Kāpēc tieši ķīmijterapijai no visām onkoloģijas nozarēm ir būtiskākā nozīme ļaundabīgo audzēju ārstēšanā? Ko tā spēj sniegt jau šodien, un ko varam sagaidīt nākotnē?
Zāles atklāt palīdz karš
Vēža ārstēšanai ir gara un interesenta vēsture. Senākā metode ir ķirurģiskā ārstēšana, ko papildina staru terapiju, bet pati jaunākā metode ir medikamentozā terapija jeb ķīmijterapija – ārstēšana ar dažādām zālēm. Ķīmijterapijas aizsākumi meklējami Otrā pasaules kara laikā, kad nejauši tika atklāts, ka ķīmisko ieroču gāzes sastāvā esošais iprīts efektīvi iedarbojas uz asins šūnām. Pētnieki ar labiem panākumiem jauno metodi sāka izmēģināt limfātiskās sistēmas audzēju ārstēšanā, panākot, ka balto asinsķermenīšu skaits pacientu organismā iprīta savienojumu ietekmē samazinās. Šis atklājums bija pirmais solis ceļā uz ķīmijterapijas medikamentu radīšanu, kas strauji attīstījās pagājušā gadsimta 50. gados un turpinās joprojām. Salīdzinājumam, šodien vēža ārstēšanai Eiropas Savienībā reģistrēti 149 onkoloģiskie medikamenti un tikai pēdējo desmit gadu laikā vien to skaits pieaudzis teju par nepilnu simtu, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.
Progress un jaunas cerības
Gan padomju laikā, gan pēc neatkarības atjaunošanas līdz 2009. gadam ķīmijterapija Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, kopā ar ķirurģiju un staru terapiju bija onkoloģijas nozares apakšnozares. Nenoliedzot ķirurģijas un staru terapijas lielo nozīmi, jāuzsver, ka šīs abas metodes uz vēzi iedarbojas lokāli, noteiktā orgānā vai orgānu sistēmā. Taču tās nespēj to, ko no vēža ārstēšanas gaida visvairāk, – ārstēt vēzi kā sistēmisku organisma slimību, iedarboties uz metastāzēm un apturēt to izplatību organismā, kas ļauj pagarināt dzīves ilgumu.
Ķīmijterapijas nozīmi spilgti apliecina pēdējā desmitgadē vēža ārstēšanā panāktais progress, ko arvien vairāk novērtējam arī Latvijā. Gadu desmitiem zināmos klasiskos ķīmijterapijas līdzekļus šodien papildina hormonterapija, mērķterapija, imūnterapija, ģenētiskā testēšana u. c. Medikamenti kļūst pieejami arī tādām audzēju lokalizācijām, kam agrāk zāļu nebija vispār vai ārstēšanas iespējas bija minimālas, piemēram, melanomai, nieru vēzim, plaušu vēzim u. c.
Ķīmijterapeiti vēl labi atceras, ka, piemēram, pirms desmit gadiem metastātiska melanoma jeb ādas vēzis bija praktiski neārstējama slimība. Vairumā gadījumu pacientu dzīvildze bija tikai seši mēneši, bet tagad piecu gadu dzīvildze tiek panākta vairāk nekā pusei jeb 52% pacientu, lietojot kombinēto imūnterapiju, liecina Eiropas Ķīmijterapeitu biedrības (ESMO) kongresā šoruden rādītie pētījumi. Vēl vairāk – minētie pētījumi apliecina, ka, iespējams, liela daļa šo melanomas pacientu būs dzīvi arī pēc sešiem, septiņiem gadiem un ilgāk, kas ir liels panākums.
Arī pētījumos par agresīvā plaušu vēža ārstēšanu, kam agrāk nebija efektīvu zāļu, arvien biežāk runā par piecu gadu dzīvildzi, ko nodrošina mērķterapija kombinācijā ar ķīmijterapiju. Ja agrāk piecu gadu dzīvildze tika sasniegta mazāk par 5% pacientu, tagad šo mērķi var sasniegt jau 15–20% pacientu, bet atsevišķos gadījumos rezultāti ir bijuši tik sekmīgi, ka tiek runāts par plaušu vēzi kā ārstējamu slimību.
