Jānis Abāšins: Quo vadis, apdrošināšana Eiropā?
Foto: LETA

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā. Briseles varas gaiteņos gan tiek apspriestas izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņa dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums – "Maksātspēja II" (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija "plakanas" un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad "Maksātspējas II" režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

"Maksātspēja II" paredz arī pastāvīgu regulējuma pārskatīšanu un pilnveidi. 2020. gadā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EIOPA) pārskatīja regulējumu un sagatavoja priekšlikumus papildinājumiem. Taču Eiropas apdrošinātāju nozare, ko pārstāv organizācija "Insurance Europe", saredz vairākus riskus šajā piedāvājumā, un galvenais no tiem ir – nesagraut Eiropas apdrošinātāju globālo konkurētspēju ar nesamērīgi stingrām kapitāla prasībām. Riski ir jāvada, taču tas jādara prasmīgi un sabalansēti, ņemot vērā finanšu un apdrošināšanas nozares darbību salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem.

EIOPA gan sola, ka jaunie priekšlikumi vairos apdrošinātāju riska uzņemšanās kapacitāti, jo ​​īpaši ņemot vērā nepieciešamību pēc atveseļošanās pēc pandēmijas, un efektīvāk sekmēs ES izaugsmes un zaļās transformācijas programmu. Pašlaik EIOPA priekšlikumi tiek apspriesti trialoga procedūrā starp Eiropas Komisiju, Padomi un Parlamentu, tajā nozares viedokli aktīvi pārstāv "Insurance Europe". Lai vai kāds būtu "Maksātspējas II" gala izmaiņu priekšlikums, ir skaidrs, ka tas attieksies uz ikvienu apdrošinātāju ES, tai skaitā uz visiem Latvijas apdrošinātājiem.

Transportlīdzekļu apdrošināšana – harmonizācija, jauni limiti un datu apmaiņa

Transportlīdzekļu apdrošināšanā Eiropas līmenī aktivitātes šobrīd ir vērstas divos virzienos – Transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvas pārskatīšana un jauns regulējums par piekļuvi automatizēto un savienoto automašīnu datiem.

Transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvā, kas regulē obligāto transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (OCTA), paredzētas vairākas izmaiņas, kas harmonizēs OCTA visā ES. Mērķis ir izveidot vienotu ES datubāzi par OCTA apdrošināšanu, kas būs viegli pieejama pārrobežu darījumos un negadījumos un kas daudz labāk aizsargās ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu veselību, dzīvību un īpašumu. Piemēram, tiek paredzēts uzlabot klientu prasību vēstures pārnesamību starp apdrošinātājiem un īpaši pārrobežu kontekstā, kā arī ieviest elektronisko numura zīmju skenēšanu, fiziski neapturot transportlīdzekli, – tas būtu viegli īstenojams un efektīvs veids, kā ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību cīnīties pret braukšanu ar neapdrošinātu transportlīdzekli.

Tāpat tiek virzīti vienoti ES atlīdzību limiti – 6,07 miljoni eiro par miesas bojājumiem un 1,22 miljoni eiro par īpašuma bojājumiem. Tā kā Latvijas limiti šobrīd ir zemāki (attiecīgi 5,12 miljoni personai un 1,05 miljoni īpašumam), pēc direktīvas izmaiņām mums tie būs jāpalielina.

Daudz lielāki šķēpi tiek lauzti par datu pieejamību apdrošinātājiem savienoto un automatizēto transportlīdzekļu gadījumā. Šī ir jauna joma gan auto ražotājiem, gan patērētājiem, gan valsts institūcijām, tādēļ diskusijas ir plašas – gan par transportlīdzekļa un datu piederību, gan pieeju datiem, lai varētu lemt par atlīdzību izmaksas procesu. Pirmkārt, ir svarīgi precīzi definēt automatizētas braukšanas funkcijas, lai nodrošinātu, ka šie transportlīdzekļi ES tiek atbilstoši regulēti un klasificēti. Savukārt apdrošinātājiem ir svarīga pieeja divu veidu datiem – no vienas puses, lai saprastu negadījuma apstākļus, ātri un efektīvi lemtu par atlīdzību izmaksu. No otras puses, apdrošinātājiem ir svarīgi analizēt braukšanas un tirgus datus, izprast riskus un piedāvāt patērētāju vajadzībām piemērotas polises ar atbilstošu risku segumu.

Diskusijas turpinās, un automatizētie transportlīdzekļi arvien straujāk tuvojas ikdienas patēriņa tirgum.

Pensijas krāšanas produkts īpaši mobilajiem

Iespējams, no nākamā gada otrās puses finanšu nozare sāks klientiem piedāvāt jaunu pensijas krāšanas produktu "Paneiropas privāto pensiju produkts" jeb PEPP. PEPP saviem klientiem būs tiesīgi piedāvāt apdrošinātāji, kredītiestādes, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, ieguldījumu sabiedrības un uzņēmumi, ES alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, proti, visas finanšu institūcijas, kas piedāvā ilgtermiņa uzkrāšanas pakalpojumu savu vecumdienu nodrošināšanai. PEPP pamatideja ir radīt tādu pensijas krāšanas rīku, kas būtu viegli pārnesams starp dažādām finanšu institūcijām dažādās ES valstīs. Pakalpojums būs īpaši ērts un piemērots cilvēkiem, kas savas darba dzīves laikā ir mobili, strādā, veido uzkrājumus dažādās ES valstīs un vecumdienas izvēlas pavadīt vēl kādā citā ES valstī. PEPP palīdzēs finanšu tirgus spēlētājiem ātri un efektīvi pārvietot uzkrājumu starp valstīm atbilstoši klienta kustībai un vajadzībām. Papildus ir paredzēts, ka PEPP būs lēts finanšu produkts, proti, ar zemu un limitētu komisijas maksu, kas padarīs to pievilcīgu un izdevīgu klientiem. Pašlaik EIOPA ir publicējusi PEPP normatīvos tehniskos standartus un ir ieviešanas periods. Tā kā arī Latvijas iedzīvotāji, jo īpaši jaunā paaudze, kļūst arvien mobilāki, šim pakalpojumam ir iespējama perspektīva nākotne.

Šīs ir tikai četras no nozīmīgām ES līmeņa iniciatīvām apdrošināšanas jomā. Nemainīgi svarīgs jautājums, kas caurvij visu nozares darbību, ir ilgtspēja. 2019.gadā ir pieņemts ES "Green Deal" – Zaļais kurss. Tāpat notiek darbs pie Atjaunotās ilgtspējīgu finanšu stratēģijas, ES Klimata likuma un ES Pielāgošanās stratēģijas. Tā kā apdrošinātāji ir vieni no nozīmīgākajiem investoriem, Eiropas Zaļā kursa ietekme uz apdrošināšanas nozari lielākoties ir ilgtspējīgas finansēšanas virzīšanā – mērķis ir panākt būtisku ilgtspējīgu investīciju pieaugumu, radīt ilgtspējīgi pareizu vidi investoriem, atbalstīt ilgtspējīgu projektu administrēšanu. Latvija šajā ziņā iet stabili pareizā virzienā – Latvijas finanšu nozare nupat ir vienojusies par Ilgtspējas veicināšanas sadarbības memorandu, kas būs labs rīks, ieviešot ES ilgtspējas vadlīnijas ikdienas darbībā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

OCTA
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form