Ivo Verners: 'Priekšlikumi, kā Saeimai atjaunot uzticību'
Foto: LETA

Liela iedzīvotāju daļa Saeimai neuzticas. Neuzticas arī valdībai, tiesu varai, partijām, prezidentiem, medijiem (skat. Eirobarametra un c. pētījumus) un beigu beigās – arī paši sev. Taču bez savstarpējas cieņas un uzticēšanās, produktīva sadarbība nav iespējama.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma


Par to, ka drīz būs nākamās Saeimas vēlēšanas, šaubu nav. Vai nākamajai Saeimai būs pamats uzticēties vairāk kā iepriekšējām?

Kā zināms, vēlēšanu iznākumu tieši ietekmē šādi faktori:
* vēlēšanu sistēmas kvalitāte,
* deputātu kandidātu atbilstība amatam,
* deputātu iespējas iepazīstināt vēlētājus ar sevi un priekšlikumiem,
* vēlētāju kompetence,
* balsu skaitīšana.

Vai pašreizējā vēlēšanu kārtība nodrošina visgudrāko un uzticamāko pārstāvju izvēlēšanu no mūsu vidus? Kāda ir deputātu kandidātu atbilstība darbam Saeimā? Vai visi deputāti ir viedi, krietni cilvēki - ar nevainojamu reputāciju, tātad piemēroti iedzīvotāju kopīgo jautājumu risināšanai? Vai visiem kandidātiem un domubiedru grupām ir vienlīdz taisnīgas iespējas iepazīstināt vēlētājus ar sevi un saviem priekšlikumiem?

Par vēlētāju kompetenci es neuzdrošinos teikt nevienu sliktu vārdu - pat mājienu ne. Nav šaubu, ka vēlētāji ir zinoši, gudri, aktīvi, labi organizēti un visādā ziņā ideāli. Cēloņi tam, ka Latvijai ar tautas priekšstāvjiem kaut kā mistiski neveicas, nav meklējami vēlētājos, jo mēs jau tā darām visu iespējamo - skatāmies reklāmas klipus, izmantojam katru iespēju, lai paustu savu viedokli pie virtuves galda, balsojam vai arī - nebalsojam, esam sabiedriski aktīvi vai arī - neesam, tādējādi atbalstot pašreizējo kārtību. Vainīgi bez šaubām ir vietējie vai globālie oligarhi - pašmāju vai svešzemju sliktie puiši un impērijas.

Vēlēšanu rezultātus vistiešākā veidā ietekmē vēl viens faktors - balsu skaitīšana. Nereti esmu dzirdējis šādus viedokļus: "nav svarīgi, par ko balso, svarīgi - kas skaita balsis", "kāda starpība, par ko balso, ja balsis tik un tā tiek 'pareizi' saskaitītas". Tas liecina par neuzticēšanos arī balsu skaitīšanas procesam un balsu skaitītājiem. Vēl vakar saņēmu e-pasta vēstuli, kurā cilvēks apgalvo, ka "10. Saeimas velēšanās urnās biļetenu bija par 18 tūkstošiem vairāk, nekā bija atnācis vēlētāju". Kas nu to vairs var pateikt un pārbaudīt!? Varbūt tiešām Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) bija kādi sarežģījumi ar datu apkopošanu vai atspoguļošanu mājas lapā?

Katrā ziņā pārbaudīt to vairs nebūs iespējams, jo vēlēšanu biļeteni tiek iznīcināti dažas nedēļas pēc vēlēšanām (skat. Saeimas vēlēšanu likuma 50.pantu).

Jāņem vērā arī tas, ka dažu CVK vadītāju dzīves gājumi nav diez ko iedrošinoši, un ir derīgi īpaši piedomāt, lai sazvērestības teorijām nebūtu nemazākā iemesla:
"Modris Atis Kramiņš (1947-1997), Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, trīs bērnu tēvs, nošāvies. Bija šajā amatā, kad notika pirmās un otrās Saeimas vēlēšanas atjaunotajā Latvijas Republikā. Viena no versijām - strīds ar sievu.

Andris Līgotnis (1959-1997), pēc Kramiņa nāves kandidāts uz Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatu, bijis Saeimas deputāts, Nacionālās drošības padomes loceklis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Nošāvās, būdams pilnīgi skaidrā prātā. Zināms gan, ka vairākus gadus viņu mocījusi smaga slimība, juties vientuļš." [avots - KasJauns.lv]

Uzskatu, ka partijām un Saeimai viens no visdrīzāk veicamajiem uzdevumiem ir uzticības atjaunošana valsts pārvaldei un tās institūcijām, jo bez tā sekmīga valsts attīstība nav iespējama.