Jauns virziens – personalizētā ārstēšana
Lielākās izmaiņas vēža ārstēšanā, ko sekmīgi apgūst arī Latvijas ķīmijterapeiti, pēdējos gados saistītas ar vēža izpēti molekulārā līmenī, kas cīņai ar ļaundabīgiem audzējiem piedāvā personalizētu, individuālu pieeju. Atšķirībā no tradicionālās ārstēšanas, kurā vienas zāles tiek piemērotas visiem pacientiem, personalizētā medicīna vēža ārstēšanā izmanto ģenētisko testēšanu jeb biomarķierus – molekulas, ko organismā izstrādā vēža šūnas. Molekulārie marķieri ļauj noteikt katram pacientam specifisko vēža veidu un piemērot tam precīzi mērķētu terapiju. Šāda pieeja ļauj ietaupīt veselības aprūpes līdzekļus, jo nav jātērē nauda par zālēm, kas pacientam nav piemērotas, pacientam mazāk laika ir jāpavada slimnīcā u. c. Latvijā šobrīd valsts apmaksā marķierus ierobežotā skaitā – krūts vēzim un olnīcu vēzim.
Ar vēzi – katrs trešais vīrietis un katra piektā sieviete
Pozitīvi, ka arī Latvijā ķīmijterapeiti vēža ārstēšanai var izmantot arvien vairāk jauno zāļu, kas pamazām papildina valsts apmaksāto zāļu klāstu, – jo labāka diagnostika un ārstēšana sekmē arī dzīvildzes rādītāju uzlabošanos.
Pēc SPKC datiem, Latvijā piecu gadu dzīvildze vēža pacientiem pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājusies par 10% – no 39,3% 2005. gadā līdz 48,3% 2018.gadā, kas ir būtisks sasniegums.
Arī "The Lancet" pagājušā gada februārī publicēts pētījums par 18 vēža lokalizāciju izdzīvotības datiem 2000.–2014.gadā atklāj, ka Latvijā, salīdzinot 1995.–1999. gada periodu ar 2000.–2014. gada periodu, izdzīvotības rādītāji ir pieauguši 5–10% apmērā plaušu vēzim un 3–5% apmērā aizkuņģa dziedzera vēzim. Nepārtraukts izdzīvotības pieaugums vērojams arī prostatas vēža pacientiem, kur izdzīvotības rādītājs Latvijā 2010.–2014. gadā pārsniedz 90%, kas ir salīdzinoši labs rādītājs.
Tikmēr globālās prognozes vēsta, ka vēža draudi pasaulē arvien pieaug. Pasaulē ik gadu tiek reģistrēti aptuveni 14 miljoni jaunu vēža gadījumu, bet paredzams, ka pēc 2030. gada ik gadu ar vēzi saslims jau 22 miljoni cilvēku. Tiek lēsts, ka dzīves laikā vēzis attīstīsies četriem no desmit ES iedzīvotājiem, bet globāli risks saslimt ar vēzi ir katram trešajam vīrietim un katrai piektajai sievietei.
Uzmanības lokā – jaunie speciālisti
Ķīmijterapijai strauji attīstoties, aug arī ķīmijterapeita loma un atbildība ļaundabīgo audzēju ārstēšanā. Arī Latvijā ir nepieciešami jauni, labi izglītoti speciālisti, kas jaunākās vēža ārstēšanas iespējas spētu izmantot klīniskajā praksē. Tāpēc Latvija Onkologu ķīmijterapeitu asociācija pēdējos gados ir aktīvi strādājusi, lai veicinātu zinātniski pētniecisko darbu, sekmētu jauno ķīmijterapijas speciālistu apmācību u. c. Tiek veikta speciālistu sertifikācija, resertifikācija, ir izstrādāta rezidentūras programma, un jaunie ķīmijterapeiti mācās atbilstoši Eiropas Savienības prasībām piecus gadus. Ir gandarījums, ka Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija veiksmīgi sadarbojas ar Eiropas Ķīmijterapeitu biedrību (ESMO), sekojot jaunākajām tendencēm vēža ārstēšanā. Prieks, ka par nozari interesējas arī jaunie speciālisti – šogad pirmo reizi uz ķīmijterapeitu rezidentu vietām bija konkurss. Tātad jaunie ārsti ķīmijterapiju atzīst par perspektīvu, un tā ir laba ziņa gan Latvijas vēža pacientiem, gan visai onkoloģijas nozarei.
Izmantotie avoti:
https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
