IZM atbildes vēstule Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai

Lai ieviestu izmaiņas pašreizējā skolēnu un skolotāju sadarbībā un precizētu abu pušu tiesības un pienākumus, ir izveidota darba grupa, kas sagatavo grozījumus Izglītības likumā. Grozījumos paredzēti arī precizējumi attiecībā uz pedagogu pienākumiem un tiesībām. Šie grozījumi jāsaskaņo ar atbildīgajām institūcijām, lai netiktu skartas vispārpieņemtās sabiedrisko tiesību normas. Grozījumi Izglītības likumā tiks sagatavoti līdz 2008.gada 1.janvārim.

Izstrādājot iekšējās kārtības noteikumus, saskaņā ar Izglītības likuma 30.pantā noteiktajiem izglītības iestādes vadītāja pienākumiem, katrs izglītības iestādes vadītājs izvēlas izglītības iestādes darba organizācijas un iekšējās kārtības modeli, ievērojot izglītības subjektu cilvēktiesības, vienlīdzības principu, veicina kvalitatīvas un tiesiskas izglītības vides attīstību.

Demokrātiskajā valstī ir jārespektē katra vadītāja tiesības vadīt uzticēto izglītības iestādi, būt patstāvīgam lēmumu pieņemšanā un atbildībā par savu rīcību, kas attiecīgi atbilst arī Administratīva procesa likuma garam. Pārlieka iekšējo normatīvo aktu izstrādes procedūras reglamentācija un birokratizācija apgrūtina to ievērošanu un pēc būtības neveicina tiesiskas izglītības vides veidošanas procesus. Veiksmīga un efektīva iekšējo normatīvo aktu piemērošana ir saistāma ar tā izstrādātāju izpratni par katras iestādes darbības specifiku, iekšējo vidi, tiem mērķim un uzdevumiem, jautājumiem un problēmām, kurus ir nepieciešams risināt, izejot no konkrētas situācijas, izvērtējot konkrēto resursu un iespēju klāstu.

IZM uzskata, ka skolas vides sakārtošanu veicinās arī "Audzināšanas darbības programma 2007.-2013. gadam", kuras pilnveidē piedalījās arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Jautājumā par dokumentu aprites optimizāciju vēršam Jūsu uzmanību, ka Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.779 "Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju", kuros reglamentēta dokumentācija, lai pēc būtības varētu atspoguļot izglītības procesu un izglītojamo sasniegumus, mūsuprāt, nav optimizējami. Taču IZM rīcībā ir informācija, ka papildu slodzi dokumentu apritē mēdz radīt gatavošanās skolas akreditācijai, vietējās pašvaldības un izglītības iestāžu vadības rīkojumu izpilde, taču, lai to izvērtētu, IZM vēlētos saņemt konkrētus LIZDA priekšlikumus.

Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra sēdes protokolā Nr.3 19.§ "Pedagogu darba samaksas sistēmas iekļaušana valsts sektorā nodarbināto vienotajā darba samaksas sistēmā" noteiktajam, IZM sadarbībā ar citām institūcijām:

ir jānosaka kritēriji pedagogu darba kvalitātes vērtēšanai;

jāveic pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas sistēmas aprobācija četru rajonu un pilsētu pašvaldību izglītības iestādēs;

jāveic pētījums par visu pedagoga darba pienākumu iekļaušanu darba slodzē;

jāizstrādā normatīvā akta projekts par vienotu amatu aprakstu izstrādi pedagogiem;

sadarbībā ar Finanšu ministriju jāizvērtē un jādefinē nosacījumi pedagogu darba stāža aprēķināšanai;

jāizstrādā pedagogu kompetenču modelis;

sadarbībā ar Valsts kanceleju jāveic izglītības iestāžu pedagogu amatu klasifikācija. Informatīvā ziņojuma "Pedagogu darba samaksas sistēmas iekļaušana valsts sektorā nodarbināto vienotajā darba samaksas sistēmā" izstrādē, piedalījās arī LIZDA un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) pārstāvji, un šī sadarbība ar sociālajiem partneriem un nozaru ministrijām turpināsies.

IZM ir sākusi Ministru kabineta doto uzdevumu izpildi. Ir rasta iespēja pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas kritēriju izstrādei piesaistīt ESF nacionālās programmas projekta "Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide" līdzekļus. Minētā projekta ietvaros plānota ieteikumu izstrāde pedagogu profesionālās karjeras attīstības modelim atbilstoši izveidotajai pedagogu tālākizglītības sistēmai. Izmantojot šos ieteikumus, tiks veidots normatīvā dokumenta projekts.

2.Par pedagogu darba samaksu.

Par šajā punktā minēto LIZDA un IZM jau ir vienojusies, strādājot darba grupā. Tas atspoguļots arī darba grupas sanāksmju protokolos (2007.gada 21.februārī un 27.martā).

Šo jautājumu risināšanai arī gūts Ministru kabineta atbalsts.

