Strauji augošais eksports uz Krieviju un Lietuvu ir galvenais iemesls, kādēļ šā gada deviņos mēnešos būtiski pieaudzis no Latvijas izvestā piena daudzums, kas nu jau otro gadu pēc kārtas pārliecinoši apsteidz līdzšinējo pirmrindas eksporta produktu – zivju konservus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Šis gads lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem bijis labs, jo par saražoto saņemtā samaksa bijusi ļoti laba," tā lauksaimniecības produktu ražošanu šogad vērtē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) direktore Inguna Gulbe. Tiesa, augstā samaksa par darbu ražotājiem rezumējusies ar strauji pieaugušām cenām pārtikas veikalos. Turklāt nav paredzams, ka cenu kāpums tuvākajā laikā varētu apstāties. Iemesls tam ir gan kāpjošās resursu (gāzes, elektrības, darbaspēka) izmaksas Latvijā, gan globālā pieprasījuma pieaugums.

Piens uz Lietuvu, Eiropu, Krieviju

LTVC dati liecina, ka šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar šādu pašu laika posmu pērn Latvijas lauksaimniecības preču eksports naudas izteiksmē palielinājies par 74,3 miljoniem un sasniedzis 366,1 miljonu latu (pērn – Ls 291,8 milj.).

Eksporta statistikā kā visvairāk eksportētā preču grupa ar 87,2 miljoniem latu kopvērtībā gan norādīti bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni. Taču šīs preču grupas panākumus lielā mērā nosaka ne tik daudz pašmāju lauksaimnieku un pārtikas ražotāju veikums, cik fakts, ka Latvija ir Baltijas valstu tā sauktais distribūcijas centrs sulām un dzērieniem.

Otrajā vietā – piens un piena produkti, kas šā gada deviņos mēnešos no valsts izvesti par 66,2 miljoniem latu, un tas ir par 15 miljoniem latu vairāk nekā pērn. LTVC direktore Inguna Gulbe skaidro, ka liela nozīme bijusi jēlpiena eksportam uz Lietuvu. Pērn deviņos mēnešos lauksaimnieki un uzņēmumi uz Lietuvu izveda pienu par 14,9 miljoniem latu, šogad – jau par 17,6 miljoniem latu. I. Gulbe skaidro, ka pieaugums noticis vairāk uz piena cenas, ne apjomu pieauguma rēķina. Dati liecina, ka piena eksporta cena salīdzinājumā ar pērno gadu augusi par sešiem procentiem.

I. Gulbe: "No valsts ekonomikas viedokļa daudz labāk būtu, ja no valsts izvestu, piemēram, biezpiena sieriņus un tamlīdzīgus augstas pievienotās vērtības produktus, nevis piena izejvielu." Lai tas notiktu, Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ar lauksaimniekiem jāvienojas par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem sadarbībā. Kamēr vienošanās nav, lauksaimnieki daļu piena pārdos Lietuvā.

Tomēr Latvijas uzņēmumi, neskatoties uz augsto piena cenu un izejvielas trūkumu, spējuši attīstīt ne tikai vietējo, bet arī eksporta tirgus. Vēl joprojām gan puse no piena produktu eksporta nonāk vecajās ES dalībvalstīs, kur šogad fiksētas augstākās cenas pēdējo divdesmit gadu laikā. Tā LTVC dati liecina, ka, piemēram, siera cena salīdzinājumā ar pērno gadu palielinājusies par 22%, sviesta cenas pieaugums šogad ir par 32%, bet vājpiena pulvera cenas piedzīvojušas rekordaugstu lēcienu –par 55%.

I. Gulbe teic, ka šogad pārstrādātu piena produktu eksports strauji attīstījies arī Krievijas virzienā. Tiesa, apjoms naudas izteiksmē – 4 miljoni latu – gan pagaidām nav liels, taču iespējas ir. Jāpiebilst, ka piena produktu eksportu uz Krieviju, sākot no šā gada rudens, nedaudz piebremzēja šīs lielvalsts lēmums noteikt cenu moratoriju atsevišķiem pārtikas, tostarp arī piena produktiem. Situācija varētu uzlaboties martā pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām, kad moratoriju plānots atcelt.

