Ainu medicīnas jomā nākamajam gadam īpaši drūmu zīmē fakts, ka Latvijā jau tāpat ir mazākais veselības aprūpes un kompensējamo medikamentu budžets un vienlaikus - augstākais pacientu līdzmaksājuma procents Eiropā.
Uz šī fona nākamā gada veselības aprūpei atvēlētie 579,6 miljoni latu, kas ir vien par četriem miljoniem vairāk nekā šogad, izskatās pieticīgi un skaidrs, ka pamatoti augošās pacientu vajadzības nesegs. Turklāt pārsteidz, ka 2010.un 2011.gadā nozarei plānots pat līdzekļu samazinājums: 2010. gadā par astoņiem miljoniem latu mazāk nekā 2009.gadā, bet 2011.gadā - par vēl diviem miljoniem mazāk nekā 2010.gadā*.
Paredzams, ka nākamgad vairāk naudas netiks atvēlēts ne ģimenes ārstu darba nodrošināšanai, ne pacientu papildu izmeklējumiem, ne kompensējamo medikamentu sistēmai, kas ir viens no vispāratzītiem mehānismiem, lai pacientiem ar smagām un hroniskām slimībām nodrošinātu pieejamu, kvalitatīvu ambulatoro veselības aprūpi.
Efektīvs ģimenes ārstu darbs apvienojumā ar valsts kompensējamiem medikamentiem, kā zināms, ir primārās aprūpes stūrakmens. Ja ir zāles, pacients var ārstēties mājās, ģimenes ārsta uzraudzībā, kas valstij izmaksā ievērojami lētāk nekā cilvēka ievietošana slimnīcā ar ielaistu saslimšanu.
Veselības ministrija neskaitāmos veselības aprūpes politikas dokumentos ir atbalstījusi šo principu, apņemoties mazināt iedzīvotāju saslimstību, mirstību un ārstēšanās ilgumu stacionārā, veicinot primārās aprūpes attīstību. Taču ar šādu veselības aprūpes budžetu, kāds 2009.gadam iesniegts izskatīšanai Saeimā, šī vīzija vismaz tuvākā nākotnē sasniegta netiks.
Nenoliedzot veselīga dzīvesveida lielo lomu veselības saglabāšanā, organizācija SUSTENTO, kas apvieno vairāk nekā 20 000 biedru ar invaliditāti vai hroniskām saslimšanām no 23 organizācijām, uzskata, ka veselības aprūpes kopējā finansējuma palielināšana vien par dažiem miljoniem latu, tai skaitā, ambulatorai aprūpei un kompensējamiem medikamentiem, ir nepieļaujama un klajā pretrunā ar iepriekšējos gados aizsākto veselības aprūpes politikas īstenošanu.
Veidojot veselības aprūpes budžetu pēc principa "ietaupīt par katru cenu", neizbēgami tiks sanaidoti ģimenes ārsti, pacienti un slimnīcas. Ģimenes ārsti cietīs, jo ierobežotā finansējuma dēļ daļai pacientu būs jāatsaka nosūtījums pie speciālista un kompensējamo medikamentu recepte. Tā rezultātā pacienti nesaņems nepieciešamo izmeklēšanu un valsts apmaksātās zāles. Jāpiebilst, ka Veselības ministrijai attiecībā uz kompensējamo zāļu finansējumu būs jāizdara grūta izvēle: ja jau šogad kompensējamo zāļu budžeta reālā izpilde tiek prognozēta 73 miljoni latu, tad, 2009.gadā atvēlot vien 66 miljonus, kā paredz budžeta projekts, būs jāizvēlas - palielināt pacientu līdzmaksājuma apmēru, samazināt kompensējamo diagnožu skaitu vai samazināt ģimenes ārstu budžetus valsts apmaksātajiem medikamentiem. Jebkurš no šiem soļiem neizbēgami palielinās pacientu finansiālo līdzdalību veselības saglabāšanā.
Rezultātā jau tā daudzos gados ielaistās hroniskās slimības tiks diagnosticētas pārāk vēlu un pacientiem būs jāatver maks, lai piemaksātu par ārstēšanu no savas kabatas. Tāpēc daudziem var nākties ārstēties nevis mājās, bet slimnīcās. Līdz ar to slimnīcas finansiāli cietīs, uzņemot stacionāros ambulatori ārstējamus pacientus, kas ir dārgi, palielina rindas un iespēju saņemt slimnīcu pakalpojumus.
Zinot, cik strauji pēdējos gados Latvijā aug hronisko pacientu - onkoloģisko, astmas, sirds un citu slimnieku skaits un ka pēc veselības rādītājiem Latvija ieņem vienu no pēdējām vietām Eiropas Savienībā, veselības aprūpes budžeta minimāla palielināšana 2009.gadā ir absolūti nepieļaujama.
Vienīgā izeja no strupceļa no strupceļa medicīnā ir budžeta palielināšana, pretējā gadījumā par katru no jostas savilkšanas programmas nepārdomāti ietaupīto latu veselības nozarē būs ļoti dārgi jāmaksā - jāmaksā ar cilvēku veselības un dzīvības cenu. Un ne tikai - papildu izdevumi gulsies uz sociālo budžetu. Ja Veselības ministrija, valdība šo vienkāršo patiesību ignorē, jājautā, kam vērti politikas dokumenti un vai Veselības ministrijai vispār ir skaidra vīzija par veselības aprūpes turpmāko attīstību.
Organizācija SUSTENTO aicina nepieļaut veselības aprūpes sistēmas kropļošanu un atvēlēt veselības aprūpes nozarei attīstītai Eiropas valstij cienīgu finansējumu, lai nepasliktinātu hronisku slimo pacientu dzīves kvalitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
