manā blociņā ZZS un LRA ir pievilkts trekns mīnuss un ne jau tāpēc, ka viņi neatbildēja Ivetai Buiķei. Sāls nav tieši tajā, ka neatbildēja žurnālistei. Daudz negatīvāk manās acīs vērtējams fakts, ko šī attieksme vēlreiz apstiprina – īpaši ZZS, bet arī LRA piekopj t.s. "Tramvaja taktiku" – galvenais neizliekties pārāk tālu ārā pa logu. Lai citas partijas saņem sitienu no vēlētājiem par vajadzīgu lēmumu un likumu pieņemšanu, šis divas turās ēnā. Tas nenozīmē, ka viņas "nebīda" sev vajadzīgu politiku. Bīda un ka vēl! Bet dara to delikāti ēnā, neuzkrītoši, bet neatlaidīgi. Viņas zin, ka ierindas vēlētājs neanalizē kārtīgi, kas notiek, arī prese ne vienmēr to izgaismo. Un tā nu vēlētāja pasivitātes un neinformētības dēļ iznāk, ka līdz šim tāda taktika šīm divām partijām ir atmaksājusies.... diemžēl...

Ļoti konkrēti un skaidri savu viedokli pauda "Vienotības" frakcija, tās vārdā atbildi atsūtīja Solvita Āboltiņa.

"(...) normatīvajos aktos ir noteikts un precīzi formulēts valsts noslēpuma jēdziens, valsts noslēpuma glabāšanas un izmantošanas kārtība, kā arī tā aizsardzība. Ievērojot to, ka valsts noslēpuma nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošības un citām nozīmīgām valsts interesēm, t.sk. atkarībā no informācijas rakstura apdraudēts var būt arī starptautiskais miers un drošība, cilvēku dzīvības un veselība, valsts pienākums ir nodrošināt vispilnīgāko valsts noslēpuma saglabāšanu un nepieļaut tā nelikumīgu izmantošanu. Ņemot vērā to, ka šā brīža tiesiskais regulējums nav pilnīgs un paredz ļoti vienpusēju pieeju valsts noslēpuma krimināltiesiskajai aizsardzībai, (turklāt jāņem vērā, ka kopš Krimināllikuma spēkā stāšanās 1999.gadā atbilstošās nodaļas panti nav tikuši pārskatīti pēc būtības) likumprojekta autori piedāvājuši papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, kas kriminalizē valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu neatkarīgi no nolūka. (Sk. plašāk likumprojekta anotācijas 8.punktu.)

Jūsu jautājuma kontekstā svarīgi norādīt, ka šā panta inkriminēšanā būtiska nozīme ir subjektīvajai pusei, t.i. ir jākonstatē personas nolūks piekļūt klasificētai informācijai. Kā norādīts arī likumprojekta anotācijā, pie kriminālatbildības nebūs saucamas personas, kurām valsts noslēpums kļuvis zināms vai citādi pieejams nejauši. *

Atbildot uz Jūsu otro jautājumu, vēlos viennozīmīgi teikt – nē, šāda veida vēršanās pret Satversmē garantētām pamattiesībām ar šiem likuma grozījumiem nebūs iespējama. (...).

Attiecībā uz Jūsu trešo jautājumu, vēlos paust savu personīgo viedokli. Šī likumprojekta virzīšana steidzamības kārtībā nevienā brīdī nav bijusi mana kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas, vai uzdrošināšos izteikt apgalvojumu, arī citu gan Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisiju deputātu pašmērķīga rīcība. Ar šādu lūgumu pie deputātiem bija vērsušās visu Latvijas drošības dienestu augstākās amatpersonas, un, ņemot vērā šā brīža drošības situāciju pasaulē, mūsu kaimiņvalsts agresijas izpausmes Ukrainā, kā arī pastāvīgā hibrīdā apdraudējuma radīto kaitējumu mūsu valsts drošības interesēm, man bija patiess gandarījums, ka absolūts Saeimas deputātu vairākums šo lūgumu atbalstīja. (..) Šobrīd Saeimas Juridiskajā komisijā iesniegti kopumā 32 priekšlikumi likumprojekta pilnveidošanai, un kaut arī sākotnēji iesniegtais likumprojekts nebija ideāls, tā trūkumu novēršana līdz otrajam lasījumam bija komisijas darba kārtībā, un likumprojekts tiks koriģēts. Vienlaikus pilnībā pievienojos drošības dienestu pārstāvju viedoklim komisijas sēdē, ka šie grozījumi mums bija nepieciešami "jau vakar".".

