Apdrošināšana ir drošības spilvena tipa pakalpojums, par kura pabīdīšanu zem sevis ir jādomā laicīgi, nevis tad, kad veselība jau sašķobījusies un ārsts iesaka mēģināt apdrošināties pāris dienas pirms gaidāmās operācijas. Kad māja no viena stūra sākusi gruzdēt un gaisā jau ceļas dūmi, ir naivi cerēt apdrošināties. Nopērkot polisi pa 300 eiro, nebūs iespējams segt vecas, sasāpējušās kaites un plānveida operācijas. Tā vienkārši nav veselības apdrošināšanas polises jēga.
Apdrošināšana nav labdarība, bet bizness, kas bāzējas varbūtības teorijā un zināmā solidaritātes aspektā. Apdrošinot lielāku cilvēku skaitu, piemēram, 1000 cilvēku, apdrošinātājs, rēķina, ka atlīdzības tiks izmaksātas tikai zināmam procentam polišu turētāju. Ja cilvēks vēlas iegādāties veselības apdrošināšanas polisi tad, kad veselība jau šķobās un rīt vajadzīga operācija, apdrošinātājam no klienta ir jāiekasē tik, cik maksā operācija, kā arī papildu nauda savu administratīvo izdevumu segšanai, piemēram, 20%.
Tātad, ja operācija maksā EUR 1 000, tad apdrošinātājam šādā situācijā būtu jāiekasē kādi EUR 1200, lai šis individuālais klients apdrošinātājam būtu rentabls. Vai seniors tam ir gatavs? Nē, nav! Un tam arī nav jēgas.
Tikai tad, ja ir pietiekams klientu skaits un varbūtības teorija strādā, polises cena kritīsies līdz saprātīgam līmenim. Lai šī teorija strādātu, ir jāapdrošina vai nu viss uzņēmuma kolektīvs, vai pietiekams skaits individuālu klientu. Tā ir atbilde uz jautājumu, kāpēc veselības apdrošināšanu lielākoties iespējams iegūt ar darba devēja atbalstu, tai skaitā arī klientiem, kuru vecums jau tālu aiz 55. Piemēram, senioru īpatsvars jeb apdrošinātās personas vecumā no 60 gadiem dažās apdrošināšanas kompānijās veido līdz pat 14% no visiem veselības apdrošināšanas klientiem. Vecākais veselības apdrošināšanas klients bija 101 gadu vecs!
Tomēr par spīti visam no deviņām apdrošināšanas kompānijām trīs ir tādas, kas tomēr uzņemas šo risku un piedāvā individuālo veselības apdrošināšanu cilvēkiem arī pieklājīgā vecumā, ko TV3 raidījums "Bez Tabu" apzīmogojis kā "staigājošos miroņus". Tās ir ERGO, If un Compensa Life. Dati liecina, ka veselības apdrošināšanu šajās kompānijās lielākoties iegādājas cilvēki vecumā no 35-50 gadiem. Pavisam pārdotas aptuveni 2000 polises.
Kā būtu, ja mēs paskatītos uz savu veselību un apdrošināšanu ilgtermiņā? Sāktu domāt par veselību, sportu, savlaicīgi pārbaudītos, izmantotu valsts apmaksātās diagnostikas iespējas? Reiz, protams, zāle bija zaļāka, klepus tabletes gardākas un veselības apdrošināšana – iespējams, pieejamāka. Savu ietekmi joprojām atstāj RSK apdrošināšanas AS jeb Rīgas Slimokases "šodien apdrošinos, rīt eju uz superdārgu operāciju" rēgs, kas joprojām dzīvs kopš mežonīgajiem deviņdesmitajiem. Es to saucu par slimokases domāšanu un RD sociālo projektu.
Tā ilgstoši bija vienīgā apdrošināšanas sabiedrība, kas piedāvāja veselības apdrošināšanas polises privātpersonām, un savulaik šajā vietā tā varēja izdarīt – šodien nopirkt polisi par "varbūtības" teorijas cenu un rīt doties uz operāciju. Šīs pašas ekonomiski absolūti nepamatotās muļķības dēļ šis iestādījums, kas piederēja Rīgas domei, pārstāja eksistēt. Bet atmiņas par "labajiem laikiem" cilvēku atmiņās palikušas un atstāj kropļojošu iespaidu uz tirgu.
Kādus tad produktus apdrošinātāji piedāvā individuāliem veselības apdrošināšanas klientiem? Apdrošinātāji, baidoties un zinot šo slimokases rēgu, ir izveidojuši produktus, kuros klientam prasa ilgtermiņa domāšanu. Tas nozīmē - nopērku polisi šodien, kad esmu vesels, bet lietoju pēc kāda laika, kad šī nebaltā diena ir pienākusi. Līdz ar to apdrošinātāju produkti paredz seguma pakāpenisku pieaugumu - pirmajā gadā sedz minimumu, otrajā gadā segums jau palielinās un trešajā gadā, kad klients jau pierādījis savu tālredzību, tas jau ir ļoti labs un pilnīgs segums, kas klientam sniedz reālu drošības spilvenu. Tāpēc nav jāgaida, kad iestāsies "staigājošā miroņa" gadi. Ir vērts iegādāties polisi laikus, kad apdrošinātājs, pazīstot klientu, labprāt pagarinās polises darbības laiku pat vēl pēc liktenīgajiem 55 gadiem un ilgāk.
Gribētu vēl pieminēt ārstu atbildību - sniedzot padomus apdrošināties īsi pirms operācijas, mediķis faktiski klientam rada falšas cerības. Kā jau teicu, ja klienti vēlas šādus produktus, tad polises cenai jābūt nesaprātīgi augstai. Laikam arī daļai mediķu vēl pakaļ staigā Rīgas Slimokases rēgs.
Ir vēl viena nepagāžama patiesība. Mēs esam novecojoša nācija. Apdrošinātāji būs spriesti izstrādāt īpašus senioru produktus un faktiski to jau dara. Piemēram, ceļojumu apdrošināšanā jau ir pieejami produkti, kas domāti senioriem. Varu droši prognozēt, ka ar cilvēces novecošanos apdrošinātāji ātri vien radīs piemērotu produktu, ja vien jutīs klientu pieprasījumu. Šobrīd šo produktu vēl nav, jo pagaidām pieprasījums ir neliels, līdz ar to produkts sanāk ļoti dārgs. Taču, kā jau minēju, ir apdrošināšanas kompānijas, kas uzņemas risku apdrošināt individuālu klientu veselību jau tagad.
Vai cilvēks pēc 55 jau ir staigājošs mironis – par to katrs tomēr ir atbildīgs pats. Savulaik katras mājas bēniņos stāvēja sagatavots zārks – nebaltai dienai. Savā veidā arī tā ir domāšana ilgtermiņā. Taču mūsdienās domāšana ilgtermiņā paredz savlaicīgas rūpes par savu veselību, nevis zārku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
