Dzīvē iegrozījies tā, ka mans darbs ir saistīts ar mācību iestādēm. Izglītības sistēmas uzlabošana ir plaša tēma – sākot no bērnudārza, līdz pat pieaugušo tālākizglītībai. Raksts tapis sadarbībā ar vairākiem skolu direktoriem un direktoru vietniekiem mācību darbā, īpaši pateicos Andželai Sokolovai (Mārupes vsk.).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Jautājot skolotājiem, kas īsti nav kārtībā Latvijas izglītības sistēmā, tipiska atbilde ir: "Nekas nav kārtībā!" Turpretī Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža 11.oktobrī paziņo: "Es uzskatu, ka es pārvaldu nozari". Nespriedelēšu, vai šāda B.Rivžas pārvaldīšana nāk par labu vai par sliktu, jo, pirmkārt, drīz vietā, iespējams, būs cits ministrs, otrkārt, nebūšu tik kategorisks, lai apgalvotu, ka viss ir slikti, jo ir uzceltas pāris jaunas pamatskolas (Tukumā, Cēsīs), renovēti vai pat no jauna uzcelti daži korpusi (Rīgas Teikas vidusskola) un izremontēti vairāki bioloģijas kabineti, treškārt, no ministra ir atkarīgs daudz kas, bet vislielākā mērā – tomēr no premjera izvirzītajām prioritātēm. Valsts kontroles revīzijas atzinums ir skarbs: "Izglītības un zinātnes ministrija nespēj nodrošināt vispārējās izglītības iegūšanas atbilstību likumdošanai un izvirzītajiem mērķiem".

Šobrīd noris administratīvi teritoriālā reforma, tādēļ pagaidām neņemos spriest, kā tā ietekmēs izglītības pārvaldes un mācību iestādes.

Ar priekšmetu 'Informātika' sniegšu nelielu ieskatu mācību programmās, kas spilgti raksturo to, ka tās tiek veidotas, neizprotot, cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai mācību tēmu būtu iespējams apgūt, un neko nezinot par to, kāda ir bērna sagatavotība, lai vispār ko tādu mācītu. Informātika tiek mācīta 5., 6. un 7. klasē pa 35 stundām gadā. Piemēram, tastatūras apgūšanai paredzēta viena mācību stunda, pēc kuras skolnieks ir iepazīstināts ar to, kur atrodas taustiņi, un, kā rakstīts Informātikas mācību programmā - "prot lietot tastatūru". Pa vienai stundai paredzēts teksta noformēšanai, attēla ievietošanai un lappuses kopskata veidošanai. Kā Jums šķiet, vai piektās klases skolnieks pēc vienas mācību stundas prot kaut vai apmierinošā līmenī veikt teksta ievadi ar tastatūru? Vai gadījumā pirms māca teksta formatēšanu, vispirms nebūtu prātīgi iemācīt pareizi rakstīt ar klaviatūru – ar visiem pirkstiem, nevis ar vienu pirkstu, kā vairums turpina arī universitātē (tikai ātrāk)? Mārupes vidusskola, pateicoties pagasta padomes atbalstam, jau 3. un 4. klasē māca informātikas pamatus. Vienkāršas zīmēšanas programmas palīdz apgūt darbu ar peli. Ar teksta redaktora palīdzību, tiek apgūti tastatūras lietošanas pamati. Tiek iemācītas ļoti svarīgas lietas, kurām mācību programmā nav atvēlēts laiks, lai tās ne tikai iemācītu, bet lai šīs zināšanas un iemaņas tiktu nostiprinātas. Vai tas maz ir aprēķināms, cik liels ieguvums šajā - informācijas laikmetā būtu tautsaimniecībai kopumā, ja mēs visi ar tastatūru rakstītu tik pat ātri kā domātu?