Līdzīgi "Vienotībai" jebkādu vēršanos pret vārda brīvību un apdraudējumu žurnālistu tiesībām noliedz arī Nacionālās Apvienības frakcija, tās vārdā atbildēja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš:

"1) Būtiski grozījumi Krimināllikuma X nodaļā "Noziegumi pret valsti" nav tikuši veikti kopš 1999.gada. Kā norādījuši likumprojekta izstrādātāji, tā mērķis ir vērsties pret hibrīdkara radītajiem apdraudējumiem Latvijas drošibai. Minēto apstiprināja arī valsts drošības iestāžu vadītāji Juridiskās un Nacionālās drošības komisiju kopsēdē, kurā likumprojekts tika skatīts. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka šie grozījumi kaut kādā veidā varētu ietekmēt vārda brīvību.
2) Šāda rīcība noteikti neatbilstu nedz likumprojekta mērķim, nedz likumdevēja gribai.
3) Šādi ierosinājumi publiskajā telpā ir izskanējuši. Iespējams, ka tie ir bijuši dažādu apsvērumu dēļ. Kas katrā konkrētā gadījumā, acīmredzot, ir bijuši savu motīvu vadīti. Jāatgādina, ka šādu lēmumu var pieņemt tikai Saeimas balsojuma rezultātā. Juridiskā komisija šim likumprojektam ir saņēmusi 32 priekšlikumus, kas kopā ar Valsts Prezidenta atsūtītajiem ieteikumiem tiks izskatīti Juridiskās komisijas sēdē. Ja būs nepieciešams, varētu tikt rīkotas vairākas komisijas sēdes. Valsts Prezidents savā vēstulē nav ierosinājis apturēt vai noņemt šo likumprojektu no likumdevēja darba kārtības."

Arī neatkarīgais deputāts Artuss Kaimiņš uzskata, ka Grozījumi ir nepieciešami:

"1. (...) es neticu, ka šie Krimināllikuma grozījumi ir politiskās elites pašaizsargāšanās mehānisms, kas radies ar mērķi iebiedēt iekšējo opozīciju.

Lai arī plaši interpretējamo jēdzienu dēļ grozījumi ir juridisks brāķis, mana parlamentārieša pilna pārliecība ir tāda, ka šie grozījumi ir par Doņeckai līdzīgiem draudiem valsts neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai.

2. Es veidoju jaunu partiju, kuras mērķis ir aizstāvēt nodokļu maksātāju intereses valsts politikas un budžeta veidošanā. (...)

Ja Drošības iestādes vērsīsies pret kādu, tad tas būšu es. (...) Ja man nav taisnība par šiem grozījumiem, tad es sēdēšu cietumā.

3. Esmu neatkarīgs deputāts. Līdz ar to man trūkst resursu izsekot darbam, kas notiek visās Saeimas komisijās. Nevienā brīdī neatvainojos par savu balsojumu. Es negribu redzēt Latvijā Doņeckas scenāriju, kā to demonstrēja BBC filma. (...)."

Atsevišķi savu vērtējumu atsūtīja deputāts Einārs Cilinskis, kurā īsi un konkrēti izteica savu atbalstu Grozījumiem:

"Es arī joprojām domāju, ka likumu vajag pieņemt, varbūt ar atsevišķiem precizējumiem, lai mazinātu pārpratumu iespējas. Kaut gan - noskaidroju (neesmu attiecīgajās komisijās), ka šie mērķi ir detalizēti izrunāti, līdz ar to tiesai jau tagad būtu nepieciešamie materiāli interpretācijai."

