Cukura diabēta pacientam tā ir iespēja dzīvot aktīvu dzīvi bez veselības pasliktināšanās daudzu gadu garumā, nevis cīnīties ar dažādām slimības izraisītām komplikācijām. Vai arī Latvijā varam cerēt, ka veselības politikas veidotāji sekos Lietuvas praksei?
Inovatīvo medikamentu pieejamība Latvijā - zemākā ES
Lietuvas Veselības ministrija un Eiropas Farmaceitisko ražotāju un asociāciju federācija (EFPIA) šā gada jūlijā noslēgusi līgumu, kas paredz jaunāku un efektīvāku kompensējamo medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sistēmā. Valsts no ražotājiem šīs zāles varēs iepirkt par zemāku cenu, kas nozīmē zāļu pieejamību daudz plašākam pacientu lokam.
Salīdzinot Baltijas valstu kompensējamo zāļu sistēmas (KZS), ar nožēlu jāatzīst, ka Latvija allaž izcēlusies ar vismazāko atvēlēto finansējumu uz vienu iedzīvotāju. Piemēram, 2012. gadā Igaunijas KZS ambulatoriem pacientiem tērēja 77, Lietuva - 64, bet Latvija - tikai 57 eiro par vienu pacientu, liecina Nacionālā Veselības dienesta (NVD) dati. Turklāt Latvijā, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, kompensējamo zāļu sarakstā ietverta arī ķīmijterapija - ja to atrēķina, Latvijas kompensācijas budžeta cipari ir vēl bēdīgāki.
Pēc NVD datiem, kompensējamās zāles Latvijā saņem ap 600 tūkstoši pacientu un viņu skaits ar katru gadu pieaug. Trūcīgā veselības nozares finansējuma dēļ ir saprotama NVD vēlme maksimāli palielināt zāļu lietošanu par iespējami zemāko cenu līdzvērtīgu zāļu grupā, padarot tās pieejamākas pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai. Statistika apliecina, ka šī politika nes augļus un lēto zāļu lietotāju skaits aug. 2010. gadā lētāko references zāļu lietotāju skaits bija 55,76%, 2011. gadā - 58,2%, bet 2012. gadā - jau 66,25%. Taču akcents tikai un vienīgi uz lētāko zāļu lietošanu nedrīkst būt valsts kompensējamo zāļu sistēmas pamats.
Lētāk ne vienmēr ir labāk
Vairāki vadošie medicīnas nozaru speciālisti sirds un asinsvadu slimību jomā, neiroloģijā, endokrinoloģijā, onkoloģijā u.c. jau vairākus gadus Latvijā ceļ trauksmi par to, ka kompensējamo zāļu nodrošinājums tālu atpaliek no ES valstu vidējiem rādītājiem, un īpaši slikta pieejamība ir tieši jaunākās paaudzes jeb inovatīviem medikamentiem. Ar to palīdzību bieži ir iespējams būtiski uzlabot ārstēšanas efektivitāti pacientiem ar smagākām diagnozēm. Kaut gan šie medikamenti ir dārgāki, ilgtermiņā parasti tiek sasniegts labāks ārstēšanas rezultāts un ieguldītie līdzekļi sniedz lielāku atdevi nekā lietojot vairākus salīdzinoši lētākus medikamentus. Bieži inovatīvie medikamenti ir ar mazākām blaknēm un būtiski spēj uzlabot dzīves kvalitāti, ļaujot cilvēkam strādāt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Taču Latvijā šī atziņa, ko plaši pielieto ES valstīs, KZS veidošanā pēdējos gados netiek praktizēta. Arī pētniecības firmas IMS dati rāda, ka Latvijā jaunākās paaudzes zāļu pieejamība uz vienu iedzīvotāju ir viszemākā Eiropas Savienībā.
Jāizmanto ES prezidentūras iespējas
Lietuvas iniciatīva slēgt līgumu ar Eiropas Farmaceitisko ražotāju un asociāciju federāciju ir labs piemērs arī Latvijas politiķiem, kā meklēt risinājumus, lai panāktu uzlabojumus valsts veselības aprūpes sistēmā. Ņemot vērā, ka Lietuva šo līgumu gatavoja laikā, kad tā bija ES prezidējošā valsts, arī Latvijas politiķiem jādomā, kā gaidāmo Latvijas ES prezidentūru efektīvi izmantot veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai. Jo arī Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, KZS agrāk paredzēja kompensēt tikai lētāko medikamentu attiecīgajā zāļu grupā. Tagad noslēgtais līgums ļauj KZS iekļaut ne tikai lētākās attiecīgās grupas zāles, bet arī jaunākās un efektīvākās, ko farmācijas uzņēmumi Lietuvai sola piegādāt par zemāku cenu nekā citām ES valstīm. Ietaupītos līdzekļus, ko sniegs lētāku zāļu piegāde, Lietuva saskaņā ar līgumu apņemas novirzīt inovācijām veselības aprūpē, tostarp arī jaunu medikamentu izmēģināšanai.
Iespējas, kā izmantot ES Prezidentūru veselības jomas sakārtošanai, ir dažādas. Piemēram, 2013.gada novembrī Viļņā notika Eiropas Sabiedrības veselības alianses (EPHA) Lietuvas veselības forums, kurā tika diskutēts arī par hroniski slimo pacientu iespējām saņemt adekvātu ārstēšanu un valsts apmaksātus inovatīvus medikamentus. Inovatīvo medikamentu pieejamības veicināšanas nepieciešamība tika iekļauta konferences deklarācijā, kas tagad ir "jumta" dokuments ES veselības aprūpes politikas veidošanai. Arī Latvijas veselības aprūpes politikas veidotājiem ir jāmeklē līdzīgas iespējas un jāuzlabo KZS atbilstoši ES attīstīto valstu praksei. Pretējā gadījumā plaisa, kas šķir Latvijas no citu ES valstu hroniski slimo pacientu ārstēšanu, draud kļūt nepārvarami plata, un maksāsim par to ar visdārgāko - ar tautas veselību.