Cienījamie partijnieki, izmetiet ārā savas tukšfrāzīgās partiju programmas! Būs gana, ja jūsu programmai būs arī tikai viena sadaļa: "konkrēti priekšlikumi, kā atjaunot uzticību Saeimai un valsts pārvaldei kopumā".

Varbūt sāksim ar vēlēšanu rezultātiem?
Svarīgi ir visi minētie faktori, taču iedzīvotāju bažas saistībā ar balsu saskaitīšanu, manuprāt, iespējams mazināt salīdzinoši visvienkāršāk:
1) uzlabot balsu skaitīšanas procesu, padarot to vēl caurspīdīgāku. Visos vēlēšanas iecirkņos ieviest balsu skaitīšanas programmu, kas jau tika testēta vairākos iecirkņos. Vēlēšanu zīme tiek ieskenēta, un programma atpazīst vēlētāja veiktās atzīmes, un balsu skaitīšana vismaz daļēji tiek datorizēta. Vēl plašāk un detalizētāk informēt iedzīvotājus par jaunajām tehnoloģijām, par balsu skaitīšanas kārtību un iespējām piedalīties kā novērotājiem - tai skaitā, pieaicinot neatkarīgus IT speciālistus, kuri pārrauga CVK pārziņā esošās informācijas sistēmas.
Šo priekšlikumu līdzīgā redakcijā izteica arī Edgars Vaikulis ("Par labu Latviju").

2) pagarināt vēlēšanu biļetenu uzglabāšanas termiņu, nosakot rezultātu atkārtotas pārbaudīšanas kārtību un rīcību gadījumam, ja tie neatbilst patiesībai.
Šo priekšlikumu atbalstījuši šādi 10. Saeimas deputātu kandidāti: Jānis Sils (neatk. dep. kand. no "VL/TB/LNNK"), Kaspars Omuls ("Pēdējā partija"), Imants Burvis ("Daugava - Latvijai"), Einars Grigors ("Par prezidentālu republiku"), Armands Strazds ("Saskaņas centrs"), Liene Liepiņa un Solvita Āboltiņa ("Vienotība").
No pārējām partijām/partiju apvienībām atbildes diemžēl nesaņēmu.

Ja arī tu šo ierosinājumu kopumā atbalsti, apstiprini to interneta vietnē - http://manabalss.lv/i/32.

Publiski abas šīs idejas izteicis arī Valsts administrācijas skolas publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks (skat. video no ~11:20), kā arī neformālā sanāksmē tās atzinīgi novērtēja Centrālās Vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars (2009.gada 9.decembrī, sanāksmes rīkotājs - Vēlēšanu Reformas biedrība).

Uzskatu, ka šo ierosinājumu pieņemšana būtu neliels, bet nozīmīgs solis Saeimas uzticības krīzes likvidēšanas virzienā.

Noslēgumam

Visus priekšlikumus detalizēti vienā rakstā izklāstīt nebūtu prātīgi, taču ieskicēšu vēl dažas jomas (bez tām, kuras jau minēju), kurās man ir ko teikt un kurās gaidu iniciatīvu un atsaucību gan no partijām, gan atsevišķiem iedzīvotājiem:
* aizklātas balsošanas likvidēšana Saeimā (varētu būt runa par ļoti retiem izņēmumiem);

* izvērstākas informācijas par deputātu kandidātiem publicēšana www.CVK.lv. Līdzšinējo informāciju vajadzētu papildināt ar saitēm uz katra kandidāta konkrētiem priekšlikumiem - publikācijām, grāmatām, video, kur deputāts izklāsta savas idejas un valsts attīstības vīziju. Protams, publicējama arī saite uz kandidāta emuāru un kontaktinformācija;

* papildus kritēriju noteikšana deputātu kandidātiem. Saeimas deputātiem un jebkuras valsts institūcijas darbiniekiem būtu jābūt priekšzīmīgiem un jābūt piemēriem pārējiem iedzīvotājiem, un tāds var būt tikai brīvs un neatkarīgs cilvēks - brīvs no alkohola, cigaretēm, azartspēlēm un arī banku kredītiem, kas ņemti patēriņam, nevis attīstībai. Jebkura atkarība un vājība, lai kāda tā arī nebūtu, ne tikai bojā reputāciju, bet arī paplašina iespējas ar šo cilvēku manipulēt;

* jauno sabiedrības līdzdalības rīku pieņemšana un atbalstīšana (skat. www.ManaBalss.lv).

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form