Patiesībā ziņas par "Lidl" plāniem ienākt Latvijas tirgū cirkulēja jau labu brīdi, taču laikam jau nešķita aktuālas. Taču uzmanību tam gan vajadzētu pievērst.
Pirms dažām nedēļām pie manis un citiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem no Baltijas valstīm vērsās starptautisko tiesību juriste Anita Lancmane, kura lūdza pārbaudīt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) piešķirtā daudzmiljonu finansējuma pamatotību veikaliem "Lidl" un to mātes kompānijai "Schwartz Group" veikalu tīkla agresīvajai ekspansijai Austrumeiropā.
Vēstulē viņa brīdināja EP deputātus, ka "Lidl" ekspansija rada lielus draudus vietējam reģionālajam tirgum un jo īpaši vietējiem ražotājiem. Tas savukārt rada draudus Eiropas Savienības (ES) pilsoņu ticībai vienota un godprātīga ES tirgus nodrošināšanai, kurā tiek respektētas katras dalībvalsts intereses un vienoti šī tirgus nosacījumi.
Man nav zināms, vai un kā uz vēstuli reaģēja citi deputāti, taču es rosināju Eiropas Komisiju iedziļināties šajā jautājumā un sniegt atbildi. Gaidīsim reakciju.
Pateicoties lielajam finansējumam, "Lidl" jau ir veicis ekspansiju, piemēram, Rumānijā, Čehijā, Bulgārijā. Lancmanes kundze savā vēstulē norāda, ka ERAB jau 2010. gadā ir piešķīris vairāk nekā 100 miljonu EUR aizdevumu "Lidl" veikalu tīkla ienākšanai Austrumeiropā un Centrāleiropā, papildus jau šiem pašiem mērķiem saņemtajam finansējumam no Pasaules Bankas, motivējot to ar cēlu nolūku - samazināt nabadzību Austrumeiropas reģionā. Tikai 2016. gadā "Lidl" ir saņēmis 100 miljonus EUR veikalu attīstībai Serbijā, bet 2017. gadā "Schwarz Group" saņems 200 miljonus EUR turpmākai attīstībai Austrumeiropā.
"Lidl" trumpis cīņā par pircēju nav ne tas augstvērtīgākais serviss, ne īpaša produkcijas kvalitāte, bet gan iespējami zemākas cenas. Lai tās nodrošinātu, preces tiek iepirktas centralizēti un ļoti lielos apjomos. Visticamāk, ka tāpēc absolūtais vairums "Lidl" realizējamās produkcijas netiks iegādāts Latvijā.
Tāpēc "Lidl" ienākšana ir slikta zīme Latvijas ražotājiem un zemniekiem, kam, saskaroties ar citu valstu lēto preču konkurenci, būs grūti realizēt savu produkciju vai arī nāksies to pārdot par ļoti zemām cenām. Iespējamā turpmākā ķēdes reakcija ir darbavietu samazināšanās, kas ietekmēs kopējo iedzīvotāju pirktspēju, kas atkal provocēs darbavietu likvidēšanu utt. Pieaugs slogs sociālajam budžetam. Nekā priecīga ražošanai Latvijā.
Manuprāt, Eiropas Savienības līdzekļi, tajā skaitā ERAB finansējums, kas parasti tiek piešķirts uz izdevīgiem nosacījumiem, primāri būtu jāizlieto ražotāju un lauksaimnieku atbalstam, nevis vienas atsevišķas mazumtirdzniecības ķēdes straujas ekspansijas un monopola veicināšanai, kas radīs problēmas ražotājiem. Tādā veidā mēs varam nonākt pie tā, ka ES finanšu dopings ilgtermiņā veicinās pārtikas cenu kāpumu.
Nav zināms, vai, ilggadēji piešķirot tik lielus līdzekļus vienam tirgus dalībniekam, ir veikts rūpīgs ietekmes novērtējums un nākotnes scenāriju analīze. Taču es vismaz gribu cerēt, ka notiekošais liks rūpīgi pārdomāt, vai valsts institūcijas Latvijā pārlieku vieglprātīgi neizturas pret šādu uzņēmumu, kuru rīcībā ir līdzekļi, kas nav samērojami ar Latvijas uzņēmumiem pieejamajiem, ienākšanu mūsu valstī. Tāpat gribu cerēt, ka valsts tomēr izmantos savas iespējas aizsargāt Latvijas zemniekus un ražotājus.