Foto: LETA
Vai Krievijas propaganda tur savā pavadā arī mūsu Saeimas deputātus? Šāds jautājums neviļus rodas, analizējot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas rīcību, skatot grozījumus Izglītības likumā. Nupat komisijas deputāti, tai skatā arī Nacionālās apvienības pārstāvji, ir atbalstījuši Saskaņas centra deputātes Jūlijas Stepaņenko ierosinātos grozījumus, kas paredz, ka izglītības sistēmai jānodrošina "izglītojamā tāda tikumiska audzināšana, kura atbilst LR Satversmes 110.pantā ietvertajām un atbalstāmajām vērtībām".

Proti, mūs "valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti". Neizpratni raisa vispārīgais un plaši traktējamais ierosinājums aizliegt mācību līdzekļu un citu materiālu, kuri var "negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko, intelektuālo un fizisko attīstību", izmantošanu un izplatīšanu izglītības iestādēs.

Iestājoties par jauno valdnieku - Putinu?

Tikumība ir plaši traktējams jēdziens, teju katram filozofam ir savs viedoklis par to. Piemēram, Konfūcijs reiz teicis, ka pilnīgai tikumībai ir piecas sastāvdaļas: nopietnība, dvēseles dāsnums, patiesums, centība un labsirdība. 

Taču baidos, ka likumdošanas iniciatīvas autore tikumību saprot atšķirīgi no Konfūcija un citiem filozofiem, visticamāk, viņas iedvesmas avots ir sabiedriskā organizācija ar Krievijas saknēm - Par tikumību (За нравственность)! Organizācijas mājaslapā[i] var atrast ļoti savdabīgus secinājumus, tostarp "Dievs mīl Krieviju. Viņš deva tai jaunu valdnieku. Tagad tas ir Putins". Interesanti, vai nacionāli noskaņotiem deputātiem ir nojauta, kas slēpjas zem vispārīgā saukļa par tikumības ieviešanu visās dzīves jomās? Šī organizācija neslēpj, ka Krievijai ir jākļūst par savdabīgu mesiju, kas mainīs pasaules kārtību un rādīs ceļu uz Jauno pasauli.  

Atgriešanās totalitārisma ērā

Abstrahējoties no minētās organizācijas mērķiem un J.Stepaņenko darbības, nav skaidra pārējo deputātu motivācija. Vai tā ir vēlme, ieviešot totalitārismam raksturīgo cenzūru, aizsviest mūs atpakaļ laikā pirms 30-40 gadiem? Tas bija laiks, kurā runājām vienu, darījām citu, bet domājām vēl savādāk? Tas bija laiks, kad par spīti seksa neesamībai dzima bērni un uz vienām dzemdībām bija trīs aborti. Tolaik zēla un plauka saslimstība ar veneriskajām slimībām, bet mediji par to stūrgalvīgi klusēja. Tas bija laiks, kad cenzūra aizliedza radošu darbu, kas varēja rosināt cilvēku aizdomāties par aplamo sistēmu (cietumu), kurā mēs dzīvojām. Jau pieminētā Krievijas organizācija savā mājas lapā piedāvā ieviest cenzūru kā cīņas veidu ar netikumību.

Vai Blaumaņa darbus dedzināsim uz sārta?

Tāpēc aktuāls ir jautājums - kā rīkosimies ar mācību materiāliem, kuri varētu ievainot bērnu tikumisko stāju? Literatūras dižgariem, piemēram, R.Blaumaņa Raudupietē, Ugunī arī tiek atspoguļota vardarbība, alkohols un citas netikumīgas darbības. Ko darīsim ar citiem literārajiem darbiem, kuros atspoguļotas agrīnas seksuālas attiecības, arī tādas attiecības, kas ir pretrunā ar vecāku, sabiedrības noteiktajiem rāmjiem? Vissarežģītāk būs cenzēt mākslas darbus - tur netrūkst ne skaistu kailu ķermeņu, ne dažādu attiecību formu atspoguļojuma.

Taču daudz sarežģītāks uzdevums būtu ieviest aizliegumus un cenzūru pārējā informatīvajā telpā, lai jauniem cilvēkiem no glancēto žurnālu vākiem pretī neraudzītos laimīgie jaunie pāri, ko izveidojuši sabiedrībā pazīstami cilvēki, kas pusmūžā pamet vecās sievas un atrod sevi jaunās attiecībās. Grāmatas un mākslas vēsturi varētu skolās aizliegt un atstāt skolu obligātās literatūras sarakstā tikai morāli un tikumīgi nevainojamās grāmatas, taču gribētos pajautāt tautas ievēlētajiem kalpiem, kā tieši plānots ierobežot morāli degradējošās interneta vietnes, mūsu dzeltenās preses karaļu netikumisko uzvedību?

Cik vēl ilgi mēs turpināsim aplami domāt, ka gadījumā, ja bērni informāciju par attiecībām, pubertāti, kontracepciju, seksualitāti neuzzinās skolā, tad mēs viņus no kaut kā pasargāsim? Tādā veidā mēs bērnus varam tikai pasargāt no korektas informācijas iegūšanas par seksualitāti. Pretī varam piedāvāt bērniem un jauniešiem pašiem meklēt atbildes internetvietnēs, pornogrāfiska satura filmās, ļaujot domāt, ka filmā Greja piecdesmit nokrāsas izspēlētās vardarbīgās seksuālās attiecības ir skaistas un vēlamas.

Diskusija starp 3. klases skolniecēm - veikt abortu vai dzemdēt?

Nesen mūsu biedrības jauniešu konsultantus aicināja uz nodarbību pie kādas skolas trešās klases meitenēm. Uz mūsu pārsteigto jautājumu, kādēļ vēlme par seksualitāti runāt tik agrā vecumā, skolotāja pastāstīja, ka viena no 6. klases meitenēm ir stāvoklī un jau vairākas nedēļas mazās meitenes spriež, vai labāk skolas biedrenei būtu dzemdēt vai veikt abortu?

Mīļie deputāti, pirms tērējat laiku tukšu salmu kulšanai, painteresējieties, kas ar bērniem, jauniešiem notiek tepat Latvijā, mūsdienās. Tad, iespējams, Jūs, tāpat kā britu kolēģi, pieprasīsiet atbildīgajām institūcijām veikt padziļinātu pētniecisku darbu, lai saprastu, kādēļ mūsu valstī joprojām ir augsta saslimstība ar seksuāli transmisīvām slimībām, ar HIV inficējas jaunas sievietes un arī abortu skaits jaunām sievietēm, salīdzinoši ar Eiropas valstīm ir augsts. Iespējams, ka pēc šāda pētnieciska darba veikšanas Jūs nonāksiet pie tādiem pašiem secinājumiem kā britu kolēģi - neraugoties uz skolu dažādību un vecāku pārliecību, kvalitatīvai seksuālajai izglītībai ir jābūt visās skolās un pieejamai visiem bērniem. 

Jo tikai tādā veidā mēs varam nodrošināt veselu un laimīgu nākamo paaudzi! Misticisms šajā gadījumā nepalīdzēs!


[i] http://tikumiba.net/

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!