Divas Saeimas frakcijas "No sirds Latvijai" un "Saskaņa" likumdevēja nolūkus neizteica – NSL bija kritiski iebildumi par konkrētiem juridiskajiem terminiem Grozījumu tekstā, savukārt "Saskaņa" iebilst pret šiem Grozījumiem kā tādiem.

Saeimas frakcijas "No sirds Latvijai" atbildes sniedza deputāts Gunārs Kūtris.

""No sirds Latvijai" nesniedz tiesību normu oficiālo skaidrojumu, taču mūsu pienākums ir sniegt savu vērtējumu likumprojektiem, kas tiek apspriesti Saeimā. Mēs uzskatām, ka likumprojektā "Grozījumi Krimināllikumā" ietverto normu pašreizējā redakcija ir ļoti plaši interpretējama. Normu neviennozīmīgā interpretācija – gan attiecībā uz tiesībām paust viedokli par Saeimas atlaišanu vai valsts iekārtas grozīšanu (piemēram, pāreju uz prezidentālu republiku), gan attiecībā uz žurnālistiem, kuriem ir vai varētu būt uzticēta informācija, kas var saturēt valsts noslēpuma pazīmes – rada bažas par normu atbilstību Satversmes 90. pantam (Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.). Savukārt vairākos pantos ietvertais it kā noziedzīgo darbību apraksts ir acīmredzamā pretrunā ar Satversmes 100.pantā ietvertajām cilvēka pamattiesībām (Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.). (...)

Uz pirmajiem diviem jautājumiem par to, kā normas varētu tikt interpretētas un vai tādā redakcijā tās nevarētu radīt kriminālatbildības risku par dažādām nevardarbīgām un pat konstitucionāli atļautām darbībām, atbildes izskatītos pēc zīlēšanas kafijas biezumos. Viss var būt atkarīgs pat no atsevišķa inspektora izpratnes. Taču bīstamāka demokrātiskai valstij būtu situācija, ja vienas partijas piekritēji (atbalstītāji) uzskatītu citu partiju darbošanos par valstij nevēlamu. Un likuma redakcija ļautu ikvienu darbību atzīt par noziedzīgu, pret valsti vērstu noziegumu."

Kā jau minēju frakcija "Saskaņa" Grozījumus neatbalsta vispār. Frakcija atsūtīja savu 10.03.2016 izplatīto "Informāciju medijiem un sabiedrībai", kurā izklāstīta "Saskaņas" nostāja:

" (...) Vienkāršā valodā, ja veikt iecerētos grozījumus likumā, iespējamo pie atbildības saucamo personu loks drošības dienestiem būs skaidrs - par tādu personu tagad varēs kļūt ikviens Latvijas pilsonis, iedzīvotājs, ja tāda būs drošības dienestu griba. Tā jau policejiskās valsts princips tagad būs nostiprināts likumā. (...)

Parasti, raksturojot Krimināllikuma normas, norāda arī uz to preventīvo nozīmi – atturēt personu no likumā aizliegtām darbībām. Tas ir iespējams, ja pašā normā saprotami un viennozīmīgi ir izteikts aizliegums. 81.1pantā ietvertais aizliegums ir nekonkrēts. Šāda nenoteiktība ir pamats secinājumam, ka te ir domāta nevis prevencija, bet iebiedēšana. Tātad, ja persona negrib nepatikšanas saskarsmē ar drošības iestādēm, kas var būtiski ietekmēt tās sociālo stāvokli, karjeras izaugsmi, labklājības līmeni, ģimeni, tad labāk klusēt un neizrādīt sociālo aktivitāti, jo šāda sociāli aktīva kritiska rīcība var būt kvalificēta kā palīdzība ārvalstij kaitīgā darbībā pret Latvijas drošības interesēm.

Nav šaubu, ka likumprojekta autoriem rūp nevis patiesā nepieciešamība aizsargāt valsts pamatintereses un drošību, kam pamatā ir atsevišķa cilvēka interese un drošība, bet vēlme uzlabot savas darbības rādītājus, un tādejādi attaisnot savu eksistenci, atvieglot sev darbu. Turklāt runa ir par dienestiem, kuru darbība Latvijā nav pakļauta nekādai reālai parlamentārai vai kādai citai sabiedrībā esošai kontrolei."