Izvērtējot Jūsu priekšlikumus par koeficienta piemērošanu izglītības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku algu noteikšanā, ministrija norāda, ka jau šobrīd lielo skolu direktoru algas ir ar koeficientu 2,5 pret skolotāja algu par vienu darba likmi. Šādu pieaugumu (21% apmērā) plānots saglabāt arī turpmāk. Informējam, ka vidēja līmeņa vadītāja, kam varētu pielīdzināt arī direktoru vietniekus, darba samaksa iestādēs parasti ir aptuveni par 20% augstāka nekā viņu padotajiem. No 2007.gada 1.septembra lielo skolu direktoru vietnieki saņems algas ar koeficientu 1,5 pret skolotāju algām.

Ministrija lūdz Jūs iesniegt pamatotus priekšlikumus izglītības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku darba samaksas paaugstināšanai.

Jautājums par visu pirmsskolu pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta ir iekļauts visos izglītības politikas dokumentos un Valdības deklarācijā. IZM to iekļaus arī priekšlikumos "Likumam par valsts budžetu 2008.gadam".

3.Par izmaiņām "Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmā" 2006.-2010.gadam.

Informējam, ka visas LIZDA prasības, izņemot darba samaksas paaugstināšanas datuma pārcelšanu ik gadu no 1.septembra uz 1.janvāri, bija iestrādātas "Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas 2007. – 20014.gadam" projektā, kura apstiprināšanu Ministru kabinetā IZM nezināmu iemeslu dēļ LIZDA neatbalstīja. Darām zināmu, ka darba samaksas paaugstināšanas datuma pārcelšana ik gadu no 1.septembra uz 1.janvāri, radītu papildu izdevumus no valsts budžeta sekojošā apmērā:

2008.gadā – 45 miljonu latu;
2009.gadā – 52 miljonus latu;
2010.gadā – 59 miljonus latu.

Paskaidrojam, ka, izstrādājot Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas 2007.-2014.gadam (turpmāk – Programma) projektu, esam paredzējuši pakāpenisku pedagogu darba likmes piesaisti 40 stundu darba nedēļai. No 2007.gada 1.septembra pedagogi saņems papildu samaksu par konsultāciju stundām un rakstu darbu labošanu. Bez tam augs arī darba samaksa par darba likmi. Jau šogad pedagogs par vienu darba stundu (bez kvalitātes piemaksas) saņems Ls 3,40. Sabiedriskajā sektorā strādājošie par stundu saņem Ls 2,40. Ls 2, 40 x 1,3 = Ls 2,90. Tātad, pildot LIZDA prasību, ministrijai būtu jāpasliktina skolotāju stāvoklis.

4.Par zinātnes finansējumu.

LIZDA prasība par ikgadējo finansējuma 0,15% apmērā ir iestrādāta Zinātniskās darbības likumā, un IZM visiem spēkiem veicinās šīs likuma normas izpildi.

5.Par augstākās izglītības finansējumu.

Augstākās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansējums līdz šim nodrošināts atbilstoši LIZDA prasībām. LIZDA pati apturēja Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas 2007.-2014.gadam apstiprināšanu Ministru kabinetā 2007.gada 15.maijā, tādejādi liedzot turpināt plānoto augstākās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas paaugstinājumu.

6.Par minimālo algu. Minimālās algas palielināšana nav IZM kompetencē.

7.Lai sagatavotu augusta reģionālās konferences, IZM ir izveidota darba grupa. Darba grupās, kas skar pedagogu jautājumus, IZM vienmēr iekļauj sociālo partneru pārstāvjus. Arī pēc tam, kad LIZDA dēļ 2007.gada 15.maijā netika apstiprināta Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programma 2007.-2014.gadam, IZM aicināja LIZDA atsākt sarunas par prasībās minētājiem jautājumiem. Diemžēl LIZDA uz sanāksmi 2007.gada 1.jūnijā neieradās, tādejādi apgrūtinot mūsu iesākto konstruktīvo sadarbību.

8.Pēc IZM statistikas datiem 2006./2007.mācību gadā Latvijā bija 164 pamatizglītības iestādes, kurās skolēnu skaits nepārsniedza 72 skolēnus, 63 izglītības iestādes, kurās bija līdz 50 skolēniem, 20 izglītības iestādēs bija mazāk par 30 skolēniem. Uzskatām, ka saskaņā ar pašvaldību reformu jārisina arī skolu tīkla optimizācijas jautājumi, radot visiem bērniem vienādas tiesības saņemt kvalitatīvu izglītību un vienlaikus racionāli izmantojot valsts budžeta līdzekļus.

IZM ar izpratni izturas pret sadarbības partneru vēlmi pēc iespējas ātrāk rast risinājumu visām izglītības sistēmā aktuālajām problēmām, tomēr lūdz LIZDA izvērtēt iesniegtās prasības, ievērojot visas sabiedrības vajadzības un par prioritāti izvirzot kvalitatīvas izglītības ieguvi.

Ar cieņu –
izglītības un zinātnes ministre
Baiba Rivža.