Savukārt 7. klasē!!! trīs stundas atvēlētas algoritmu pamatu apguvei. Šī ir tēma, kas tiek mācīta universitātēs! Labi. Ja reiz mācām algoritmus, tad mācām kārtīgi! Bet par 3 stundām visbiežāk bērns ne tikai nesaprot, priekš kam tas ir, bet arī, kas tā blokshēma tāda! Ja to saprātīgā līmenī mācītu vidusskolā, tad tas būtu pamatoti un pat atbalstāmi. Rodas iespaids, ka šīs programmas izstrādā cilvēki, kuri nekad nav strādājuši ar skolas vecuma bērniem – labākajā gadījumā ar studentiem vai izlases klasēm.

Pamatizglītības mācību priekšmetu programmā par matemātiku rakstīts, ka "uzdevumiem jābūt tādiem, kas saistīti ar sadzīvi", bet vai ir pieejams uzdevumu krājums, kurā būtu apkopoti šādi uzdevumi? Lūk, piemērs no sadzīves, no valsts līmeņa matemātikas olimpiādes: "Iet vilciens no Rīgas uz Mehiko...". Nesen iznākušās grāmatas par MS Word un Excel apraksta šo programmu 2003. gada versijas, bet šodien nopērkamie datori tiek pārdoti ar 2007. gada versiju. Par bezmaksas OpenOffice nerunāsim, jo esam taču pārdevušies Bilam!

Un vēl tāds sīkums – LU Ekonomikas un vadības fakultātē (EVF) Vadības zinību bakalaura programmā ir kurss 'Ekonomikas informātika I', kurā māca, kā tabulai pievienot rindiņu. Nē, tā nav kļūda universitātes kursa programmā, jo patiešām ir studenti, kuri, saprotams, ir beiguši vidējās izglītības mācību iestādi, bet nepārzina teksta redaktoru!

Augstskolas – tā ir atsevišķa un plaša tēma. Augstākās izglītības būtība neesot iemācīt, bet gan iemācīt patstāvīgi mācīties. Tik tālu viss būtu kārtībā, bet cik universitātes Latvijā ir tādas, kurās studijas tiek organizētas, balstoties uz šādām pamatnostādnēm? Vai tajā pašā EVF, kurai būtu jāsagatavo topošie uzņēmumu direktori un dažāda līmeņa vadītāji, pirmajā kursā ir tādas tēmas, kā laika plānošana, darba sistematizēšana un optimizēšana un tam pieejamie palīglīdzekļi, orientēšanās informācijā, darbs grupā, darbs ar lieliem dokumentiem u.t.t (Latvijas Lauksaimniecības universitātes lekcijas piemērs). Vai Vēstures un filozofijas fakultātē, kur jālasa literatūras kalni un nebūt vienmēr teksts ir jāatceras vārds vārdā, pirmajā kursā nevajadzētu piedāvāt ātrlasīšanas kursu? Vai šī metode, ar kuru iespējams uzlabot lasītprasmi nevis par procentiem, bet vairākkārtīgi, vēl ar vien ir brīvi pieejama tikai īpašai šķirai?

Zemā atalgojuma pieminēšana ir nogurdinājusi gandrīz visus, bet jāsaprot, ka tieši dēļ tā arī sākas lielākās bēdas. Pārslogots un pārguris skolotājs, līdz ar to, nekvalitatīvi veikts darbs un slikti izglītots audzēknis. Ja mācību pārzinis katram skolotājam iedalītu vienu slodzi, kas būtu tikai normāli, tad nebūtu kas māca! Otrkārt, skolotājs sāktu piepelnīties kaimiņu skolās, kas novestu pie tā paša. Viena slodze ir 21 mācību stunda klasē, divas stundas konsultācijām un 1 līdz 6 stundas darbu labošanai nedēļā, par ko samaksa pēc pēdējā algas pielikuma ir Ls 341 pirms nodokļu atskaitījumiem jeb Ls 245 uz rokas. Ar dažām papildus piemaksām, piem., par darba kvalitāti, Rīgā - Rīgas domes piemaksa u.c., alga iespējama līdz 300, lielākais - 350 latiem. Vai bāzes skaitlis 245, ko redz jaunietis, ir pietiekoši pievilcīgs, lai izvēlētos apgūt šo grūto un cienījamo profesiju, kas ne katram ir pa spēkam? Latvijā skolotāji nereti ir zaudējuši tik ļoti svarīgo izglītošanas misijas apziņu. Pat ja zemapziņā kaut kur tas ir palicis, tad izšķirošo triecienu dod sabiedrības negatīvais spiediens. Bērns nav atnācis uzrakstīt pārbaudes darbu - skolotājs vainīgs, slikti māca un vispār neko nesaprot.