Īpaši vēlos vēl atzīmēt, ka NSL atbildē bija ietverts būtisks norādījums, ko der ievērot ikvienam, kurš nav drošs, ka Grozījumi tomēr neierobežos Satversmē garantētās tiesības:

"ja likumdevējs ir ievērojis Satversmē īpaši paredzētu likuma pieņemšanas kārtību, tad prezidenta pienākums ir šādu likumu izsludināt (tas neliedz viņam to uzreiz arī apstrīdēt Satversmes tiesā)."

To ir ļoti svarīgi saprast, ka arī pēc Grozījumu pieņemšanas jebkuru normu, kura šķitīs nepareiza vai kaitīga, būs iespējams apstrīdēt Satversmes tiesā.

Šī iemesla dēļ vērsos pie viena no Latvijas kompetentākajiem konstitucionālo tiesību ekspertiem, zvērinātā advokāta Laura Liepas un lūdzu komentēt Grozījumus, kā arī manu 23. martā publicēto analīzi. Lūk, Laura Liepas atbilde:

"Kopumā piekrītu Jūsu vērtējumam, kaut arī dažos jautājumos esmu skeptiskāk noskaņots. Īpaši par valsts noslēpuma iegūšanu. Vērtējot no mediju perspektīvas, panta projekta vispārīgais formulējums varētu radīt problēmas žurnālistam, kurš nolemtu publicēt sabiedrībai svarīgu informāciju, ko kāds ierēdnis patvaļīgi būtu nomarķējis kā valsts noslēpumu. Šajā ziņā vērts atminēties Ilzes Naglas nesekmīgo cīņu ar Iekšlietu ministriju Latvijas tiesās un uzvaru ECT. Baidos, ka mūsu tiesībsargi būs jau paguvuši aizmirst rūgto mācību, kas valstij maksāja reālus izdevumus. Ja nemaldos, ne tā laika ministre, nedz arī ka'ds 'its ierēdnis netika saukti pie atbildības.
Šī tēma gan vēl nav slēgta, jo tuvākajā laikā paredzēts vēl otrais lasījums. Uz to tiks sniegti normu precizējumi."

Noslēgumā vēlos pateikties visām Saeimas frakcijām, kā arī Laurim Liepam par atbildēm uz maniem jautājumiem. Frakcijas, kuras balsoja par Grozījumiem 1. lasījumā un atsūtīja savas atbildes, ir vēlreiz apstiprinājušas Grozījumu nolūku – vērsties pret valsts pamatu graušanu, iekārtas (demokrātiska republika) maiņu un sargāt valsts noslēpumu. Tādu pašu viedokli izteica neatkarīgais deputāts Artuss Kaimiņš. Šajā rakstā līdz ar to ir dokumentēts, ka Grozījumu nolūks nav ierobežot žurnālistu profesionālo darbību vai vārda brīvību Latvijā. Dokumentēts ir arī vienas frakcijas noliegums un vēl vienas frakcijas iebildumi par juridiskajiem formulējumiem.

Vēlākai interpretācijai tomēr būtiska ir tā motivācija, kuru ir devuši tie deputāti, kuri atbalsta attiecīgo likumu. Šajā gadījumā visizsmeļošāko pamatojumu ir devusi Saeimas NDK priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Cik saprotams, Saeimas Juridiskā komisija vēl pieslīpē nianses. Jebkurā gadījumā paliek iespēja apstrīdēt Grozījumus Satversmes tiesā.

Tāpēc uzskatu, ka Grozījumi nodrošina samērīgu līdzsvaru starp valsts pienākumu garantēt drošību un sabiedrības tiesībām uz demokrātiskām brīvībām.

Līdz ar to neredzu šķēršļus Grozījumu pieņemšanai Saeimā 7. aprīlī. Nākotne pierādīs, ka tie deputāti, kuri balsos PAR šiem Grozījumiem, būs rīkojušies valstiski atbildīgi – par to esmu pārliecināta!

*Šeit un citur tekstā izcēlumi ir mani (I.B.)

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form