Zivju eksportā panīkums

Nekāda moratorija atcelšana gan nemainīs cita līdz šim ļoti nozīmīga eksporta produkta – zivju konservu – likteni Krievijas tirgū. Vēl pirms diviem gadiem, kad Krievija vēl nebija uzsākusi Latvijā ražoto šprotu aizlieguma kampaņu, tieši zivju konservi aiz dzērieniem bija otrais visvairāk eksportētais produkts. Šprotu eksporta liegums diviem (no šā gada novembra – jau trijiem) lielākajiem zivju konservu ražotājiem šogad rezumējies ar zaudējumiem vismaz 10 miljonu latu apmērā, jo par šādu summu salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies Krievijas tirgū nopelnītās naudas daudzums. I. Gulbe gan piemetina, ka zaudējumos var vainot arī zivju konservu eksporta cenu kritumus par astoņiem procentiem.

Labas izredzes graudaugiem

Kaut gan šogad pasaulē fiksētas rekordaugstas graudaugu cenas, LTVC dati par eksportu deviņos mēnešos pagaidām neuzrāda rekordlielu izvesto kviešu un rapša apjomu. Graudaugi ar 38 miljoniem latu gan ieņem ceturto vietu visvairāk eksportēto lauksaimniecības produktu sarakstā. Saprotams, ka lielākā daļa šīs preces par 22 miljoniem latu nonākusi vecajās ES dalībvalstīs, taču nav vienas izteiktas eksporta līdervalsts. Tā, piemēram, dati liecina, ka rapša eksports uz Dāniju salīdzinājumā ar pērno gadu pat samazinājies par nepilnu miljonu latu un šogad deviņos mēnešos veidoja 4,9 miljonus. Toties būtiski pieaudzis kviešu eksports uz Norvēģiju – pērn deviņos mēnešos tos uz šo valsti izveda par 0,6 miljoniem, šogad – jau par 3,4 miljoniem latu.

Pēc LTVC datiem, kviešu eksporta cenas gada laikā kāpušas par 29%, bet rapša – tikai par 9%. Tiesa, aina gan var būt citāda, kad būs apkopoti dati par visiem 12 mēnešiem.

I. Gulbe atzīst, ka graudaugu audzētājiem arī nākotnē paredzams labs tirgus, jo tiem pieprasījums pasaulē turpinās augt. To sekmēs ne tikai globālais pieprasījums pēc pārtikas, bet arī šā lauksaimniecības produkta aizvien plašāka izmantošana bioenerģijas ražošanā.

Gaļas tirgus stagnē

Atšķirībā no piena un graudu sektora gaļas ražotājiem ar eksportu šogad tāpat kā iepriekšējos gados nav veicies. Dati liecina, ka gaļa un lopi no valsts izvesti par kopumā 16 miljoniem latu, puse izvesta tepat uz kaimiņzemēm Igauniju un Lietuvu. Par pieciem miljoniem latu lopi izvesti uz ES valstīm, pamatā tie ir teļi, kuru nobarošana Latvijā, pateicoties augstajām lopbarības cenām, joprojām nav izdevīga.

"Latvijas gaļas ražotāji pagaidām nav spējīgi nodrošināt pietiekamus apjomus, lai spētu ieinteresēt ES veco dalībvalstu, kur gaļas cenas ir augstas, pircējus," saka I. Gulbe.

Turklāt dati liecina par gaļas cenas eksporta cenu samazināšanos. Tā, piemēram, gada laikā liellopu cena samazinājusies par 18%. Šos LTVC datus apliecina arī citu ES valstu tirgus pētījumi. Vācijas tirgus pētījumu aģentūras "ZMP" publicētās cenas liecina gan par liellopu un cūku iepirkuma cenu samazināšanos, gan par gaļas produktu cenu kritumu. Vācijā gada laikā pārtikas cenas pieaugušas vidēji par 10%, cenu kritums par 13% bijis vien kartupeļiem un par vienu procentu – gaļas produktiem.

Imports aug

Vienlaikus ar eksportu šogad fiksēts arī straujš lauksaimniecības produktu importa pieaugums – no 467,3 miljoniem pērn deviņos mēnešos līdz 560,4 miljoniem latu šogad. Valstī visvairāk – par 112,2 miljoniem latu – ievesti dzērieni un sulas, otrajā vietā ar 51 miljonu – gaļa un gaļas produkti, trešajā vietā ar 45 miljoniem latu – augļi. Būtiski audzis arī cukura un konditorejas, graudaugu un miltu, zivju un zivju produktu imports. Pateicoties siera un raudzētu piena produktu ievešanai no Polijas, pieaudzis arī piena importa apjoms.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form