Ar vien biežāk novērojami gadījumi, kad vecāks atved atvasi uz skolu, bet bērns - ap stūri un prom. Abpusēju sekošanu bērna gaitām (gan no skolas, gan vecāku puses) nodrošina mūsdienu tehnoloģijas un projekts "e-klase", kas ļauj ar SMS palīdzību saņemt informāciju par atzīmēm un kavējumiem, turklāt vecākiem pieejama detalizēta informācija internetā. Pakalpojums izmaksā Ls 1,5 – 2 mēnesī, kas, manuprāt, ir simboliska maksa. Tiem vecākiem, kuri aizbildinās ar iestāžu apmaksātajām telefonu sarunām un SMS pakalpojumiem, iesaku paņemt no atvilktnes veco telefonu vai par latu iegādāties tālruni tieši šim nolūkam. Šeit drīzāk ir jautājums par vecāku atbildību. Uz vienreiz gadā rīkoto vecāku konferenci daļa neuzskata par vajadzīgu ierasties. Esiet taču aktīvi un esiet informēti par saviem bērniem!

Varētu vēl rakstīt gan par dīvainām prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos, piem., ka stundu sarakstā nedrīkst attēlot fakultatīvo priekšmetu mācību stundas, kā rezultātā mācību pārzinim ir jāveido vismaz 2 stundu saraksti – reālais un tāds, kādu pieprasa likums, gan par to, ka ministrijai, paziņojot par grozījumiem normatīvajos aktos, gadās piemirst, ka vasara ir atvaļinājumu laiks, un, piemēram, pirms šī mācību gada, 26. augustā (dažas dienas pirms mācību gada sākuma!) tika paziņots par izmaiņām attiecībā uz skolotāju slodzēm, kas vairākās skolās ieviesa korekcijas jau sastādītajā stundu sarakstā, gan par jautājumiem, kas nav tieši saistīti ar izglītības sistēmu, piem., absurdo Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta kartiņu iegādes kārtību - gan skolniekiem, gan studentiem. Dzīvojam 21.gs., bet nez kāpēc tās vēl arvien studentam nav iespējams pasūtīt kaut vai katras universitātes mājas lapā, veikt pārskaitījumu, izmantojot internetbanku, un saņemt centralizēti - visa fakultāte kopā ar datora izdrukām katrai grupai. Ieguvumi: nekādu rindu, apmaksa bezskaidrā naudā un visa šī procedūra ievērojami optimizēta, jo nav papīru pildīšana ar roku un nekur gandrīz nevienam nav jāiet. Protams, tas nebūs izdevīgi tiem apķērīgajiem, kuriem transporta kartiņu tirdzniecība ir privātais bizness.

Šis raksts ir sākums mūsu visu kopīgam darbam Latvijas izglītības uzlabošanā. Izglītības un Zinātnes ministrija, vadošu ministrijas darbinieku un pašas ministres personā, apstiprināja vēlmi izskatīt ikvienu konstruktīvu un argumentētu priekšlikumu. Tautvaldība par savu virsuzdevumu (misiju) izvirza sekmēt laikmetam atbilstošu un efektīvu sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē, kas tiks nodrošināta izmantojot moderno informācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Negaidot, kad portāls būs gatavs darbam, sadarbībā ar laikrakstu "Izglītība un Kultūra", aicinām ikvienu iesniegt ierosinājumus izglītības sistēmas uzlabošanā - www.tautvaldiba.lv.

Atbildes uz to, kādēļ Latvijā viss notiek tā, kā notiek, un skaidrojumi tam, ka valdošajai elitei nepieciešama tieši tik gudra tauta, lai tā nerunātu pretī, bet pazemīgi barotu allaž izsalkušos tautas kalpus, bija lasāms rakstā "Cik lielā mērā manipulē ar Tevi?".

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form