Par to es domāšu rīt – šis slavenais literārās varones Skārletas izteiciens diemžēl bieži raksturo attieksmi pret nepieciešamību parūpēties par nākotni, par to, kas ar mums un mūsu tuviniekiem notiks rīt, parīt, pēc mēneša, gada un desmit gadiem. Ikdienas rutīnas skrējienā nolemjam, ka uzkrājumus sāksim veidot no nākamās algas, dzīvības apdrošināšu izvēlēsimies pēc KASKO polises iegādes, bet laulību līgums vispār neattiecas uz mums.
Tādējādi Latvijā ir ļoti plāns finanšu drošības spilvens un zems dzīvības apdrošināšanas līmenis, kas var apdraudēt katra cilvēka individuālo un ģimenes kopējo nākotnes finansiālo stabilitāti, jo mēs neviens nezinām, kas mūs sagaida nākotnē – paaugstinājums darbā vai neārstējama slimība, paliels mantojums vai avārija. Mēs nezinām, vai rīt domāt jau nebūs par vēlu.
Statistikas dati liecina, ka 2020. gadā vairāk nekā trešdaļai – 35% – Latvijas mājsaimniecību nebija uzkrājumu. Zaudējot ienākumus, trešajai daļai mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt līdzšinējo dzīves līmeni ne vairāk kā 3 mēnešus. Proti, ja ģimenes galvenais apgādnieks cieš negadījumā, kura rezultātā uz laiku vai pavisam zaudē darbaspējas vai pat zaudē dzīvību, ģimenei faktiski nav nekāda stingra pamata, pret ko atsperties šādā grūtā brīdī.
Dzīvība nav vērtība?
Par nākotni parūpēties iespējams dažādos veidos. Viens no šiem veidiem, kas Latvijā joprojām nav pietiekami novērtēts, ir dzīvības apdrošināšana. Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu faktiski ir trīs labumi vienā – pirmkārt, tā ir klasiska dzīvības apdrošināšana, kas nodrošina, ka nelaimes gadījumā apdrošinātais vai viņa norādītais labuma guvējs saņem paredzēto apdrošināšanas atlīdzību. Otrkārt, pēc līguma darbības beigām iespējams saņemt ilgākā laika posmā izveidoto uzkrājumu. Un, treškārt, dzīvības apdrošināšanai var pievienot dažādus citus apdrošināšanas veidus, kas sniedz papildu iespējas un sirdsmieru, piemēram, nelaimes gadījumu vai kritisko slimību apdrošināšanu.
Taču Latvijā šīs iespējas, ko sniedz dzīvības apdrošināšana, netiek izmantotas pietiekami aktīvi. Kopumā savu dzīvību Latvijā ir apdrošinājuši mazliet vairāk nekā 226 tūkstoši cilvēku, kas ir tikai 12% no kopējā iedzīvotāju skaita. Ja ES dalībvalstīs dzīvības apdrošināšana ir lielākais apdrošināšanas veids un veido vidēji ap 60% no visa apdrošināšanas tirgus, tad Latvijā dzīvības apdrošināšana pagājušā gada beigās veidoja vien 26% no visa apdrošināšanas tirgus.
Tāpat varam salīdzināt vidējās dzīvības apdrošināšanas prēmijas uz vienu iedzīvotāju ES vidēji un Latvijā – tie ir 1100 eiro ES pret 80 eiro Latvijā. Attiecība ir četrpadsmit reizes – par sliktu Latvijai. Vai tiešām mūsu dzīvība, mūsu tuvinieku pasargāta nākotne ir tik maz vērta? Kādēļ dzīvība mums nav pietiekama vērtība, salīdzinot ar materiālām lietām – auto, mājām, ko apdrošinām vairāk?
Negaidīti notikumi tomēr liek padomāt par nākotni
Pēdējo divu gadu laikā esam piedzīvojuši divus ārkārtējus notikumus. Tie ir Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā, kas krietni mainīja mūsu dzīvi. Un, kā izrādās, arī sapurināja prātu, piespiežot vairāk piedomāt par nākotni, par to, cik lielā mērā esam gatavi dažādiem notikumu pavērsieniem, tai skaitā negatīviem.
Aptaujā, ko veicām šā gada aprīlī, vairāk nekā mēnesi pēc kara sākuma Ukrainā, ceturtā daļa aptaujāto atzina, ka karš viņiem ir licis aizdomāties par savu un savas ģimenes finanšu un juridisko drošību un veikt pasākumus tās uzlabošanai – 24% Latvijas iedzīvotāju kara ietekmē ir sākuši veidot uzkrājumus, ir apdrošinājuši dzīvību vai veikuši juridiskās darbības saistību sakārtošanai.
Mazāku, bet arī redzamu ietekmi uz uzkrājumu veidošanu un rūpēm par nākotni ir atstājusi Covid-19 pandēmija – tā likusi 19% iedzīvotāju vairāk domāt par finansiālā drošības spilvena izveidi un 3% – iegādāties dzīvības apdrošināšanu.
Ja ir taisnība teicienam, ka katram mākonim ir zelta maliņa, tad pandēmijas un Ukrainas kara zelta maliņa ir domāšanas un paradumu maiņa, pieredzes paplašināšana, jaunu izaicinājumu pieņemšana un jaunu uzvedības modeļu ieviešana. Turklāt tas ir noticis ļoti plašā spektrā – pie pozitīvajām lietām varam pieskaitīt gan straujo e-pakalpojumu un attālinātā darba attīstību, gan lielākas rūpes par nākotni un uzkrājumu veidošanas pieaugumu, gan cilvēciskuma uzvaru, sniedzot dažāda veida atbalstu un palīdzību Ukrainas cilvēkiem.