Foto: Privātais arhīvs
Krīzes laikā cilvēki mēdz kļūt emocionālāki un dažkārt var izturēties neapdomīgāk, nekā ierasts ikdienā. Viņi var kļūt gan neiecietīgāki, gan, gluži pretēji, pielaidīgāki pret citu pārkāpumiem, kā arī nespēju vai nevēlēšanos pildīt iepriekš dotus solījumus vai saistības. Priekšplānā izvirzās iztikas, finanšu un darba jautājumi – kā nodrošināt sevi un savu ģimeni? Un tāpēc gandrīz vienmēr krīzes periodos aktualizējas arī parādnieku un parādu atgūšanas jautājumi.

Tā tas ir noticis arī šoreiz, Covid-19 pandēmijas laikā. Saeimā tika izskatīts jautājums par to, vai būtu lietderīgi samazināt parādu atgūšanas iespējas, tiesas lēmuma izpildes nodrošināšanas procesā liedzot iespēju vērst piedziņu uz jebkāda veida pabalstiem. Jāuzsver, ka jau šobrīd parādus drīkst atgūt tikai no tiem pabalstiem, kuriem ir saistība ar parādnieka darba samaksu, savukārt uz pārējiem, tostarp valsts un pašvaldības sociālajiem, pabalstiem piedziņu vērst nedrīkst.

Paši tiesu izpildītāji ir valsts amatpersonas, tāpēc viņu darbības strikti regulē normatīvie akti. Tiesu izpildītāji ikdienā biežāk saskarās ar ilgstošiem parādniekiem, kuru saistību neizpildi ir apstiprinājis tiesas lēmums, un viņu pienākums ir panākt tiesu spriedumu izpildi aizskartās puses, valsts un sabiedrības interesēs. Nolēmuma izpildē viņi var piemērot vairākus piespiedu izpildes līdzekļus, lai panāktu tā ātru un kvalitatīvu izpildi. Visbiežāk tiesu izpildītāji piedziņu vērš uz parādnieka darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, kas ir parādnieka tiesības mazāk ierobežojošs piespiedu izpildes līdzeklis.

Ar darba samaksu saprot darbiniekam regulāri izmaksājamo atlīdzību, kas ietver arī noteiktas piemaksas, prēmijas un citas atlīdzības. Darba samaksai pielīdzināti maksājumi ir tādi naudas līdzekļi, kas tiek aprēķināti no personas darba algas vai kā citādi ir saistīti ar gūtajiem ienākumiem. Piemēram, darba samaksai pielīdzināti maksājumi ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātie valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti – vecuma pensija, invaliditātes pensija, maternitātes pabalsts, bezdarbnieka pabalsts un citi.

Civilprocesa likuma 594. panta kārtībā tiesu izpildītājs var vērst piedziņu gan uz darba samaksu, gan tai pielīdzinātajiem maksājumiem, parādniekam saglabājot naudas līdzekļus vienas minimālās mēneša darba algas vai puses no tās apmērā atkarībā no parāda veida.

Tomēr ne visi ienākumi, ko gūst parādnieks, ir tādi, uz kuriem tiesu izpildītājs var vērst piedziņu. Civilprocesa likuma 596. pantā ir uzskaitīta virkne naudas summu, uz kurām piedziņas vēršana nav atļauta, tai skaitā uz dažādiem pabalstiem.

Piemēram, viens no šādiem pabalstu veidiem ir valsts sociālie pabalsti. Tas ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Valsts sociālais pabalsts, piemēram, ir ģimenes valsts pabalsts, ko piešķir personai, kura audzina bērnu. Tā kā piedziņas vēršana uz šiem pabalstiem nav atļauta, parādnieks naudas līdzekļus pabalsta apmērā saņem papildus, piemēram, darba samaksai.

Laikā, kad valstī ir izsludināts ārkārtējais stāvoklis Covid-19 izplatības dēļ, pašvaldība var piešķirt ģimenei pabalstu krīzes seku pārvarēšanai, kā arī piemaksu pie šī pabalsta par katru apgādībā esošo bērnu. Tā kā šie ir sociālās palīdzības pabalsti, tiesu izpildītāji uz tiem piedziņu nevērš. Tas pats attiecas arī uz piemaksu pie dīkstāves pabalsta, kas ir paredzēta bērna, kura vecāks Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ir nonācis finansiālās grūtībās, uzturēšanai.

Ievērojot to, ka pabalsti, kuri nav saistīti ar darba samaksu, jau šobrīd nav pakļauti ieturējumiem, priekšlikums aizliegt piedziņas vēršanu uz jebkāda veida pabalstiem tikai samazinātu tiesu nolēmumu izpildi un parādu atgūšanas iespējas. Personai, kas saņem pabalstu, uz kuru var vērst piedziņu, tiek saglabāti naudas līdzekļi normatīvajos tiesību aktos noteiktajā apmērā. Savukārt, ja ienākumi nesasniedz valstī noteikto vienas minimālās darba algas apmēru vai pusi no tās, tiesu izpildītājs ieturējumus neveiks vispār.

Krīzes laikā biežāk, nekā ierasts, cilvēki jautā, kāpēc no parādniekam saglabājamajiem minimālajiem naudas līdzekļiem tomēr tiek ieturētas vēl papildu summas. Parasti tas ir tāpēc, ka minētā nauda ir bankas komisijas maksa par rīkojumu apstrādi, kura nav tiesu izpildītāja ieturēta. Parādnieks, atverot kontu noteiktajā bankā, piekrīt tās sniegto pakalpojumu izmaksām.

Visvienkāršākais veids, kā parādniekam izvairīties no neparedzētiem pārpratumiem, ir atcerēties par savu pienākumu sadarboties ar tiesu izpildītāju un informēt par saviem ienākumiem – darba algu, pabalstiem –, kurus parādnieks saņem vai saņems un citiem ienākumiem. Ja ir vairākas izpildu lietas pie dažādiem tiesu izpildītājiem, tad jāinformē katrs tiesu izpildītājs atsevišķi. Parādniekam ir pienākums informēt tiesu izpildītāju par bankas kontu, kurā viņš vēlas, lai viņam tiktu saglabāti naudas līdzekļi, jo tiesu izpildītājam citādi nav iespējams iegūt šādu informāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!